Portāls “Satori.lv” un memoriālie muzeji nav salīdzināmi, un tos nevar pretnostatīt, sacīts Memoriālo muzeju apvienības trešdien izplatītajā atklātajā vēstulē Jurģim Liepniekam
Polittehnologs Liepnieks savā "Twitter" vietnē, aizstāvot portālu, kurš nonācis finanšu grūtībās, rakstīja: “Man ir priekšlikums strukturālai reformai. LV ir pie 30 memoriālo muzeju rakstniekiem. Raiņiem vien 4, Upītim 2. Slēgt, atbalstīt "Satori".”
Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte atklātajā vēstulē skaidro, ka memoriālo muzeju forma ir saistīta ar kultūru, kas akcentē individualitātes vērtību pretstatā masām. Šī muzeja forma ir izteikti saistīta ar identitātes definēšanu, kas, viņasprāt, īpaši svarīga tieši latviešiem.
“Mazas tautas var sevi apliecināt un arī saglabāt tikai ar spēcīgām personībām. Un memoriālie muzeji ir tāds sava veida apliecinājums gan pašiem sev, gan citiem, ka mums ir bijušas un ir personības,” uzsvērusi Meinerte.
Atklātajā vēstulē Liepniekam viņa pauž, ka nebūtu īpaši pārdomāti salikt vienā horizontālē virtuālu vietni un personības klātbūtnes apaugļotu reālu lietu dabisko dzīves telpu, jo memoriālajos dzīvokļos var arī uzzināt, kā latvietis dzīvoja 20. gadsimtā.
"Tikai, izstaigājot Rīgas memoriālos dzīvokļus, ir iespēja nokļūt 20. gs. sākuma inteliģences iecienītā salonā – mākslinieka Jaņa Rozentāla dzīvoklī un darbnīcā, 20. gadu askētiski pieticīgajā pēckara dzīves vidē Raiņa un Aspazijas mājā, arī Dainu tēva pēdējā dzīves telpā, 30. gadu savrupmājā ar unikāliem interjera priekšmetiem – Akurateru namā, padomju varas akceptēta literāta prestižajā dzīvoklī Brīvības ielā 38 (50.–60. gadi) un tās pašas varas nepieradinātu dzejnieku mītnē Ojāra Vācieša ielā 19, kura iekārtota ar pašlaik vēl labi pazīstamajām 60.–70. gadu standartmēbelēm," teikts vēstulē.
Viņa gan atzīst, ka liela tiesa ēku un dzīvokļu jau gadu desmitiem gaida restaurāciju.
Jau ziņots, ka literatūras un filozofijas portāls “¼ Satori” (www.satori.lv) tikai februāra sākumā paziņoja, ka pēc septiņus gadus ilgas darbības attīstās un mainās. Tas pārtapa par kultūras un patstāvīgas domas portālu, paplašinot tematu loku, kā arī mainot dizainu.
Tomēr pašlaik portāla mājaslapā lasāms aicinājums ziedot tā turpmākai darbībai. “Mums ir nepieciešamas finanses. Patlaban mūsu rīcībā esošais ļauj strādāt vēl tikai februārī,” sacīts aicinājumā.
Tur minēts, ka Valsts kultūrkapitāla fonda padome kārtējā projektu konkursā nav pieņēmusi izskatīšanai portāla projektu. "Tas noticis formāla iemesla dēļ, jo mūsu cilvēks nokavēja diezgan izšķirošas septiņas minūtes. Muļķīgi, bet diemžēl muļķīgas lietas notiek ne mazums," tā portāla veidotāji skaidro notikušo.
Lai portāls darbotos, nepieciešami trīs tūkstoši latu mēnesī.
Pašlaik portālam esot vairāk nekā 20 000 unikālo apmeklētāju mēnesī.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte jau iepriekš izteikusi pārliecību, ka Jurģa Liepnieka piedāvājums likvidēt memoriālos muzejus, lai stiprinātu kultūras periodiku, ir aplams. „Vai tā ir vāja iztēle, ja, meklējot naudu portālam Satori.lv, tiek piedāvāts likvidēt, slēgt muzejus? Tā ir būtiska Latvijas kultūrtelpas un identitātes daļa,” saka S. Ēlerte.
„Satori.lv ir viena, varbūt pati nozīmīgākā kultūras un domu diskusiju vietne internetā. Ceru, ka J. Liepnieks ir ziedojis naudu Satori.lv pastāvēšanai, kā to gatavojos darīt es. Nepieciešamā summa, lai portāls pastāvētu un nākamreiz tomēr laikā iesniegtu Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā savu pieteikumu, nav pārdabiski liela. Tā nav jāmeklē uz kultūratmiņas noplicināšanas rēķina,” uzsver kultūras ministre. Valstī šobrīd ir astoņi valsts dibināti un uzturēti memoriālie muzeji; iniciatores pārējo 26 memoriālo muzeju veidošanai ir pašvaldības, kas tādejādi īsteno vietējo iedzīvotāju vēlmes un bieži vien izmanto muzeju un tā darbību kā efektīvu instrumentu vides sakārtošanai un aktīvākai sociālo un kultūras saišu veidošanai gan lokālās kopienas ietvaros, gan sadarbībai ar citām kopienām, tos apmeklē tūristi gan no citiem Latvijas reģioniem, gan ārvalstīm. Kultūras ministrija regulāri saņem ierosinājumus no sabiedrības – nevalstiskām organizācijām un indivīdiem – par jaunu, ar izcilām personībām saistītu muzeju dibināšanu, piemēram, 2010.gadā tika diskutēts par ierosinājumiem veidot Kurta Fridrihsona memoriālo muzeju, Lūcijas Garūtas memoriālo dzīvokli, Regīnas Ezeras memoriālo māju, tāpat pērn darbu uzsāka nevalstiska organizācija „Viegli”, kuras darbības mērķis ir veidot mūsdienīgu muzeju, kas veltīts Imanta Ziedoņa personībai.
Kultūras periodikai latviešu valodā nekad nebūs lielas tirāžas, tā vienmēr būs jāatbalsta, un tas ir valsts pienākums, uzskata kultūras ministre. „Šobrīd valstī to iespēju robežās veic Valsts Kultūrkapitāla fonds, bet stāvoklis kultūras periodikas jomā šobrīd neapšaubāmi ir kritisks, tāpat vēl joprojām kritiski mazs ir visas kultūras nozares finansējums,” norāda S. Ēlerte.