Uz ēku jumtiem kūstošais sniegs un ledus ir radījis bīstamu situāciju Latvijas muzejos. Nedēļas sākumā sācis applūst Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs (LNMM) un izstāžu zāle Arsenāls. Savukārt vakar ūdens sācis apskādēt arī Dekoratīvās Mākslas un Dizaina muzeja telpas. Atkusnim turpinoties, situācija kļūst aizvien dramatiskāka.
LNMM direktore Māra Lāce nākusi klajā ar paziņojumu, ka otru tik bargu un sniegiem bagātu ziemu muzeja centrālā ēka (Valdemāra iela 10 a) ēka varētu arī vairs neizturēt. Tās jumts ir tik sliktā stāvoklī, bet tā konstrukcija ir tik sarežģīta, ka to faktiski nav iespējams notīrīt. Savukārt kūstošais sniegs un ledus tagad netraucēti sūcas iekšā muzejā. Slapjas sienas tamdēļ vērojamas gan modernisma kolekcijas zālē, kas atrodas muzeja otrajā stāvā, bet īpaši bēdīgā stāvoklī ir nonākusi Federa zāle pirmā stāvā. Kā Neatkarīgo informēja M. Lāce, muzeju darbinieki būtībā strādā ārkārtas režīmā, 24 stundas diennaktī uzmanot, vai atkal nebūs jāpārvieto pie sienām nostiprinātie mākslas darbi. Kā skumji atjokoja Māra Lāce, Ilmāra Blumberga izstādes nosaukumā ieliktā frāze Lietiņš līst, lietiņš līst... izrādījusies visnotaļ iederīga šajā situācijā.
Neatkarīgā vairākkārt ziņojusi par nedienām, ko aiz šķietami nesatricināmās vēsturiskās fasādes slēpj gan LNMM centrālā ēka , gan Vecrīgā Torņa ielā 1 izvietotā izstāžu zāle Arsenāls. Abās ēkās lielas problēmas rada jumta konstrukcijas. Historisma stilā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta 1905. gadā uzbūvētās muzeja centrālās ēkas jumts diemžēl jau sen atgādina vietumis pārgatavojušos un satrunējušu pūpēdi – nevis nesošu konstrukciju, no kuras stabilitātes atkarīga ne vien Latvijas nozīmīgākās vizuālās mākslas kolekcijas, bet arī muzeja darbinieku un apmeklētāju dzīvība. Savukārt nopietni plūdi izstāžu zāli Arsenāls pēdējo reizi skāra pērn februārī. Toreiz nācās slēgt otrā stāva zāli, un mainīt izstāžu grafikus, bet pati telpa bija jāremontē.
Situācija valsts galvenajā muzejā daiļrunīgi ilustrē to, kāda attieksme valstī ir pret tās kultūras vērtībām. Vienīgā muzejnieku cerība šobrīd ir rekonstrukcija, kas reāli varētu sākties 2012. gadā. Atliek vien cerēt, ka līdz tam griesti neiebruks, kā tas pērn notika ar vēl viena Latvijas politiķiem tīk mīļā objekta – Latvijas Nacionālās bibliotēkas – grīdu, kas ielūza pērn vasarā, laimīgas nejaušības dēļ neaizraujot sev līdzi cilvēku dzīvības.