Pirms kara Ukrainas pilsētā Zaporižjā dzīvoja aptuveni 700 tūkstoši cilvēku. Tagad šajā pilsētā dzīvo arī aptuveni 150 tūkstoši migrantu no tiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, kurus Krievija jau ir sagrābusi vai kuri ir pakļauti pastāvīgai apšaudei. Katrs ceturtais vai piektais Zaporižjas iedzīvotājs ir bēglis vai migrants. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" atreferē, ko atbēgusī tauta stāsta par Putinu, Trampu un "referendumu" leģitimitāti.
"Zaporižjā ir ducis patversmju bēgļiem un pagaidu migrantiem. Dzīves ilgums tajās nav ierobežots, nav maksas par izmitināšanu, cilvēki maksā tikai par komunālajiem pakalpojumiem," sacīja Zaporižjas pilsētas domes sociālās aizsardzības departamenta vadītāja pirmais vietnieks Jurijs Švets.
Visi Zaporižjas iedzīvotāji, gan pamatiedzīvotāji, gan migranti, seko frontes līnijai, kas lēnām tuvojas Zaporižjai. Viņi seko līdzi arī sarunām par iespējamo mieru. "Current Time" korespondents Boriss Sačalko sarunājās ar šiem cilvēkiem un lūdza pastāstīt, ko viņi domā par Trampa un Putina diplomātiju, Ukrainas bruņoto spēku militārajām spējām un vai viņi pieļauj iespēju, ka varētu dzīvot arī okupācijā.
Žurnālists arī jautāja, kā iedzīvotāji uztver Kremļa apgalvojumus, ka "referendumi" par okupēto teritoriju pievienošanos Krievijai it kā tika rīkoti likumīgi un ar šo teritoriju iedzīvotāju masveida piekrišanu. Kā zināms, neviena no Rietumu valstīm neatzina šo pseidoreferendumu rezultātus.
Toņa ir Zaporižjas bēgļu centra iemītniece. Viņas ģimenes vēsture piesātināta ar pārcelšanos. 2014. gadā Toņa un viņas vīrs piedzīvoja Doneckas okupāciju un paši ar savām acīm redzēja, kā tur notika tā sauktais referendums par pievienošanos Krievijai. Toņa un viņas vīrs nevēlējās dzīvot zem Krievijas varas un aizbrauca. Taču okupācija viņus vēl vairākas reizes panāca, pēdējo reizi pie pašas robežas ar Zaporižjas reģionu.
"Mēs Krievijā tiekam meklēti," pāris atklāti stāsta. "Par ko? Par to, ka mēs esam dedzīgi ukraiņi, par Ukrainas karogu."
Zaporižjā Toņa un viņas vīrs dzīvo moduļu pilsētā. Katrā blokā ir sava veļas mazgātava un virtuve. Istabas ir mazas, bet tajās ir gaisma un siltums. Ir arī televizors, un tajā pāris nesen dzirdēja Donalda Trampa īpašo pārstāvi un sarunu vedēju ar Krieviju Stīvenu Vitkofu sakām, ka viena no problēmām ar Krievijas karu pret Ukrainu ir četri Ukrainas reģioni, kuros notika tā sauktais referendums. Pēc viņa teiktā, šajā balsojumā cilvēki, iespējams, paši izteica vēlmi dzīvot Krievijā.
Toņas vīrs par šiem vārdiem bija sašutis. "Kas "godīgi"? Nekas tur (referendumi) netika godīgi rīkots!” viņš paskaidroja. "Puse no tiem, kas tur balsoja, bija iesūtītie kazaki. Puse no viņiem vēlēja dzērumā tā, kā tika pārvēlēts Janukovičs - dzērumā! Viņiem ielēja (alkoholu), iedeva maizi un gabalu desas. Tas arī ir viss "referendums".”
Garāmgājēji Zaporižjas ielās arī netic Kremļa paziņojumiem par "referendumu" godīgumu, ko Krievija rīko okupētajās teritorijās.
"Nē, mēs to nedarām," viņi atklāti sacīja. "Tās ir Putina manipulācijas. Viņi (ASV varas iestādes) ir tieši saistīti ar viņu un rīkojas tā, kā viņš vēlas. Trampam un viņa kompānijai ir sava politika - tāpat kā Putinam."
"Es ("referenduma" godīgumam) neticu, jo dzīvoju šajā teritorijā. Es esmu iekšzemē pārvietots cilvēks, es esmu no Hersonas reģiona," sacīja cits garāmgājējs, kurš, izdzirdot vārdu "referendums," savu runu papildina ar neķītriem lamuvārdiem. "Es personīgi pats gāju un redzēju ar savām acīm, ka viens (cilvēks) stāv ar urnu, divi ar automātiem. Es personīgi pats to redzēju. Un divas lapiņas redzēju, kas bija urnā, tās bija viņu lapiņas un atradās tur jau no paša sākuma."
"Tur nav nekā godīga, tas ir skaidrs. Mēs zinām, kā tas notika, mūsu vecāki tur palika," pastāstīja citi "currenttime.tv" sarunu biedri Zaporižjas ielās. "Bruņoti vīrieši ieradās vecāku mājās un piespieda viņus balsot."
"Kāds "referendums"? Kurš tur bija?! Es uzskatu, ka nē. Tas ir nelikumīgi," sacīja cits vietējais iedzīvotājs. Un piebilda: "Es baidos... Ja godīgi, es nevēlos būt okupācijā."
"Vera Pavlovna ir Zaporižjas reģiona piefrontes ciemata iedzīvotāja, viņai ir gandrīz 80 gadu. Viņas ciemats ir Ukrainas bruņoto spēku kontrolē, bet stipri cietis un sagrauts apšaudē. Tāpēc pensionāre tagad ir šeit, tāpat kā Toņa un viņas vīrs, un pagaidām dzīvo bēgļu patversmē Zaporižjā. "Skola sagrauta, klubs sagrauts. Piemineklis sagrauts. Veikals, viss sagrauts," viņa uzskaita postījumus savā ciematā.
Sieviete daudzus gadus strādāja skolā par krievu valodas skolotāju un saka, ka tagad par to jūtas vainīga. "Tagad es uzskatu, ka mācīju cilvēkiem ienaidnieka valodu," viņa atzina. "Manā klasē bija Majakovska teiciens: "Ja es būtu kaut vecāka gadagājuma nēģeris, es būtu iemācījies krievu valodu bez izmisuma un slinkuma tikai tāpēc, ka tajā runāja Ļeņins." Bet tagad, ko šie krievi dara?" sacīja sieviete.
Vasilijs pastāstīja, ka sekojis sarunu procesam starp Krieviju un ASV par Ukrainu. Viņš joprojām dzīvo savā mājā ciematā Zaporižjas reģionā. Bet tas ir ļoti tuvu frontes līnijai, un tieši tad, kad viņš atkārtoti lasīja ziņas par gaidāmo miera līgumu, netālu no viņa mājas atskanēja sprādziens. "Mūsu rajona policists teica, ka tas ir "Uragan" (padomju 220 mm kalibra vairākkārtējas palaišanas raķešu sistēma (MLRS), ko plaši izmanto Krievijas armija). Visi domāja, ka tas ir KAB, bet tas nav KAB," sacīja Vasilijs. Pēc viņa teiktā, pagājušajā nedēļā līdzīgi triecieni viņa ciematā tika veikti blakus ielā. Vietējie iedzīvotāji tos saista ar Krievijas veikto uzbrukumu.
