Ja nu kādu mulsina mūziķes Ei Fe vārds, tad atklāsim, ka zem tā sevi personificē Anita Intaite, kas šova “OKartes skatuve” laikos pirms vairāk nekā desmit gadiem bija pazīstama kā Košā. Mūzikā šī dziedātāja manīta jau no 2010. gada, sadarbojusies arī ar tādām grupām kā “Dzelzs vilks”, “Tumsa”, “Colt” u.c. “Piedzīvot sevi” ir viņas debijas albums ar septiņām dziesmām.
“Laikam ejot, esmu sevī iepazinusi ne vien daudz jauna, bet apzinājusi arī to pašu veco, tikai citos dziļumos. Šī ceļojuma iedvesmota esmu pieņēmusi sev jaunu vārdu, kas man nozīmē drosmi, spēku, brīvību, mīlestību un patiesumu. Lai arī man personiski Ei Fe ir bijusi tuva jau kādu laiku, albuma izdošana ir nozīmīgs solis šīs manas radošās daļas iepazīstināšanai nu jau ar plašāku sabiedrību,” stāsta Anita. “Turklāt man ir svarīgi nodalīt savu muzikālo šķautni no privātās, piemēram, kā Ei Fe esmu iepriekš sadarbojusies ar pašmāju elektroniskās mūzikas projektu “7 Synths”.”
Albums ir “ļoti personīgs, emocionāls un neparasts ceļojums mūzikā - tas ir ceļojums, kas māksliniecei ļāvis sevi piedzīvot daudz dziļāk un rast vēl lielāku saikni pašai ar sevi, kā rezultātā arī radies Ei Fe stāsts,” vēsta dziedātājas komanda.
Albuma producents Jānis Narbuts no “White Wide Production”: “Līdz šim, strādājot kopā ar Anitu pie dziesmu aranžijām un melodijām, bijām darbojušies tikai divatā, taču šoreiz nolēmām pieiet šim procesam radošāk, organizējot dziesmu rakstīšanas nometni laukos, ārpus pilsētas steigas un mašīnu plūsmām.”
PAR. Ei Fei jeb Anitai ir roka balss, kas teju vienīgā Latvijā jaudā spēj sacensties ar pašu Aiju Andrejevu - spilgtākie apliecinājumi ir klausāmi dziesmās “Paslēpes” (pats labākais albuma gabals!) un “Neļaut sev bēgt”, arī “Apstādini” - kopdarbā ar Kalli no grupas “Harta”. Īpatnēja dziesma ir hipnotiskā “Tu jau zini kur”, kas laikam vislabāk varētu attiekties uz Ei Fe sūtību. Lai gan abi albumā iekļautie angliskie gabali ir visai šaubīgi, vismaz dziesmu “Painter” glābj fantastiskā čelliste Erna Daugaviete. Bet rezumējot: kad meitenes ķeras pie rokmūzikas, tas vienmēr ir interesanti, bet, kad viņām tas padodas - kā Anitas Intaites gadījumā -, tas ir divtik interesanti.
PRET. Lielākā problēma - šis albums žanriski absolūti neturas kopā, praktiski katra dziesma ir atšķirīga, un pat tām, kuras varētu viena otru stilistiski paturpināt, ir iebāzts pa vidu kaut kas nesavienojošs. Līdz ar to klausīties šo darbu kā vienotu veselumu ir gandrīz nereāli. “Albums ir rakstīts kā stāsts, tāpēc dziesmu secība ir svarīga, jo tā veido kopīgu gleznu,” skaidro Ei Fe. Labi, labi, bet māc šaubas, vai klausītāji spēs šo gleznu no šāda viedokļa izprast…