Maija pirmajās dienās pamatīgi saasinājušās attiecības starp Latvijas Republikas kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi un Latvijas kultūras darbiniekiem. Sākums bija 2. maija pievakarē Kultūras ministrijā (KM) notikusī prāta vētra ar latviešu rakstniekiem.
2. maija prelūdija
Sapulce produktīvas sarunas vietā beidzās emocionāli – ar pamatīgu abpusēju apvainošanos. Literāti cerēja, ka ministre būs iepazinusies un analizēs grāmatniecības un literatūras darba grupas veikumu. Šī grupa jau vairākus mēnešus sabiedriskā kārtā izstrādāja priekšlikumus, kā uzlabot finansējumu ar literatūru saistītajās nozarēs. Kultūras ministre tomēr paziņoja, ka negrasās priekšlikumus lasīt, piedāvāja sākt no nulles un pamētāt idejas biznesā saprotamā valodā. Ministres kundze diemžēl nebija rēķinājusies, ka tādi brīnumi kā koučings vai NLP ir ne viena vien latviešu rakstnieka ikdiena. Daudzi no viņiem ir gan ar biznesa vadības, gan reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūru, mediju un augstskolu darba pieredzi. Var jau būt, ka tikšanās bija domāta kā efekts, līdzīgi kā Helēna Demakova reiz spēja iekarot lauku kultūras darbinieku prātus ar elementāru PowerPoint prezentāciju, tomēr efekts izvērtās par defektu. Daļa sapulces dalībnieču – pazīstamas latviešu rakstnieces – zāli atstāja nokaitinātas, publiski izsakot savu privāto neuzticību ministrei. To pierādīja nākamo dienu paziņojumi presē.
Taisnības labad – vismaz tā 2. maija sapulces daļa, kurā piedalījās arī šo rindu autors, tiešām radīja nevis nopietna breinstorma, bet gan Zooloģiskā dārza ekskursijas iespaidu. Būtībā Žanetai Jaunzemei-Grendei paveicās – ja ne īsā darba nedēļa un svētku gaisotne, pārkaitinātie rakstnieki medijos, iespējams, sarīkotu daudz lielāku skandālu. Savukārt darba rakstnieku grupas priekšlikumi, kas ietver tik elementāras lietas, ka ir pat tīti vai brīnums, vai tās būtu jāietver attšitītas valsts kultūras koncepcijā kopš 7. maija tomēr ir ievietotas KM mājas lapā www.km.gov.lv vispārējai apspriešanai un priekšlikumu iesniegšanai.
Grāvī arī alianse
Mierīgākie prāti ieteica sagaidīt 7. maijā ieplānoto Kultūras alianses tikšanos ar ministri. Kā pirms pasākuma šo rindu autoram ar humoru uzsvēra viens no tās iniciatoriem – mēs, kultūras iestāžu vadītāji, jau neesam tik emocionāli kā jūs, rakstnieki, un pat netaisāmies skandalēties. Gribam izrunāt elementārus jautājumus, uz kuriem jau pusgadu nevaram saņemt atbildes. Ar ko vainagojās labie nodomi?
Rezultāta trūkums arī ir rezultāts – tieši tā sevi varēja mierināt dažādu kultūras jomu pārstāvji, kuri pirmdienas rītā, atliekot tiešos darba pienākumus, bija ieradušies uz tikšanos ar Latvijas Republikas kultūras ministri. Žaneta Jaunzeme-Grende neieradās, aizbildinoties ar objektīviem iemesliem (slimības dēļ), bet klātesošie 2. maija breinstorma iespaidā klāja vaļā to, kas uz sirds. Kā sapulces noslēgumā ar ironiju piezīmēja Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Jurkāns – viņu priecē tas, ka, izrādās, lietas nav kārtībā ne tikai ar rakstniekiem.
Komunikācijas zudumi
Runātāji pauda neizpratni par to, kā notiek vai, pareizāk sakot, nenotiek saziņa ar kultūras ministri. Nav nopietni, ja uz elementāriem jautājumiem nav iespējams saņemt atbildi, ja būtiski nozares attīstības jautājumi paliek nerisināti. Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors Edgars Vērpe un VKKF padomes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa stāstīja par dīvainībām, kādas piemeklējušas kultūras ministres pasūtītās VKKF jaunās stratēģijas izstrādi. Tā jau ilgāku laiku iestrēgusi, jo Žaneta Jaunzeme-Grende nav devusi savu slēdzienu par šo dokumentu, lai varētu turpināt stratēģijas pilnveidi. (Būdams VKKF padomes loceklis, varu apstiprināt, ka stratēģijas apspriešana ir apstājusies ministrijas dēļ.)
