Teātra izrādes – rekordistes. Ko skatās latvieši?

© Gints Mālderis

Šoziem, janvāra beigās, tika atzīmēta leģendārās Raiņa lugas Uguns un nakts pirmiestudējuma simtgade. Tai latviešu teātra vēsturē pieder viens no pirmajiem rekordiem. Jaunajā Rīgas teātrī Alekša Mierlauka iestudētā Uguns un nakts četrās sezonās piedzīvoja 112 izrādes, bet ļaudis to skatīties brauca ar zirgu pajūgiem no visas Latvijas.

Kas zina cik izrāžu Uguns un nakts piedzīvotu, ja ne Pirmā pasaules kara sākums. Tagad, protams, citi laiki un iespējas, tomēr laiku pa laikam ziņa par dažādiem izrāžu rekordiem aplido pasauli. Tā, piemēram, februāra sākumā A. Čehova Maskavas Dailes teātrī 450. reizi tika nospēlēta Kaija – ar šo Čehova lugu savulaik sākās leģendārā Maskavas Dailes teātra vēsture. Lielo izrāžu skaitu sasniegušo Kaijas skatuves versiju 1980. gadā iestudējis Oļegs Jefremovs, bet 2001. gadā atjaunojis Nikolajs Skoriks.

Uz šī fona ir interesanti aplūkot mūsdienu Latvijas teātru sasniegumus, gan meklējot izrādes ilgdzīvotājas un pievēršot uzmanību tam, cik garš ir izrādes skatuves mūžs, gan arī iestudējumiem rekordistiem, kuri sasnieguši ievērojamu rādīšanas reižu skaitu.

Visilgāk repertuārā

Teātru sniegtā informācija liecina, ka līderu līdere ir A. Arbuzova Mans nabaga Marats Alvja Hermaņa režijā, kas pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī piedzīvoja 1997. gada septembrī. Veiksmīgs skatuves mūžs ir arī Viestura Kairiša iestudētajai M. Zālītes lugai Margarēta. Šī izrāde JRT repertuārā ir kopš 2001. gada. Protams, jāmin arī tādi JRT un Alvja Hermaņa hīti kā Revidents – pirmizrāde 2002. gadā un Garā dzīve – 2003. gadā. Tikpat garš mūžs ir Valmieras teātra izrādei Tie paši oši – E. Sniedzes lugu Oļģerts Kroders iestudēja 2003. gadā un tā joprojām ir repertuārā.

Pie ilgdzīvotājām pieder arī E. Bērdžesa Mehāniskais apelsīns, ko Nacionālajā teātrī iestudējis Regnārs Vaivars, Valmieras teātra Heda Gablere Oļģerta Krodera režijā un Mihaila Mamedova iestudētā komēdija Brīvdienu mīļākie Rīgas Krievu teātrī. Šīs izrādes tapušas 2005. gadā.

Patlaban Dailes teātra repertuārā visilgāk ir Kamerzālē skatāmā Dž. Dž. Džilindžera izrāde Intim, kas pirmizrādi piedzīvoja 2007. gadā. Mazās zāles veiksmīgākā ilgdzīvotāja ir izrāde Siseņi, ko 2008. gadā iestudējis Mihails Gruzdovs. Visilgāk spēlētās Lielās zāles izrādes gods pieder Džilindžera «kases grāvējam» Lodes pār Brodveju.

Bez Mehāniskā apelsīna visilgāk spēlētās Nacionālā teātra izrādes ir datētas ar 2007. gadu – Edmunda Freiberga veiktais Prinča un ubaga zēna atjaunojums Lielajā zālē, kā arī Mihaila Kublinska Skats no tilta Aktieru zālē un turpat skatāmais Rūdolfa Plēpja iestudējums Šampinjonu derība. Arī Liepājas teātra repertuāra senākās vienības ir tapušas 2007. gadā un tās ir – Ivara Lūša Sniegbaltītes skola, Džilindžera Killlera dienasgrāmata un Rolanda Atkočūna izrāde Viss par vīriešiem.

