Gribu, bet baidos Valmieras teātrī. Teātra ciba

Kultūras darbiniece Natālija – Elīna Vāne un Večiņa – Ruta Birgere © Matīss Markovskis. VDT publicitates foto

Autors – Vadims Ļevanovs Režisore – Anita Sproģe Scenogrāfes un kostīmu mākslinieces – Inga Bermaka un Agnese Stabiņa Kustību konsultante – Linda Mīļā Mūzikas konsultants – Mārtiņš Meiers

Par vienu no sezonas spilgtākajiem notikumiem parūpējusies režisore Anita Sproģe un Valmieras teātris, Mazajā zālē iestudējot krievu mūsdienu dramaturga Vadima Ļevanova lugu, kuras oriģinālnosaukums ir Gorkija vārdā nosauktais kultūras parks, valmieriešu versijā – Gribu, bet baidos.

Luga tapusi 1995. gadā, deviņdesmito vizuālajā noskaņā notiek arī izrāde, taču noplukušā provinces kultūras parka vakardienas situācija itin labi piedien šodienai, domājot par kultūras vietu un nozīmi sabiedrības vērtību skalā. Luga ļoti čehoviska un aktieriem lieliski izdodas radīt to absurda noskaņu. It kā nekas notiek – atrakciju parka darbinieki jaunā gada sākumā ieradušies darbā, jo pieteikta eglīte. Tiek gaidīti gan skolēni, gan viņu izklaidētāji – Sniegbaltīte un Salavecis ar svītu. Gandrīz Beketa Gaidot Godo situācija.

Diezgan vienaldzīgi pret kolēģu sacīto, runājot cits citam garām un filozofējot, ieskanas izrādes vadmotīvs par nelaimīgo, neizdevušos dzīvi un tās jēgu. Viens stāsta par eglīti, otrs grib noskaidrot, kā klājas iemīļotajai kolēģei, trešais cenšas sākt sarunu par panspermijas teoriju, līdz kultūras darbiniece Natālija ieminas par Āfriku, kurā tobrīd droši vien valdot karstums. Kā Čehova māsas par Maskavu. Ierodas biroja Atpūta darbinieki, tiek sarīkots dzerstiņš un skatītājs iekrīt personisko drāmu un traģēdiju dzīves drupās. Lai krišana vieglāka, apakšā paklāts asprātīgas komēdijas spilventiņš. Smieties var tiešām sirsnīgi.

Šī traģikomēdija ir laba izklaide ar saturu, kas aizķersies atmiņā. Dzīvot vajag ar garšu un tik patiesi it visā, cik izskan iecienītais krievu valodas lamuvārds izrādes finālā, kad bērni tomēr ir klāt.

Manis redzētajā izrādē tās otrajā pusē drusku atšālējās darbības spraigums, līdz tam smalki sastrādātajam attiecību mehānismam pagriežoties tukšgaitā, taču tas ir spēlēšanas gaitā novēršams trūkums. Lielisks aktieru ansamblis, īpaši Ruta Birgere Večiņas lomā, Daces Eversas Taņa un Elīnas Vānes Natālija – kādas saspēles ar Ilzes Lieckalniņas grūtnieci Sniegbaltīti!

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.