RECENZIJA: Juris Simanovičs “Mīlestības metastāzes”

Latvju “underground” aprindās (un ne tikai tajās) pazīstamais Juris Simanovičs savu jauno solo albumu, kas izdots vinila plates un kasetes formātos, prezentēja ļoti zīmīgā vietā un vēl zīmīgākā datumā - 14. februārī, tātad Sv. Valentīna dienā, Anglikāņu baznīcā. Koncerts bija pilnībā izpārdots un noslēdzās ar stāvovācijām – klausītāji sēdēja pat celiņos starp baznīcas solu rindām, tikai kancelē neviens nebija ierāpies… Jāatzīst, ka “dzīvajā” un ar pilnu sastāvu albums izklausās krietni citādāk, taču tas nenozīmē, ka tas nav vērtējams arī ierakstā.

“Mīlestības metastāzes” ir Simanoviča trešais solo albums, kas izdots astoņus gadus pēc iepriekšējā (“Kā samierināties ar savu nenozīmību”) un 11 gadus pēc pirmā (“Riperogrāfija”). Albums ierakstīts ilgajā pandēmijas periodā, mājsēdē, lielākoties paša mūziķa dzīvoklī. Izņemot tituldziesmu (tā ieskaņošanā piedalījies kolektīvs ar nosaukumu “Aleponijas Eņģeļi”), ierakstu Juris veicis vienatnē. “Albumu caurvij vairākas tēmas. Neminot vienmēr Jura daiļradē klātesošos stāstus par mīlestību un nāvi, viena no albuma virsotnēm ir dziesma “Mīlas stratēģijas”. Tā runā par pāra attiecībām, kas ilgst jau kādu ilgāku laiku un iegājušas tajā fāzē, kad romantika vairs nav vienīgā tajās valdošā noskaņa,” informē mūziķa komanda. Kopumā albumā iekļauti 13 skaņdarbi.

Ja mazliet no vēstures, tad jāatgādina, ka Juris Simanovičs spēlējis tādās grupās kā “Bērnības milicija”, “Ēnu Kaleidoskops”, “Mazie Smirdīgie Kociņi”, “Nepilngadīgā Anna”, “Telekoma”, “Mūc”, “DZ” u.c., turklāt no tām “Bērnības milicija” tiek diezgan pamatoti uzskatīta par vienu no vadošajām savas paaudzes latviešu indī grupām.

PAR. ““Mīlestības metastāzes” ir pārdomāts un personisks stāsts par mīlestību un tās sekām, kas izgaismots ar dziļu emociju un spēcīgu muzikālo izpildījumu” - tā tiek pieteikts albums, un šajā vēstījumā nudien nav nekas ne samelots, ne pārspīlēts. Tāpat kā tajā, ka “Juris Simanovičs ir pazīstams ar savu spēcīgo un autentisko balss izpildījumu, un šis albums ir tam vēl viens pierādījums.” Viss pareizi, šajā jomā viņš var līdzināties pat Edgaram Šubrovskim. Šoreiz šim “spēcīgajam un autentiskajam balss izpildījumam” vairākās dziesmās ļoti labi piepalīdz Līga A. Neilande (spēlē arī grupā “Ivars Bez F”), abiem kopā radot interesantu un uzmanību piesaistošu vokālo tandēmu.

Liela vērtība Jura Simanoviča dziesmās, protams, ir teksti. “Lūdzu aizdod man vienu gaismu, es tev vasarā atdošu četras” (dziesma “Gaismas narkomāni”), “Es noliecu galvu tavā priekšā - lai redzētu, kādas kurpes tu valkā” un “Novēliet man ilgu un nelaimīgu mūžu” (“Truls skaistums”), “Es gaidīju tevi vai nāvi” (tā saucas dziesma) u.tml. - vai nav skaisti?! Muzikālā ziņā īpaši, uzreiz un “uz sitiena” iekrita ausīs jau minētā “Truls skaistums” ar eleganto ģitāras skanējumu - tā varētu līdzināties pat Simanoviča teicamajam hitam “DJ Grēks” no iepriekšējā albuma. Atzīmējamas ir arī ne mazāk ģitārīgās “Sitiens=pieskāriens” (koncertā tā skanēja īpaši superīgi) un “Es gaidīju tevi vai nāvi”, kā arī savdabīgā “Anti-entropija”, bet no teksta viedokļa ieteicams noklausīties humorīgo “Mīlas stratēģijas”. Protams, varen padevusies ir arī himniskā tituldziesma ar “Aleponijas” kopkori albuma noslēgumā, tikai to labāk klausīties… uz Ziemassvētkiem.

PRET. Simanoviča iepriekšējais albums “Kā samierināties ar savu nenozīmību” kaut kā aizrāva vairāk - tas gan nav šī apskatāmā albuma mīnuss, tas vienkārši ir subjektīvs secinājums.