Visvairāk spēlētās

Arī lielākā rādīšanas skaita ziņā līderi ir JRT iestudējumi. Garā dzīve nospēlēta 341 reizi, cita Alvja Hermaņa izrāde Soņa – 303 reizes kopš pirmizrādes 2006. gadā. Trešajā vietā ar 244 izrādēm ierindojies Revidents. (JRT izrāžu skaits ietver arī viesizrādes ārvalstīs.) Nākamā visvairāk spēlēto izrāžu sarakstā ar 115 reizēm ir Dailes teātra Intim. Šodien reti sasniedzamo simt izrāžu robežu pārkāpusi arī valmieriešu Heda Gablere, bet 27. martā simto izrādi piedzīvos Tie paši oši. Skatītāju pieprasīts ir vēl viens E. Sniedzes lugas iestudējums – Līdz pavasarim Oļģerta Krodera režijā kopš pirmizrādes 2008. gadā nospēlēta 79 reizes. Mazliet vairāk – 86 reizes –, ieskaitot izrādi 23. februārī, būs spēlēta Rīgas Krievu teātra izrāde Brīvdienu mīļākie. Piecdesmit izrāžu slieksnim pārkāpušas vairākas patlaban repertuārā esošās izrādes – gan Nacionālā teātra Mehāniskais apelsīns (60 izrādes), gan 2009. gadā tapusī Dailes teātra komēdija Ja mana sieva uzzinās... Džilindžera režijā (58), kā arī turpat Anitas Sproģes 2008. gadā iestudētā izrāde Ne tāds kā visi citi (55). Tikpat daudz reižu nospēlēts jaunais Princis un ubaga zēns Nacionālajā teātrī. Rīgas Krievu teātra izrāde Odesa, burvīgā pilsēta..., kas pirmizrādi piedzīvoja 2007. gadā, 1. martā Bostonā (ASV) nospēlēta 52. reizi. Nesen 50. izrādi piedzīvoja Liepājas teātra Sniegbaltītes skola un Viss par vīriešiem.

Latvijas Nacionālajā operā pērn visvairāk rādītā izrāde ir J. Lūsena un M. Zālītes Putnu opera (13 reizes), kā arī P.Čaikovska balets Riekstkodis, kas pieder arī skatītāju visvairāk iecienītājām baleta izrādēm. Savukārt skatītāju vislabāk apmeklētās operas izrādes ir Aīda, Karmena, Traviata un M-me Butterfly. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējušās baleta izrādes līdzās Riekstkodim ir Apburtā princese un Sapnis vasaras naktī.

Izrādes – rekordistes

JRT ar saviem lielajiem rādītājiem izrāžu spēlēšanas skaita ziņā mūsdienās tomēr ir drīzāk izņēmums. Kā, piemēram, atzina ilggadējā Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja Rita Melnace, pēdējā desmitgadē šajā teātrī nav tādu izrāžu, kas būtu spēlētas simt reizes, taču padomju laikos tapušo, simt izrāžu slieksni sasniegušo iestudējumu bijis pārāk daudz, lai tos īpaši uzskaitītu.

Toties 20. gadsimta otrajā pusē Nacionālajā teātrī rekords nozīmē 250 izrādes. Tik reižu nospēlēta gan 1968. gadā tapusī H. Gulbja Aijā, žūžū, bērns kā lācis Alfreda Jaunušana režijā, 1976. gadā sasniedzot apaļo izrāžu skaitu, gan Mihaila Kublinska iestudētā Ī. Žamiaka Acālija, kam pirmizrāde bija 1992. gadā, bet 250. izrāde – 1998. gadā.

Divsimto izrādi piedzīvojušas tādas Nacionālā teātra izrādes kā Dž. Goldmena Lauva ziemā Mihaila Kublinska režijā (pirmizrāde 1980. gadā, 200. - 1990. gadā), G. Figeiredu Dons Žuans (pirmizrāde 1982., 200. - 1990. gadā) un Dž. Kiltija Mīļais melis, skaitot gan Žaņa Katlapa Lielās zāles izrādi (1962), gan Jūlija Bebriša atjaunojumu Aktieru zālē (1976).

