Daugavpils teātri glābšot Sniedze un Šapošņikovs

Daugavpils teātris ir ticis pie jaunas vadības. Bijušais direktors Miervaldis Brodovs iesniedzis atlūgumu, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte to pieņēmusi. Pagājušonedēļ ministre viesojās Daugavpilī, kur tikusies ar Daugavpils domes pārstāvjiem un teātra darbiniekiem, paziņojot, ka pieņēmusi lēmumu par teātra direktoru iecelt līdzšinējo teātra māksliniecisko vadītāju Oļegu Sapošņikovu, kurš turpmāk būs teātra valdes priekšsēdētājs. Vienlaicīgi par valdes locekli iecelta Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze, kura turpmāk pārraudzīs arī Daugavpils teātra darbu.

Klusums vai bezdarbība?

Jautājumu par Daugavpils teātra dramatisko situāciju, kas draud ar maksātnespēju, vasaras sākumā publiski aktualizēja jaunais mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs. Iepazinies ar situāciju teātrī, intervijā Neatkarīgajai (7.06.2011.) viņš atklāja, ka teātrim ir milzīgs parāds, kas apdraud teātra pastāvēšanu, uzsvēra, ka jānotiek neatliekamai sarunai ar Kultūras ministriju (KM), kā glābt teātri, kā arī pauda izbrīnu par klusumu, kas saistībā ar šo problēmu līdz šim valdījis. No KM saņemtā informācija liecināja, ka līdz šā gada 16. maijam VSIA Daugavpils teātris valdei tika uzdots sagatavot un iesniegt KM skaidrojumu par teātra finansiālo stāvokli un tā stabilizēšanas plānu. Noteiktajā datumā tika saņemts 2010. gada pārskats. Tad KM atkārtoti uzdeva valdi izpildīt prasīto līdz šā gada 16. jūnijam, taču atbilde netika saņemta. KM aktivizējās jūlijā, kad ministre pēc vizītes Daugavpilī izplatīja paziņojumu presei, kurā atzina, ka finanšu situācija teātrī ir dramatiska. Izskanēja jautājums par teātra maksātnespējas procesa sākšanu. Tas satrauca Daugavpils pašvaldību, kura solījās izpētīt iestādes optimizācijas iespējas un nepieļaut tā slēgšanu, kamēr KM lēmumu par teātra nākotni apņēmās pieņemt augustā.

Un pienāca augusts

No KM saņemtā informācija liecina, ka, pēc Sarmītes Ēlertes uzdevuma, KM jūlijā veikusi situācijas analīzi Daugavpils teātrī un izstrādājusi iespējamos risinājumus. «Secināts, ka Daugavpils teātrim valsts dotācija veido lielāko ieņēmumu īpatsvaru no visiem valsts teātriem, jo ir salīdzinoši nelieli pašu ieņēmumi un piesaistītais finansējums no sponsoriem. Ņemot vērā nelielo apmeklētāju skaitu, pērn Daugavpils teātrim KM dotācija uz vienu skatītāju bija 14,84 Ls, bet ieņēmumi no viena skatītāja – 2,26 Ls,» teikts medijiem izplatītajā informācijā. Sarmīte Ēlerte jaunajai valdei uzdevusi līdz gada beigām atrisināt Daugavpils teātra kritisko finanšu situāciju, tas tiks noteikts darba līgumā ar KM.

Arī pašvaldība modusies

Kopējie Daugavpils teātra parādi ir apmēram 127 tūkstoši lati, lielākā daļa – nodokļu parādi. Kultūras ministrei tiekoties ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Žannu Kulakovu un pirmo vietnieku Vitāliju Azareviču, pārrunāti jautājumi par pašvaldības iespējām iesaistīties situācijas uzlabošanā, informē domes preses sekretāre Līga Korsaka.

Vitālijs Azarevičs norāda: «Galvenais uzdevums šobrīd ir teātra komunālo parādu dzēšana. Tuvākajā finanšu komitejā deputātiem tiks piedāvāts skatīt šo jautājumu. Tie ir gandrīz 32 tūkstoši latu par komunālajiem pakalpojumiem. Mēs runāsim ar deputātiem, skaidrosim situāciju un nepieciešamību palīdzēt, lai glābtu teātri. Pašvaldības stingra nostāja ir, ka Daugavpilī, Latgalē teātris ir vajadzīgs. Vajadzīgs profesionāls, spēcīgs valsts teātris, tāpēc mēs apzināmies arī savu atbildību».

Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova atzīst, ka pašvaldība pārāk maz uzmanības veltījusi teātra darbam: «Iespējams, teātrī bija nepareiza administrēšana, ka uzkrājušies šie parādi. Ļoti ceru, ka ar jauno vadību darbs teātrī aktivizēsies, problēmas tiks atrisinātas un mums būs profesionāls, interesants un stabils teātris. Pašvaldība ir ļoti ieinteresēta, lai teātris pilsētā būtu. Tas svarīgi ir arī visam reģionam. Jāatzīst, ka pašvaldība līdz šim neveltīja tik lielu kontroli, kāda bija nepieciešama, to nāksies pārvērtēt. Mēs esam gatavi atbalstīt teātri un sāksim ar finansiāliem, saimnieciskiem jautājumiem».

Būs asaras

Oļegs Šapošņikovs atzīst, ka situācija patlaban ir sarežģīta, taču ir apņēmības pilns to risināt: «Ir jāsakārto finanšu plūsma, jāsāk dzīvot atbilstoši iespējām. Pilsētas dome uzņēmusies segt komunālo maksājumu parādu, bet kopējais parāds vēl paliek ievērojams. Ministrija gaida, cik racionāli un loģiski veidosim štatu struktūru, kas ir nākamais uzdevums. Tas nozīmē, ka būs štatu samazināšana, kas mazāk skars aktieru trupu, vairāk – administrāciju un tehnisko personālu. Situācija ir sarežģīta, būs grūti – būs asaras un vilšanās. Jāplāno repertuārs un pirmizrādes. Ir maz laika. Svarīgi, ka ir apsolīts Kultūras ministrijas atbalsts, tā mūs nepametīs, būs stingra uzraudzība un tas ir pareizi. Tas palīdzēs drošāk īstenot to, ko esam iecerējuši.»

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.