Līdz 29. augustam kim? FK galerijā skatāma radošās grupas Orbīta fotogrāfiju un videodarbu izstāde Komentāri. Izstādē redzama izstādes kuratora, fotogrāfa Vladimira Svetlova veidota darbu izlase. Darbu autori: Romāns Korovins, Vladimirs Leibgams, Anna Volkova, Aleksandrs Zapoļs un Jeļena Glazova.
Atceros, ka pirmo literātu apvienības Orbīta almanahu turēju rokās apmēram pirms desmit gadiem. Tolaik man, jaunam skuķim, šķita, ka Latvijas krievu autoru radītais tekstu krājums ir ārkārtīgi skaists precedents jaunākās pašmāju literatūras kontekstā, kas tolaik galvenokārt aprobēja publiku šokējošus naturālismus vai nepastarpinātas dvēseles mokas (pārsvarā sieviešu dzimtē). Jau toreiz dzejnieku Sergeja Timofejeva, Artūra Puntes, Semjona Haņina, Žorža Uaļļika, Vladimira Svetlova un pieaicināto draugu apvienība pārsteidza gan ar labu vizuālo domāšanu (grāmatas dizains), gan neierastu literāro skatījumu. Autori pārsvarā pievērsās ikdienas vērojumam, tomēr tajā nejautās rezignācija vai rūgta ironija. Likās, ka viņi tiešām raksta laikmetam, kurā dzīvo, nevis iztēlojas sevi par laikmeta virzītājiem un idealizē tolaik modīgo soļošanu Eiropas virzienā.
Jau no pašiem pirmsākumiem Orbīta neveidojās kā noslēgta kopiena, bet gan sadarbībai atvērta kompānija, kas pamazām aptvērusi arī fotogrāfiju, videoinstalāciju un citu mākslu žanrus. Lai gan par Orbītas vienojošo principu parasti tiek piesaukta viņu krievvalodīgā izcelsme un tādejādi «turēšanās savrup», autorus vieno arī tēmu un noskaņu radniecība. Par to var pārliecināties arī kim? rīkotajā izstādē. Tajā pārstāvēti mākslinieki, kuri regulāri sadarbojas ar radošo grupu Orbīta un vairāku gadu laikā kļuvuši par tās radošā kodola pavadoņiem.
Izstādē izcelts laikmetīgajā mākslā aktuāls, tomēr (pašmāju kontekstā) nopietnām kritiskām diskusijām pagaidām nepakļauts jautājums par mākslas darba un tā komentāra saspēli vai sadursmi. Mūsdienu mākslā tekstuāls komentārs kļuvis par neiztrūkstošu, darbu paskaidrojošu, sastāvdaļu. Nereti pat nācies dzirdēt, ka komentārā pateikts pārāk daudz un darbs neaizvelk līdz tekstā sludinātajām idejām. Pirms neilga laika, intervējot māksliniekus, varēja just, ka notiek nerakstīta šķelšanās skaidrojumu piekritējos un noliedzējos.
Orbīta mākslinieki izstādē piedāvā savu versiju par šo diskusiju – nevis gatavu un skaidru, bet gan asprātīgu un rotaļīgu, iedvesmu rodot ikdienas dzīves ainiņās. Visvairāk iespaido Romāna Korovina inscenētās fotogrāfijas – spēlītes ar priekšmetiem, noskaņām un jaunu skata punktu atrašanu. Sērijai, kas vēsta par mazo dzīvi pie jūras, kā punkts uz I ir atslēgvārdi – komentāri. Arī citi izstādes mākslinieki asprātīgi rotaļājas ar komentāru absurdu un atražošanos, tomēr Korovina fotogrāfijās visvairāk jūtama blakus līnija par ikdienā vienmēr klātesošo, nodrāzto... Skaistumu. Orbīta, manuprāt, izceļas ar to, ka spēcīgāk par citiem spēj parādīt ikdienas dualitāti – vienlaikus gan tās absurdo, gan neaprakstāmi (piemēram, komentāros) skaisto gaitu.