150. izrādi 1978. gadā piedzīvoja H. Gulbja Silta jauka ausainīte, kam pirmizrāde bija 1972. gadā. Arī leģendārais Jaunušana iestudētais T. Viljamsa Ilgu tramvajs kopš pirmizrādes 1969. gadā līdz pēdējai izrādei 1981. gada jūnijā nospēlēts gandrīz tikpat daudz reižu. 150 reizes nospēlēts arī Mihaila Kublinska iestudētais Ī. Žamiaka Hamilkara kungs (pirmizrāde 1981. gadā, 150. izrāde - 1989. gadā), Edmunda Freiberga iestudētā M. Tvena, A. Miglas, I. Kalniņa Prinča un ubaga zēna pirmā versija (pirmizrāde 1983., 150. izrāde – 1990. gadā) un brāļu Grimmu Sniegbaltīte un septiņi rūķīši Dzintara Belogrudova skatuves versijā (pirmizrāde 1991.,150. izrāde - 2001. gadā). Taču tikai divus gadus vajadzēja P. Putniņa Ar būdu uz baznīcu, lai sasniegtu 150 izrāžu skaitu 1989. gadā (pirmizrāde 1987. gadā).

Nacionālā teātra neatņemamais zīmols – izrāde Skroderdienas Silmačos – kopš 1955. gada Alfrēda Amtmaņa-Briedīša iestudējuma ar atjaunojumiem un jauniestudējumiem piedzīvojusi prāvu izrāžu skaitu. 1997. gada 16. jūnijā tika atzīmēta 500. Skroderdienu izrāde, un tā bija Edmunda Freiberga skatuves versija.

Savukārt Valmieras teātra zīmola izrāde – Pētera Lūča Meldermeitiņa – ar vairāku gadu pauzēm un atjaunotās versijās repertuārā bija no 1980. līdz 2002. gadam, kopumā nospēlēta 296 reizes. Nevienai citai Valmieras teātra izrādei šo rekordu pārsist nav izdevies. Meldermeitiņu noskatījušies vairāk nekā 200 000 skatītāju un brīvdabā spēlējot, viena izrāde pulcējusi pat 5070 apmeklētāju.

Simt izrāžu slieksni izdevies pārkāpt Feliksa Deiča Mazās zāles izrādei Ģ. Urbana Visām pelēm garšo siers, kas laikā no 1996. līdz 2002. gadam nospēlēta 102 reizes.

Tikpat veiksmīgs bijis Vara Braslas iestudētās Remarka Trīs draugu skatuves versijas mūžs. No 2006. līdz 2009. gadam notikušas 107 izrādes.

Dailes teātrī pēdējās desmitgadēs visvairāk spēlētā izrāde un nepārspētā rekordiste ir A. Kronenberga Jērādiņa, kam pirmizrāde bija 1982. gadā un desmit gadu laikā nospēlēta aptuveni 350 reizes. Nākamā veiksmīgā ir Arnolda Liniņa iestudētā Īsa pamācība mīlēšanā (1973), kas piedzīvoja 300 izrādes. Mazliet atpaliek otrs tā laika Dailes teātra veiksmīgais muzikālais projekts – Kārļa Auškāpa uzvestais Šerloks Holmss (1979), kas nospēlēts 260 reižu. Gandrīz tikpat – 250 reizes – spēlēta K. Blūzas Sievietes, sievietes (1986) Ainas Matīsas režijā.

Arī R. B. Šeridana Atjautīgā aukle (1974), ko iestudējis Maskavas režisors Aleksandrs Viļkins, bija skatītāju ļoti iecienīta izrāde – nospēlēta 238 reizes. Divsimt izrāžu slieksni pārkāpusi 1983. gadā Mazajā zālē Jura Kalniņa iestudētā J. O’ Nīla Mēness likteņa pabērniem – rādīta 222 reizes. Leģendārais Smiļģa Spēlēju, dancoju (1956) iestudējums ar Hariju Liepiņu Tota lomā piedzīvojis 203 izrādes. Elizabete, Anglijas karaliene (1980) ar Viju Artmani titullomā nospēlēta 178 reizes.

