Par 3000 latu sargā runājošos akmeņus

Lai arī kopš pagājušā gada Dziesmu un deju svētkiem deviņi laukakmeņi, kuri pērn runāja Pēterbaznīcas pakājē un 2005. gadā ceļoja pa Parīzi, Lionu, Bordo un Strasbūru, netiek izmantoti, Kultūras ministrija (KM) par tiem un informācijas kioska glabāšanu gadā maksā 2832 latus.

KM nav plānojusi atteikties no šā pakalpojuma, cerot, ka nākotnē būs nepieciešamība akmeņus atkal izstādīt.

"Saskaņā ar 2008. gada augustā noslēgto vienošanos KM nodevusi Runājošos akmeņus, skaņu aparatūru, kā arī citus objekta elementus glabāšanai SIA Schenker. Tie atrodas noliktavā, un par to uzglabāšanu KM maksā atlīdzību 708 latus ceturksnī," Neatkarīgajai skaidro KM preses sekretāre Dace Vizule.

Ministrija uzskata, ka atteikties no Runājošo akmeņu ekspozīcijas nebūtu lietderīgi, jo tās izveidē ieguldīts valsts finansējums, turklāt, kā liecināja apmeklētāju aktivitāte ekspozīcijas laukumā pērn, tie patīk gan Latvijas iedzīvotājiem, gan tūristiem.

"Tādējādi ekspozīcija Runājošie akmeņi potenciāli var tikt plaši izmantota sabiedriskos pasākumos, piemēram, jau minētajā Dziesmu svētku pasākumu kontekstā pērn," norāda ministrijas pārstāve.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.