Mākslas mantojums Antonijā

Līdz 15. maijam galerijā Antonija apskatāma dažādu gadu gājumu Latvijas mākslinieku vairāk kā 260 darbu izstāde Saules kumeļš. Izstādē būs iespēja apskatīt unikālus pašmāju vecmeistaru mākslas darbus no privātām kolekcijām, kas līdz šim nav tikuši izstādīti publiskais apskatei.

Skatītājiem būs pieejama plaša Niklāva Strunkes apgleznoto šķīvju ekspozīcija no bijušā Zviedrijas vēstnieka Patrika de Reitesverda kolekcijas, kā arī izcilo vecmeistaru - Jāņa Valtera, Kārļa Brencēna, Anša Cīruļa, Kārļa Miesnieka, Otto Skulmes, Ludolfa Liberta, Hildas Vīkas un Aleksandras Beļcovas gleznas, kas ir paliekoši un pārliecinoši Latvijas mākslas vērtību stūrakmeņi.

«Ar ko var lepoties Latvija? Ar Dziesmu svētkiem, ar latvju dainām, - ar tautas gara mantojumu, kas sakņojas tautas kolektīvajā zemapziņā. Niklāvs Strunke to izteicis modernisma garā, veidojot tautas tēlu kā daļu no cilvēces vēstures latviskā skatījuma. Tikpat spilgti savus vārdus Latvijas mākslas vēstījumā ierakstījuši Eduards Kalniņš, Ansis Artums, Boriss Bērziņš, Lidija Auza, Auseklis Baušķenieks, Rūdolfs Pinnis, Herberts Siliņš. Skatītāji tiks pārsteigti ar līdz šim maz redzētiem Maijas Tabakas sešdesmito gadu darbiem – kluso dabu un meža ainavu. Pārliecinoši un virtuozi ar saviem darbiem iepriecinās arī Anita Meldere, Māra Rikmane, Kaspars Zariņš un citi jaunākās paaudzes talantīgie mākslinieki. Klasiskās mākslas galerija Antonija lepojas ar iespēju parādīt tik augstvērtīgu un daudzpusīgu mākslu,» teikts izstādes pieteikumā.

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais