Režisors – Dž. Dž. Džilindžers Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš
«Veiksmīgs producents mēģina pārliecināt slavenu aktrisi viņa iecerētajā filmā spēlēt anglieti, kura iemīlējusies apvienības Al-Kāida teroristā. Filmai ir jākļūst par blokbāsteru, un producenta fantāzijas lidojumam un iedvesmai nav robežu. Viņš faktiski nospēlē visu filmu – no sākuma līdz beigām.» Tieši tā arī ir. Sarmīte Rubule gandrīz visu izrādes laiku sēž un klausās Ģirta Ķestera stāstīto «fantāzijas lidojumu», te neizpratnē mirkšķinot acis, te mulsi smaidot, te vispār ar neko neizsakošu sejas izteiksmi reaģējot uz producenta teātri. Vienīgi apzīmējumi «veiksmīgs» un «slavena» gan tiek pakļauti apšaubīšanai.
Ideālā gadījumā Dž. Dž. Džilindžera Teroristē vajadzētu izskanēt diviem stāstiem vienā. Pirmais – producenta un aktrises, otrais – filmas stāsts. Ģirta Ķestera monologs ir patiesi virtuozs un filma tika uzburta manā iztēlē. Tā bija krāsaina, ar nazi, lūgšanu paklājiņu, Eimiju bijušajā lopkautuvē, tagad studijtipa dzīvoklī, viņas Muhamedu, sprāgstoša ķermeņa driskām, seksu baseinā ar 80 procentiem ķermeņa apdegumu viņam un 20 procentiem viņai, kas kļūst par nikitu aizsargtērpā un dodas pestīt ārā no cietuma pašas nodoto Austrumu mīlu, līdz grib atdzimt Allāha acīs pēc tam, kad mīļotā Muhameda dvēsele ir aizlidojusi uz Paradīzi. Smieklīgi, holivudiski, ironiski. Tomēr nākas atzīt, ka Ģirta Ķestera mēmās partneres Sarmītes Rubules tēls ir tieši tik neizteiksmīgs, cik daiļš (tiešām, smuka). Es iedomājos, kā šis producents tikpat labi varētu runāt pats ar sevi, un ar Ģirta Ķestera spēlēto uz augšu pasistā kinošņika versiju tas pat tīri labi sapasētu.
Tas, ka «amizanta gadījuma» robežas šī monoizrāde par šovbiznesa nežēlīgo virtuvi nepārkāpj, ir secinājums bez vērtējuma. Bet, ar nožēlas drusku gan, jo Ģirts Ķesteris ir aktieris, kas ne vien spēj ar cieņu nospēlēt nekrofilu un daktera Leona dvīņubrāli, bet arī telefona grāmatu, sākot no katra minētā cilvēka opīša, krustmāmiņas, kaķīšiem un jūrascūciņām, ar sukulentiem uz palodzes, melnumiem aiz nagiem un dvēselē, beidzot. Vai labāka piedāvājuma nav – tāds ir jautājums.