Inta Ruka - fotogrāfe no Rīgas

Pirmdien vienīgajā seansā pašmāju skatītājiem bija iespēja noskatīties zviedru režisores Modas Nīkanderes filmu par latviešu fotogrāfi Intu Ruku Fotogrāfe no Rīgas. Filma ne tikai atspoguļo talantīgās mākslinieces personību, bet arī liek domāt par fotografēšanas ētiskajiem un estētiskajiem aspektiem. Tās demonstrēšanu Latvijā nodrošināja Zviedrijas vēstniecība un kinoteātris Rīga.

Augstu atzinību guvusī zviedru fotogrāfe un kinorežisore Moda Nīkandere par filmas galveno varoni izraudzījusies savu draudzeni, latviešu fotomākslinieci Intu Ruku, kas šobrīd ir viens no zināmākajiem vārdiem pašmāju laikmetīgajā mākslā. Pirms diviem mēnešiem Fotogrāfe no Rīgas piedzīvoja kino un televīzijas pirmizrādi Zviedrijā, pie ekrāniem pulcējot aptuveni miljons skatītāju. Pirms vienīgā filmas seansa Latvijā Zviedrijas vēstnieks Mats Stefansons pauda cerību, ka Nīkanderes darbs varētu būt pirmais mēģinājums pēdējo divu gadu laikā lauzt zviedru priekšstatus par ekonomiskās krīzes sagrauto Latviju un tās ķibelēm ar zviedru bankām. «Beidzot Latvijas vārds Zviedrijā izskanējis citā kontekstā,» viņš neslēpa prieku.

Filmas režisore Moda Nīkandere ar Intu Ruku iepazinās 1996. gadā kādā fotoizstādē Rīgā. Kopš tā laika abas mākslinieces kļuvušas par labām draudzenēm, kuras vienmēr šķīris sociālais konteksts, tomēr vienojušie –radošie meklējumi un dzīves izjūta – izrādījušies spēcīgāki. Fotogrāfe no Rīgas ir ļoti personiska filma – tā atklāj ne tikai Intas Rukas personības aizkulises, kas līdz šim nav plaši «reklamētas», bet arī filmas režisores apbrīnas pilno un iejūtīgo attieksmi pret mīļo draudzeni. Abas mākslinieces radošo darbību uzsākušas vienā laikā – astoņdesmito gadu sākumā, tomēr krasi atšķirīgā politiskā situācijā un vērtību sistēmā. Moda uzaugusi pārticīgā zviedru ģimenē, kurai nekas nav trūcis, bet Inta – desmit kvadrātmetru šaurā komunālā dzīvokļa istabiņā padomju Latvijā. Moda devusies uz nabadzīgiem Āfrikas rajoniem, lai ar fotogrāfijas palīdzību pievērstu uzmanību nabadzības un apspiestībai traģēdijai, bet Intai pēc tās tālu nav bijis jāmeklē, nomaļu iemītniekus viņa vienmēr uzlūkojusi bez distances, uzsverot cilvēcību. Fotogrāfe jau trīsdesmit gadus portretē cilvēkus Latvijas lauku rajonos un Āgenskalnā, Amālijas ielā.

Nenoliegšu, ka Intas Rukas noturīgā interese par dzīves pabērniem un atstumtajiem, man vienmēr šķitusi mazliet aizdomīga, tāpēc viņas daiļradi vērtēju piesardzīgi. Rukas fotogrāfiju varoņi līdzīgi, piemēram, pazīstamās fotomākslinieces Daienas Arbusas šokējošajiem Ņujorkas dīvaiņiem liek domāt – vai viņi paši apzinājušies savu lomu šajā procesā un gadījumā netiek izmantoti savu «ekscentrisko dotumu» dēļ. Laikmetā, kad katrā ģimenē ir vismaz viens fotoaparāts un dzīves iemūžināšana bildēs kļuvusi par vienu no socializēšanās formām, Ruka fotografē cilvēkus, kuriem mājās nav pat siltā ūdens. Kontrasts starp Rukas varoņu dabisko vidi un «eksotisko vērtību», ko viņi uzbur, piemēram, Venēcijas biennālē, aktualizē Sjūzenas Sontāgas darbā Par fotogrāfiju piesaukto fotografēšanas kā varas instrumenta nozīmi. Viņa raksta: «Fotografēt cilvēku nozīmē viņu varmācīgi izmantot, uzlūkojot viņu tādu, kādu viņš pats sevi nekad nevarēs uzzināt; tas pārvērš cilvēku priekšmetā, ko iespējams simboliski iegūt.» Piemēram, Daiena Arbusa nekad nav slēpusi, ka savu fotogrāfiju varoņus izvēlējusies ziņkāres vadīta un fotoaparāts ir caurlaide uz viņu dzīvēm.

Filma Fotogrāfe no Rīgas pastarpinātā «māksla par mākslu» formā man sniedza ļoti cilvēcisku un aizkustinošu atbildi par to, kur rodama Intas Rukas fotogrāfiju vērtība. Filmas režisore savu draudzeni uzmanīgi un iejūtīgi pielīdzinājusi viņas pašas varoņiem. Intai Rukai fotografēšana ir eksistences un pasaules atklāšanas veids, viņa ielūkojas citu dvēselēs, lai piešķirtu jēgu arī savai dzīvei, tāpēc šeit neveidojas pakļautā objekta attiecības. Intai fotogrāfiju varoņi nav mērķi, bet gan pirmās nepieciešamības pieredze, veids, kā sevi sajust pasaulē un palīdzēt citiem. Mīlestība un sirsnība, ar ko lūkojas gan Inta Ruka uz savu fotogrāfiju varoņiem, gan Moda Nīkandere uz savu draudzeni, padara šo filmu par dubultjaudīgu notikumu.

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.