29. novembra Līvānu novada domes sēdē pieņemts lēmums apvienot mūzikas un mākslas skolas Līvānos, izveidojot vienu speciālās kultūrizglītības iestādi – Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas un mākslas skolu. «Mūziķi visā Latvijā cenšas ņemt virsroku, mākslu atstājot pabērna lomā. Tā ir degradācija, par ko liecina idejas apvienot abas kultūrizglītības programmas, iznīcinot programmu, kas virza uz profesionālu mākslu,» norāda Jēkabpils mākslas skolas direktors Ziedonis Bārbals.
Var izzust
Līvānu mākslas skolas direktore Valija Rusiņa Neatkarīgajai bilda, ka šādi amatpersonas aiz reorganizācijas aizsega situācijā, kad valsts nav atteikusies finansēt mākslas skolas direktoru atalgojumu, atbrīvojas no nevēlama direktora, bet vēlāk Līvāni mākslas izglītības iespēju varētu zaudēt pavisam
Kā skaidro Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle, lēmums par reorganizāciju pieņemts, lai finansiāli nodrošinātu mūzikas un mākslas skolu darbību samazināta finansējuma apstākļos, arī turpmāk nodrošinot bērniem un jauniešiem profesionālās ievirzes izglītību gan mūzikas, gan mākslas jomā.
«Ja valsts neko nedarīs mazo mākslas skolu labā, tās izzudīs,» sarūgtināta ir V. Rusiņa. Viņa savulaik dibinājusi mākslas skolu Līvānos kā vienu no pirmajām Latvijā, vadījusi to 20 gadus, 2009. gadā aizstāvējusi maģistra darba tēmu par Līvānu mākslas skolu, saņēmusi arī Kultūras ministrijas (KM) atzinības rakstu par ilggadēju pedagoģisko darbu, nozīmīgu ieguldījumu Līvānu kultūrvides veidošanā un kultūrizglītības attīstībā, taču nu pēkšņi vairs neatbilst sava amata prasībām. Izglītības pārvaldes atzinumā minēts disciplinārsods, neatklājot pārkāpuma būtību.
Darba tiesiskās attiecības ar likvidējamās Līvānu mākslas skolas direktori V. Rusiņu tiek izbeigtas saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punktu – tiek likvidēta juridiskā persona. Mākslas skolu līdz 2011.gada 31.janvārim jāpārņem reorganizējamās Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas skolas direktoram Gunāram Luriņam.
Nerēķināšanās
«Baidos, ka tā ir mākslas skolas likvidācija. Preiļos, apvienojot mūzikas un mākslas skolas, rezultāts jau skaidri redzams, – no 270 audzēkņiem tikai 70 mācās mākslas programmā. Mūzikas skolas direktors nesapratīs mākslas jomu,» pārliecināta V. Rusiņa. Viņasprāt lēmums ir pretlikumīgs, jo aiz reorganizācijas aizsega tiek kārtoti politiski rēķini.
Pašvaldībā skaidro, ka mākslas skolas pievienošana mūzikas skolai pamatota ar atzinumu, ka Jēkaba Graubiņa Līvānu mūzikas skolai ir labāka pārvaldība un konstruktīvāka sadarbība ar Izglītības pārvaldi un citām institūcijām, tās administrācija veiksmīgi nodrošina izglītības programmu īstenošanu un skolas telpu noslogotību, atbilstoši skolēnu un darbinieku skaitam, kā arī ēku lietderīgo un zemes vienību platību ziņā tā ir lielāka nekā Līvānu mākslas skola.
G. Kraukle informē, ka novada domes lēmums par reorganizācijas uzsākšanu pieņemts jau 2010. gada 17. jūnijā. Kā skaidro Līvānu pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Usāne, reorganizācija nozīmē līdzekļu optimizāciju. Tā neskar ne izglītības programmas, ne pedagogu darbu ar bērniem. Optimizācija arī citās Līvānu novada izglītības iestādēs notiekot pakāpeniski, piemēram, samazinot saimniecisko darbinieku, grāmatvežu un citu darbinieku skaitu, veidojot centralizētu grāmatvedības uzskaites sistēmu. Galvenais samazināta budžeta apstākļos, kā uzsver A.Usāne, ir kvalitatīvu izglītības programmu mākslā un mūzikā nodrošināšana visiem izglītojamiem, uz ko nedrīkst taupīt.
Steiga likvidējot
Latvijas Nacionālā Skolotāju savienības (LNSS) priekšsēdētājs Edgars Kramiņš norāda, ka, viņaprāt, Līvānu novada domes vadības sniegtā informācija plašsaziņas līdzekļos ir nepamatota, bet pārmetumi Līvānu mākslas skolas direktorei balstīti uz personīgajām ambīcijām, nobīdot malā patstāvīgāk domājošu vadītāju. Savukārt reorganizācija tiek veikta bez izstrādāta tālākās darbības attīstības plāna, ignorējot pedagogu un vecāku viedokli. Par to varēja uzzināt vien pastarpināti ar laikrakstu starpniecību. Savukārt, novada domes atsaukšanās uz optimizācijas plānu ir maldinoša. Līvānu mākslas skola jau kopš 2010. gada 1. janvāra strādā pēc KM norādījumiem.
LNSS kategoriski iebilst pret skolu likvidāciju vai reorganizāciju mācību gada vidū. «Laikā, kad valsts nespēj definēt, ko tā grib panākt ar izglītības sistēmas un programmu optimizācijām un reformām, zem šiem vārdiem Latvijā faktiski norisinās slēpti procesi, kuru ietekme uz kvalitatīvas izglītības pastāvēšanu nav pētīta. Tāpēc izteikti riskanti bez ekonomiskā pamatojuma veikt sasteigtas skolu reorganizācijas un likvidācijas, jo patreizējo reformu pamatā ir finanšu trūkums, kas arī vienlaikus kļūs par šīs iecerētās reformas krahu,» norāda LNSS priekšsēdētājs Edgars Kramiņš.