Recenzija: 2R+2B – "Live At The Tbilisi Jazz Festival 1978"

© Publicitātes foto

Prieki Latvijas mūzikas vēstures cienītājiem un plašu kolekcionāriem - džeza mūzikas izdevniecība “Jersika Records” laidusi klajā kvarteta 2R+2B jeb trompetista Gunāra Rozenberga, saksofonista Raimonda Raubiško, basista Borisa Banniha un bundzinieka Vladimira Boldireva uzstāšanās 1978. gada Tbilisi džeza festivālā ierakstu.

Jaunais vinila izdevums turpina Latvijas džeza vēsturisko ierakstu sēriju, pievienojoties 2021. gadā iznākušajai Raimonda Paula trio platei “The Lost Latvian Radio Studio Sessions 1965/1966” un pērn izdotajai bundzinieka Eināra Raibā, basista Jura Āķa un pianista Jurija Vihareva platei “The Lost Latvian Radio Studio Sessions 1967”. Lielākoties šī plate laikam tomēr ir tendēta uz kolekcionāru vēlmju apmierināšanu, jo trīs skaņdarbi kopumā 28 minūšu garumā varbūt arī velk uz lielformāta albuma standartiem 21. gadsimtā, taču pilnvērtīgai platei tomēr ir par īsu. Taču jebkurā gadījumā - par šiem vīriem klīst leģendas, par Latvijas džezu 70. gados no vecāku mutēm dzirdētie stāsti vienmēr šķituši kā no piedzīvojumu grāmatām, bet te nu tas ir, ieraksts no 1978. gada Tbilisi džeza festivāla!

Kā plates ievadvārdos raksta džeza pārzinātājs Mikus Solovejs, “2R+2B ieraksts “Live At The Tbilisi Jazz Festival 1978” gaidīja 46 gadus, lai tiktu izdots skaņuplatē - uzliekot adatu uz skaņuplates, ir skaidrs, ka daudziem džeza mūziķiem un klausītājiem šis ieraksts varētu kļūt par Latvijas džeza meistarības mērauklu.” Tā ir - šeit no sirds un ar atdevi izspēlējušies ne tikai Rozenbergs ar Raubiško, bet arī Bannihs ar Boldirevu. Starp citu, tieši basista un bundzinieka paraugdemonstrējumi subjektīvi kaut kā iespaido visvairāk. Jāpabrīnās arī par to, ka ieraksts ir tik kvalitatīvs. Un tas viss bija jau 1978. gadā!

“2R + 2B ir viena no nozīmīgākajām un vienlaicīgi vismazāk pazīstamajām Latvijas džeza grupām,” stāsta džeza vēsturnieks, mūziķis un Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza katedras vadītājs Indriķis Veitners. “Post-bopa un frī-džeza ietekmētais grupas skanējums bija visnotaļ unikāls un savā ziņā neraksturīgs tā laika Latvijas džeza videi. Vienlaicīgi tika gūti ievērojami starptautiski panākumi - kvartets uzstājās Tbilisi džeza festivālā - un savā ziņā kļuva pat leģendārs džeza pazinēju aprindās PSRS. Tajā pat laikā kvarteta ieskaņojumi nav bijuši publiski pieejami, tā darbība nav pētīta un dokumentāli fiksēta. Tāpēc liels prieks, ka beidzot ir daļēji dzēsts šis baltais plankums Latvijas džeza vēsturē un publicēts šī izcilā, leģendārā un oriģinālā džeza sastāva iesakņojumi, tā dodot iespēju beidzot dzirdēt un novērtēt šo unikālo sastāvu visiem Latvijas džeza cienītājiem.”

“Klausoties Latvijas Radio arhīvā rūpīgi saglabātās lentes ar 2R+2B mūziku, piefiksēju, ka ieraksti ne tikai ļoti labi ierakstīti, bet arī atskaņoti lielā koncertzālē ar erudītu un daudzskaitlīgu publiku. Aizdomājos, kur gan varētu būt ierakstīts šis kvarteta 2R+2B koncerts? Aicināju Borisu Bannihu studijā noklausīties lentes kopā, un Borisa pirmā reakcija bija - “Tas ir Tbilisi džeza festivāls!” Ar Tāļa Gžibovska palīdzību sazinājāmies ar festivāla organizētāju Gaijozu Kandelaki, kurš apstiprināja ieraksta autentiskumu,” par jauno plati stāsta izdevniecības “Jersika Records” vadītājs un producents Mareks Ameriks.

“Man ir tikai vislabākās atmiņas par pavadīto laiku kvartetā “2R+2B” un ļoti cienu savus kolēģus Gunāru, Raimondu un Vladimiru, ar kuriem bija tas gods muzicēt kopā. Starp citu, nosaukumu “2R+2B” izdomāja bundzinieks Boldirevs pirms kāda no koncertiem. Mēģinājumu mums tikpat kā nebija, viss notika koncertos,” atminas basists Boriss Bannihs. Uz jautājumu, kas visspilgtāk palicis atmiņā no Tbilisi džeza festivāla 1978. gadā, Boriss apdomājās un smaidot pastāsta par kādu amizantu atgadījumu Tbilisi lidostā drīz pēc ielidošanas: “Kā plates foto attēlos var redzēt, tad man tajā laikā bija pagari un kupli mati. Drīz pēc ielidošanas Tbilisi lidostā, skaļruņos dzirdēju aicinājumu ierasties lidostas informācijas centrā. Ceļu uz informācijas centru jautāju kādam glauni ģērbtam milicim, kas, ieraugot manu frizūru, tik vien kā spēja vairākas reizes pašūpot galvu un noteikt “ai, ai ai, ai”, bet ceļu tā arī neparādīja.”

Uzdāviniet šo plati patiesi vērtīgu un vēsturisku ierakstu cienītājiem! Viņi jums par to noteikti pateiks paldies.

Svarīgākais