Arī vēl viens Dailes teātra muzikālais grāvējs – Ā. Alunāna Džons Neilands (1982) Kārļa Auškāpa režijā piedzīvojis prāvu izrāžu skaitu –165. Smiļģa iestudētais Šveiks (1961) ar Gunāru Placēnu nospēlēts 161 reizi. Vairāk nekā 150 izrādes piedzīvojusi Arnolda Liniņa Pēdējā barjera (1974) – 159 un Artūra Dimitera iestudētās Minhauzena precības (1988) – 151. Simt izrāžu slieksnim pāri ticis Stepes vilks (1982) Kārļa Auškāpa režijā – Mazajā zālē spēlēts 123 reizes.

Liepājas teātra pēdējo gadu rekordiste ir J. Lūsēna, M. Zālītes rokopera Kaupēn, mans mīļais! (1999-2004) - Valda Lūriņa iestudējums piedzīvojis 115 izrādes. Vismaz 200 un vairāk reižu savulaik spēlēti Seši mazi bundzinieki, Trīnes grēki, Sarkangalvīte un vilks.

Pērn aizsaulē aizgājušā Maskavas režisora Romana Kozaka iestudējums Vakariņas idiotiem (2001) deviņu gadu laikā kopā parādīts 119 reižu un ir Rīgas Krievu teātra pēdējā laika visvairāk spēlētā izrāde.

Izrādes – ilgdzīvotājas (mūsdienās)

Jaunais Rīgas teātris (JRT)

Mans nabaga Marats (1997)

Margarēta (2001)

Revidents (2002)

Garā dzīve (2003)

Valmieras drāmas teātris (VDT)

Tie paši oši (2003)

Heda Gablere (2005)

Rīgas Krievu teātris (RKT)

Brīvdienu mīļākie (2005)

Nacionālais teātris (NT)

Mehāniskais apelsīns (2005)

Skats no tilta (2007)

Šampinjonu derība (2007)

Princis un ubaga zēns (2007)

Liepājas teātris (LT)

Sniegbaltītes skola (2007)

Killlera dienasgrāmata (2007)

Viss par vīriešiem (2007)

Dailes teātris (DT)

Intim (2007)

Lodes pār Brodveju (2008)

Siseņi (2008)

Visvairāk spēlētās repertuāra izrādes

Garā dzīve JRT – 341 reizes

Soņa JRT – 303

Revidents JRT – 244

Intim DT – 115

Heda Gablere VDT – 109

Tie paši oši VDT – 100

Brīvdienu mīļākie RKT – 86

Līdz pavasarim VDT – 79

Mehāniskais apelsīns NT – 60

Ja mana sieva uzzinās... DT – 58

Ne tāds kā visi citi DT – 55

Princis un ubaga zēns NT – 55

Odesa, burvīgā pilsēta... RKT – 52

Sniegbaltītes skola LT – 50

Viss par vīriešiem LT – 50

Vēsturiskie rekordi

Dailes teātris

350 izrādes

Jērādiņa

300

Īsa pamācība mīlēšanā

260

Šerloks Holmss

250

Sievietes, sievietes

238

Atjautīgā aukle

222

Mēness likteņa pabērniem

203

Spēlēju, dancoju

178

Elizabete, Anglijas karaliene

165

Džons Neilands

161

Šveiks (1961)

159

Pēdējā barjera

151

Minhauzena precības

123

Stepes vilks

Nacionālais teātris

250 izrādes

Aijā, žūžū, bērns kā lācis

Acālija

200

Lauva ziemā

Dons Žuans

Mīļais melis

150

Silta jauka ausainīte

Ilgu tramvajs

Hamilkara kungs

Princis un ubaga zēns

Ar būdu uz baznīcu

Sniegbaltīte un septiņi rūķīši

Rīgas Krievu teātris

119 izrādes

Vakariņas idiotiem

Valmieras drāmas teātris

296 izrādes

Meldermeitiņa

107

Trīs draugi

102

Visām pelēm garšo siers

Liepājas teātris

115 izrādes

Kaupēn, mans mīļais!

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.