RECENZIJA: Ivans Baigais “Ceļojums uz Rajonu”

© Publicitātes foto

Daudzgalvainās hiphopa apvienības “Kreisais Krasts” reperis Ivans Baigais izdevis solo albumu, kura nosaukums atsauc atmiņā gadsimtu mijas latvju repa klasiku, tikai šis kungs neapdzied Pārdaugavu kā Ozols (vai Ķemerus kā ansis), bet gan ģeogrāfiski mazliet konkrētāko Zolitūdi – šim rajonam bija veltīts gan repera debijas albums “Zolitūdes panti Vol. 2” (2021), gan 2012. gadā izdotais miksteips ar 50 kompozīcijām “Zolitūdes panti Vol. 1”.

Jaunajā albumā iekļautas 16 dziesmas un pieci tā saucamie skiti kopumā stundas garumā.

Ierakstu un tā pēcapstrādi veicis Kaizers, muzikālo pavadījumu veidojoši bītmeikeri Kaizers, trakamelodija, udesbeats, SilinsBeats, dzii, Birch Please un Veiders, savukārt viesmākslinieku vidū ir reperi Pionieris, ansis un Elfs.

Albuma vāka dizaina autore - Katrīna Megija Deičmane. “Albums ir ļoti personisks un atklāts ieskats manās dzīves gaitās vietā, kurā esmu dzimis un pavadījis lielu savas dzīves daļu. Vietā, kas tik daudzus no mums vieno un šķir. Tie ir dzelzsbetona labirinti, kuros daudzi maldās joprojām. Kāds izmisīgi cenšas atrast izeju, kāds samierinās un pieņem visu, kā ir. Lai kā arī būtu, esmu sen tos pieņēmis kā savas mājas. Tā ir liela daļa no manis, un es vēlos ar to padalīties ar saviem cilvēkiem, faniem, hiphopa cienītājiem,” tā Ivans Baigais.

PAR. Ražīgs reperis. Pēdējos gados šim vīram acīmredzami sakrājies daudz sakāmā, un šis un tas no šī sakāma ir visnotaļ uzklausāms. Tā, piemēram, ieteicams noklausīties dziesmas “Kastanis” (te savu roku pielicis Veiders) un “Dāvids un Deivs”, taču arī viss albums kopumā vismaz no muzikālā viedokļa ir klausāms un vērtējams kā izdevies.

PRET. Ja Ivans Baigais savai daiļradei pieietu paškritiskāk, un no šī stundu garā skaņu materiāla “noskaldītu” kādu pusi, albums būtu daudz veiksmīgāks, jo šajā variantā labas dziesmas apslīkst dažādās bezcerībās. Taču pats trakākais ir repera vēstījums - pat grūti atminēties, kad vēl kāds no latvju hiphopa frontes ar savu spriedelēšanu ir tik ļoti sakritis uz nerviem...

Pirms pāris desmitgadēm latvju repā tika līdz nelabumam skandēts “mūs neviens neapturēs” (lai gan neviens to nemaz negrasījās darīt…), savukārt Zolitūdes Ivana un līdzīgo dominējošais “mesidžs” ir aptuveni šāds: kamēr jūs nodarbojāties ar niekiem, mēs smagi un sūri strādājām (tas ir, kalām repa rīmes), lai izrautos no ielas dzīves, toties tagad mums “čikses” līp apkārt, varam labi nopelnīt un dzīvot, jūs par mums fanojat un kaut ko no mums gribiet, bet kur jūs bijāt agrāk, kad mēs bijām nevienam nevajadzīgi utt., u.t.jpr. “Visu, kas man pieder, man dāvāja ielas / Strādāju smagi, bet tu žāvājies / Nakti pēc naktis gāju ārā viens / Darīju, kas jādara, lai ir prātā miers” (dziesma “Sapnis”) vai “Kā tikt pie piķa un tikt prom no geto / Kā tikt pie simta, kad kabatā zero / Kā atteikt trūkumam, pieteikt tam veto / Kā sakārtot dzīvi, to salikt kā lego”, taču, protams, “to, kā nopelnīt naudu, man neiemācīja skolā / 12 klases / Zini, kas no tā man dzīvē noderēja? / Pilnīgi nekas!” (no “Dinero”). Eu, te nudien kāds dzīvo kā Hārlemā?!

Tiesa, varbūt tas jāuztver kā ironija, jo albuma izskaņā Ivans Baigais skaņdarbā “Outro” vēsta, ka, “ja es darītu šo dēļ naudas, tad tas nebūtu es, bet kā tie citi” un “jūs nepārprotiet - es mīlu naudu, bet es mīlu arī jūs”, tas ir, mēģina pārliecināt, ka galvenais viņam nav nauda, bet iespēja kāpt uz skatuves saviem klausītājiem par prieku. Var jau būt... Vienā gan viņam gribas pievienoties, proti, noslēgumā dzejiskās atskaņās paustajam: “Es mīlu visus jūs no sirds / Ivans Baigais / Ejiet d***t!” Iesim, Ivan, iesim…

Svarīgākais