RECENZIJA: Almyth – “Almyth”

© Publicitātes foto

Lai gan uz pasaules smagās mūzikas kartes “stoner” roks un metāls, kā arī “sludge” veido ļoti nozīmīgu īpatsvaru, pie mums to klausās – to pierāda ārzemju grupu labi apmeklētie koncerti -, taču praktiski nespēlē. Izņēmums ir grupa “Four Minute Man” (viņiem gan jātiek skaidrībā par sastāvu), vēl pie šī atzara varētu pieskaitīt dūmmetālisko “Zintnieku”, taču nekas cits ātrumā prātā vairs nenāk. Šī iemesla dēļ ļoti patīkams pārsteigums bija Latvijas Metālmūzikas Gada balvai iesniegtais “Almyth” veikums, ko daži “stoner rock” pazinēji novērtēja ar lakonisko “ir megalabs”.

Par šādu brigādi līdz šim nekas nebija dzirdēts, tāpēc nācās vērsties pie pašiem projekta radītājiem. “”Almyth” tika izveidots 2021. gadā kā viena cilvēka studijas projekts, bet pēc debijas EP “Burnt Mountains” (izdots 2022. gada februārī) ierakstīšanas, projekta darbība tika apturēta līdz 2023. gadam, kad atradām jaunu sastāvu,” skaidro “Almyth” līderis, vokālists/ģitārists Andre Tyron II, kurš šajā ierakstā piestrādājis arī pie basa, sempliem un citiem skaņrades elementiem. Abi pārējie - basists Walt un bundzinieks Raitis, viņš arī Headless Horse-Rider.

Pērn decembra sākumā klajā laistajā pilnformāta albumā ir tikai pieci skaņdarbi, taču vidēji septiņu minūšu garumā.

Psihedēlisks “stoner rock”, nepieradināts un skanējumā nepiegludināts, kādam tam arī pienāktos būt. Andre Tyron stāsta, ka klasiskajiem “doom/stoner” ritmiem nolemts pievienot arī neparastāku skanējumu, piemēram, džeza, klasiskās mūzikas un pat hindu/arābu tautas mūzikas elementus, tāpēc arī rezultāts sanācis atšķirīgāks no ierastajiem “stounerīšiem”. Tas (par hindu/arābu mūzikas ietekmi) izskaidro arī to, kāpēc dažām dziesmām ir tik īpatnēji nosaukumi - “Mahasamādhi”, “Nashwa” un “Turiya And Ramakrishna”. Tiesa, tas rada arī aizdomas par kompozīciju saturisko vēstījumu, taču, par laimi, to tāpat nevar saprast…

Ja kāds vēlas “Almyth” notestēt, tad īpaši var ieteikt dziesmas “I, The Crusader” un “Brahman” (albumā tās gan ir otrādā secībā), eleganta ir arī “Mahasamādhi” (tā gan iestiepta vairāk nekā desmit minūšu garumā), bet labāk noklausīties visu darbu no sākuma līdz beigām - vēnu griežamais “fīlings” garantēts! Jāpiebilst, ka viena gabala ierakstā piedalījusies arī čelliste Erna Daugaviete, kuras dalība dažādos smagās mūzikas projektos vairs sen nav nekāds pārsteigums.

Pēc albuma izdošanas “Almyth” uzstājušies klubā “Depo”, “kas izvērtās par haotisku “jam session” un piesaistīja daudz smagās mūzikas fanu”, bet “mūsu nākotnes plānos ir spēlēt vairāk koncertus, līdz 2024. gada beigām ierakstīt vēl vienu albumu un izpētīt citus mūzikas virzienus,” vēsta Andre Tyron. Pie nākotnes plānu “spēlēt vairāk koncertus” sadaļas “Almyth” jau ir ķērušies: grupas nosaukums redzams festivāla “Filthy Hangout 2024” dalībnieku sarakstā - šis pasākums notiks 19. - 21. aprīlī Ādmiņu ielas koncerttelpās.

Izklaide

Pēdējos gados latvju mūziķiem parādījusies apsveicama tendence savas grupas nosaukt latviskos vārdos – mums ir “Nekad”, “Nesen”, “Stabs”, “Zintnieks”, “Uguns”, arī “Asinis”. Pēdējie nupat likuši galdā savu EP, turklāt zīmīgā brīdī – Visu Svēto dienā.

Svarīgākais