Nopietnas ārzemju informācijas aģentūras pagājušajā nedēļā pasaulē palaida vēsti, kas daudziem varēja šķist palienēta teju vai no animācijas seriāla Spoku mednieki. Un tomēr lieta ir nopietna.
Edgara Alana 201. dzimšanas dienas priekšvakarā 19. janvāra naktī Baltimoras (ASV) kapos, kur atdusas viens no visvairāk pielūgtajiem un ietekmīgākajiem jaunāko laiku rakstniekiem pasaulē, neieradās leģendārais noslēpumainais svešinieks! Neviens nezina, kas īsti viņš bija – cilvēks vai spoks. Dokumentāli ir datēts, ka noslēpumainā persona naktī uz Edgara Alana Po dzimšanas dienu regulāri apciemojusi rakstnieka kapavietu vismaz pēdējos 60. gadus (kopš 1949. gada). Tomēr pirmās leģendas par to, ka dīvainais džentlmenis kapu esot sācis apmeklēt jau 19. gadsimta otrajā pusē.
Daudzajos liecinieku aprakstos viņa izskats aizdomīgi atgādina pašu Edgaru Alanu Po – iekritušām acīm, gariem, tumšiem matiem, cepurē ar malu, viscaur melnā tērpts, uz pleciem melns apmetnis. Svešinieks pastāvot pie rakstnieka kapa, atdodot viņam godu, un tad allaž iedzerot mēriņu – ne velti baltimorieši viņu iesaukuši par Poe Toaster. Ir kāda raksturīga detaļa – nevienam, kas šos daudzos gadus dežūrējis kapsētā, gaidot noslēpumainā svešinieka parādīšanos, nav izdevies ar šo personu stāties kontaktos. Tiklīdz kāds to mēģinājis darīt, viņš vienkārši pazudis. Pirms gadiem 17 noslēpumainais esot atstājis uz pieminekļa zīmīti, ka «drīz lāpa tikšot nodota citam» 2007. gadā kāds 92 gadus vecs amerikānis Sems Porpora (Sam Porpora) paziņojis presei, ka šo akciju organizējis viņš kopā ar saviem draugiem, taču viņam toreiz daudzi neticēja.
Daudzi skeptiķi līdz šim apgalvojuši, ka Edgara Alana Po kapa spoks esot viens no Baltimoras pilsētas tēvu trikiem, kas, divdesmitā gadsimta vidū sapratuši, kādu labumu viņiem varētu nest fakts, ka šeit dzimis pasaulslavenais rakstnieks, spoka parādīšanos ir vienkārši noorganizējuši kā savdabīgu marketinga triku. Citi noslēpumainā svešinieka pazušanu saista ar to, ka pērn rakstnieka 200 jubilejas gadā Baltimoras pilsēta Edgaram Alanam Po sarīkoja grandiozu bēru ceremoniju. Tādejādi esot tikusi likvidēta vēsturiskā netaisnība un tagad rakstnieka gars beidzot varot mierīgi atdusēties. 1849. gadā, kad Edgars Alans Po mira visnotaļ neskaidros apstākļos, kas radījuši simtiem dažādu spekulāciju – sākot no noindēšanas, beidzot ar to, ka «trakais Edgars», kā Po mēdza dēvēt vēl viņa dzīves laikā, veicis ceļojumu laikā un telpā –, pilsētas tēvi par viņa apbedīšanu nelikās ne zinis.
Lai nu kā būtu ar Egara Alana Po pēcnāves dzīvi un sakariem ar viņpasauli, interesantākais šai stāstā ir amerikāņu prasme sarīkot sensāciju no nekā. Aplūkot Edgara Alana Po dzimtās vietas un kapu ik gadus dodas tūkstošiem rakstnieka fanu no visas pasaules, tas, protams, nes papildu ienākumus pilsētas kasē. Latvijai un Rīgai, kas pēdējā laikā atcerējusies par tūristu piesaisti, šis varētu būt patiesi vērienīgs piemērs, kā no šķietama nekā – rakstnieka memoriālās mājas un pēdējās atdusas vietas bezkompleksu Amerika ir sarīkojusi intrigu, kas nenoliedzami piesaista uzmanību.