Slāvu bazāra latviskā piegarša

Latgales tautastērpu izstāde © Līvija Dūmiņa

Festivāls Slavjanskij bazar Vitebskā apvieno vairākas mākslas jomas, akcentē slāvu tautu tradicionālo mākslu, bet lielāko skatītāju un mediju uzmanību gūst, pateicoties estrādes zvaigznēm, kā arī jauno izpildītāju konkursam. Tas ir kā mūsu Jaunā viļņa brālis, tikai bez Jūrmalas festivālam piemītošās glamūra un skandāliņiem.

Tos gaidošie žurnālisti Vitebskā bija vīlušies – sak, garlaicīgs tas Slāvu bazārs bez afterpārtijām, kur medīt sensacionālus saldās dzīves kadrus... Festivālā savulaik viesojušies Toto Kutunjo, Sāra Konora, Boney M, Tomass Anderss, Lāra Fabiana, baltkrievu izcelsmes norvēģis Aleksandrs Ribaks, par kuru pasaule uzzināja pēc Eirovīzijas konkursa, kā arī franču mūzikas leģenda, komponists Mišels Legrāns – viņš 1994. gadā bija jauno izpildītāju konkursa žūrijas priekšēdētājs.

Šogad notikušā divdesmitā mākslu festivāla Slavjanskij bazar Vitebskā atklāšanas koncertā uz Vasaras amfiteātra skatuves kāpa viesi no Francijas – Patrīcija Kāsa, Didjē Maruāni un elektroniskās mūzikas grupa Space, kā arī Valērijs Ļeontjevs, Nikolajs Baskovs un Aleksandra Pahmutova, Dima Bilans, šogad Eirovīzijā uzvarējušais Azerbaidžānas duets Ell&Niki, populārais baltkrievu vokāli instrumentālais ansamblis Pesņari , krievu Turecka koris un daudzi citi. Drošības pasākumi bija ārkārtēji – kā jau katru gadu, festivāla atklāšanas koncertu apmeklēja un runu, ko pēc tam varēja lasīt vietējās avīzes pirmajā lapā, teica Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Apjomīgajā festivāla programmā Latvijas vārds skanēja ne tikai jauno izpildītāju konkursa Vitebska – 2011 kontekstā. Atgādinām, ka Dainis Skutelis ļoti spēcīgā divdesmit dalībnieku konkurencē izcīnīja dalīto 4. vietu, turklāt saņēma Pesņari dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja Vladimira Muļavina vārdā nosaukto balvu Par labāko nacionālās tēmas atspoguļojumu un augsto māksliniecisko izpildījumu. Savukārt starptautiskajā bērnu muzikālajā konkursā Vitebska – 2011 Latvijas pārstāve Valērija Čuvizova 23 dalībnieku konkurencē ieguva dalīto otro vietu.

Nākamajā dienā pēc festivāla atklāšanas koncerta Vitebskas koncertzāles foajē notika laikmetīgās mākslas izstādes Fest prezentācija. Izstāde ir Vitebskas mākslinieka Aleksandra Pavlovska vadītā mākslas projekta PAN-TON daļa. Ekspozīcijā iekļauti 115 darbi, kuru autori ir 36 Baltkrievijas, Latvijas, Ukrainas mākslinieki. Kā liecina izstādes nosaukums, darbus vienojošā tēma ir svētki, kas arī atbilst festivāla gaisotnei.

Jautāts par dalībnieku atlasi, Aleksandrs Pavlovskis atzina, ka uzaicinātie ir laika gaitā sadarbībā iepazīti mākslinieki. Latviju izstādē pārstāv Elgas Grīnvaldes, Inetas Freidenfeldes, Ingas Jurovas, Dmitrija Lavrentjeva un Kalvja Zālīša darbi, kopumā – astoņi. Mākslinieki izstādes atklāšanā sastopami nebija, taču Neatkarīgā novēroja, ka viņu darbi pelna apmeklētāju uzmanību, īpaši – Kalvja Zālīša mitoloģiskā rakstura glezna, kurā autors apspēlē ikonisko krustā sistā Jēzus tēmu. Tiesa, darbi eksponēti bez nosaukumiem, atklāti vien autori un valsts, un personīgi es to izjutu kā trūkumu, lai arī kopējais izstādes iespaids veidojās spilgts, asociācijām bagāts un noskaņās blīvs.

Īpašu vietu festivāla programmā ieņēma Vitebskas sadraudzības pilsētas Daugavpils rīkotie pasākumi. Uz Latgales tautastērpu izstādes atklāšanu Vitebskas mākslas muzejā sanākušo bija tik daudz, ka ekspozīcijai atvēlētajā istabā visi satilpt nevarēja un Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kolektīva Svātra lustīgo muzicēšanu bija spiesti klausīties, drūzmējoties gaitenī pie atvērtajām durvīm. Smaidīgās apmeklētāju sejas atplauka vēl platākas, kad latgalieši klātesošos sāka cienāt ar izcili garšīgu ķimeņu sieru un alu. Mūsu prezentācijās tik ierastā pacienājumu daļa šeit izskatījās pēc pārsteiguma – minētajā laikmetīgās mākslas izstādes atklāšanā nebija pat vislētākā vīna (un līdz ar to arī apmeklētāju, kuru atnākšanas iemesls ir uz galda, nevis pie sienas).

Tautastērpu izstādi atklāja Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Kleščinska. Uz Vitebsku bija atvesti 14 – Vidzemes, Augšzemes un Latgales – tautastērpi. Lielākā daļa nākusi no Senās klēts krājumiem, kā arī no Latviešu kultūras centra un Daugavpils Saules skolas. Par mūsu senču dzīves estētisko un reizē ētisko satvaru liecināja arī dvieļi, galdauti un jostas no Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma.

Festivāla laikā uz koncertu Atzīšanās mīlestībā Vitebskas filharmonijā, kuras priekšā apmeklētājus pirmais sveicina Vladimirs Iļjičs uz postamenta, aicināja Daugavpils Kamerorķestris Aivara Broka vadībā un Latvijas Nacionālās operas soliste Ilona Bagele – viņa šogad bija arī jauno izpildītāju konkursa žūrijā. Aculiecinieki vēsta, ka publika daugavpiliešu sniegumu uzņēmusi ļoti silti un atsaucīgi, ar ovācijām un vairākkārtēju saukšanu uz skatuves.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.