RECENZIJA: Elizabete Balčus “Hotel Universe”
Viena no Latvijas ekscentriskākajām mūziķēm - multiinstrumentāliste, dziedātāja un psihedēliskā drīmpopa māksliniece Elizabetes Balčus nupat atgriezusies no nelielas tūrītes pa Kanādu, kur viņai šīs valsts izdevniecības “Mothland” paspārnē iznācis otrais studijas albums “Hotel Universe”.
“No daudzšķautņainiem flautas un sintezatoru solo līdz baritona saksofonam un bioritmiem - albums piedāvā iegremdēties iztēles bagātā paralēlajā realitātē. Iespējams, tieši uzsvars uz muzikālo aranžējumu un spēja aizraut klausītāju, neatklājot uzreiz, kurp mūzika virzīsies tālāk, Elizabeti atšķir no pārējiem. Pēc gadiem, kas pavadīti, iegremdējoties klasiskajā un džeza mūzikā, viņa pagrieza muguru karjerai operas bedrē un partitūru rakstīšanai, tā vietā veidojot unikālu nākotni, kurā priekšnesumi ar augļu un dārzeņu sintezatoriem un sirreāli paštaisīti kostīmi jau ir kļuvuši par Elizabetes atpazīšanas zīmi. Un arvien tiešākas atsauces uz avangardu ir kļuvušas par normu,” tā mūziķi apraksta viņas PR komanda, taču, jāatzīst, ka apraksts ir tik precīzs, ka pat neprasās pēc labojumiem.
“Es smeļos iedvesmu no saviem sapņiem un sapņiem līdzīgas pieredzes. Man šķiet, ka Salvadors Dalī to darīja pilnas slodzes dzīvesveidā, dzīvojot un radot sapņus,” tā pati Elizabete Balčus.
“Mani aizrauj 60./70. gadu “flower power” mūzika, kuru klausoties es uzaugu, bet esmu arī iedvesmojusies no tādu komponistu kā Igora Stravinska, Stīva Reiha un Filipa Glāsa modernās klasikas; avangarda mūzikas autoriem, tādiem kā The Residents, Moondog, Cibo Matto, Lorijas Andersones un Joko Ono grupas “The Plastic Ono”, Viljama Pārkera “free” džeza un Bjorkas unikālā stila, kas apvieno klasisko fonu, elektroniku un avangarda tehnikas. Man šķiet arī ārkārtīgi iedvesmojošas Kabuki teātra partitūras, kā arī Tuvo Austrumu tradicionālā mūzika.“
Kopumā albumā iekļautas desmit kompozīcijas. Neskatoties uz to, ka Elizabete lielākoties strādā solo - pati gan raksta, gan ieraksta savu mūziku - albumā piedalījušies arī daži viesmūziķi. Tā, piemēram, skaņdarbā “Narcissism Purgatory” perkusijas iespēlējis angļu komiķis Džeimss Akasters, savukārt Simonas Šipavičus no “Sheep Got Waxed” ar saksofona partijām ir piedalījies dziesmu “Get Naked” un “Asparagus Or Brussel Sprouts?” ierakstos. “”Hotel Universe” piedāvā piekļuvi jaunam pasaules skatījumam, kurā kolektīvās apziņas spēks pacelts pāri indivīda idejai. Jaunā albuma centrālā tēma ir ķermenis - Elizabete meklē tā vietu Visumā, kā arī Visumu, kas atrodams tā “mīkstajās sienās”. Sirreāls popmūzikas ceļojums aizved klausītāju skaņas odisejā, kas ir hipnotiska un valdzinoša, ieskaujoša un apburoša. Sintezatoru faktūras savijas ar flautu atbalsīm un ēterisku balsi, cildinot ķermeni gan tā vienkāršā organiskā formā, gan visaptveroši un pārpasaulīgi. Tas ir patiess sirdsdarbs - ar stetoskopa palīdzību Elizabete ierakstīja savu sirdi un iekļāva dziesmās kā daļu no perkusijām,” šis atkal no viņas komandas vēstījuma.
PAR. Ja runājam par multimākslu, tad Elizabete Balčus ir šim jēdzienam ļoti labs piemērs. “Hotel Universe” būtībā ir mākslas darbs, kas gleznots ar notīm - smalks, niansēts un tajā pašā laikā aizrautīgs un ļoti jaudīgs. Tas prasa iedziļināšanos, bet, ja nu tam nav laika, ieteicams paklausīties un notestēt kaut vai labākās šī muzikālā mākslas darba kompozīcijas, par kurām gribētos kronēt “Asparagus Or Brussel Sprouts?”, “Venus Flytrap” un “Kami Rainbows”.
PRET. Bez iepriekšējās sagatavošanās šo kompozicionālo ceļojumu būs pagrūti uztvert, taču arī ar to (tas ir, esot informētam par Balčus darbību) ne katram tas būs lemts. Piemēram, “Narcissism Purgatory” - ļoti labs skaņdarbs, taču to izprast un nolasīt tā vēstījumu ir pagrūti. Un tā ir arī ar citām kompozīcijām.