Sarunas gaitā pamazām atklājās, ka līdzīgs liktenis pusgada laikā bijis vairākiem būtiskiem dokumentiem. Darba grupas izstrādā, iesniedz priekšlikumus, bet atbilžu un turpinājuma nav. Vairāki runātāji, pazīstami kultūras darbinieki, kuriem saziņa ar ministri ietilpst darba pienākumos, atklāti apšaubīja kultūras ministres biroja darbinieku kompetenci, kuri, cita starpā, absolūti neorientējas kultūras jomā.
Laikmetīgās mākslas organizācijas pārstāvošā Solvita Krese pievērsa uzmanību dīvainajai KM attieksmei pret radošuma jautājumiem. Tas, kā radošuma jēdzienu pozicionējusi ministre, jau radījis ārzemju partneru neizpratni. Arī citi runātāji satraukti runāja par to, vai radošuma aizsegā Latvijā nopietnā kultūra netiks aizstāta ar komerciālu amatniecību, kaut gan pārējā pasaule šos jēdzienus šķir un nodala. Ieva Struka, Latvijas Radošo savienību priekšsēdētāja, atgādināja par Žanetas Jaunzemes-Grendes savādajiem publiskajiem izteikumiem, kas nereti nostāda kultūras darbiniekus dīvainā situācijā, pieminot nu jau par klasiku kļuvušo raidījumu 100 g kultūras, kurā ministre uzteica igauņu kultūras darbiniekus, kas darbojoties savas valsts labā, kamēr latvieši domājot tikai par savu personisko labumu. Jāatzīst, ka ministrei ne reizi vien ir izdevies šokēt ar paziņojumiem, kas gan nav ieguvuši slavenā nasing spešal popularitāti, tomēr kultūras vidē tiek citēti kā anekdotiski. Nu kaut vai 2. maija breinstormā paustais pastāsts par rakstnieku Platonu. Kā? Vai tad nebija rakstnieks? Sarakstīja taču vairākas grāmatas.
Vai izteiks neuzticību?
Lai gan daļa kultūras darbinieku savulaik pauda atbalstu tam, ka nozari pārvaldīs cilvēks no malas – kā pirmdien teica Gundega Laiviņa – tā cerējām, ka beidzot nāks cilvēks ar biznesa domāšanu un sakārtos finanšu lietas kultūras nozarē –, vadzis ir tuvu lūšanai. Sapulce Arhitektu namā parādīja, ka daļa kultūras darbinieku jau tagad ir gatavi izteikt neuzticību ministrei. Ir gan privāts aizvainojums, gan daudz pazīmju, kas liecinot par viņas nekompetenci. Nepatika pret to vai citu nozares ministru kultūras aprindās nav nekas jauns, tomēr tagad tā sāk iegūt bīstamus apmērus, jo neapmierināti ir visu jomu pārstāvji. Ne tik radikāli noskaņotie runātāji šoreiz vēl guva virsroku, jo notikumu loģika prasa vispirms uzklausīt Žanetu Jaunzemi-Grendi. Tomēr, ja tuvāko pāris nedēļu laikā atbilžu nebūs, visticamāk, dienasgaismu ieraudzīs, iespējams, simtiem kultūras nozares profesionāļu parakstīts dokuments, kurā tiks apšaubīta ministres profesionālā kompetence un atbilstība ieņemamajam amatam. Tās vairs nav dažu aizkaitinātu rakstnieču emocijas, kā to janvārī mēģināja apgalvot Žanetas Jaunzemes-Grendes aizstāvji. Pēc dažām prognozēm tas kļūst par nozares vairākuma viedoklii
Situācijā, kad tiek likti pamati nākamā gada budžetam, šis, iespējams, nebūs labs lēmums nevienai pusei. Nevar tomēr neredzēt, ka lokālais strīds, kas sākās, kad jaunās Saeimas pirmā budžeta veidošanas haosā, runājot kultūras ministres vārdiem, literatūra un grāmatniecība vienkārši izkrita no ratiem, ir pāraudzis dusmīgu rakstnieču un ministres attiecību robežas. Konfliktu iespējams apslāpēt, nākot klajā ar skaidriem, saprotamiem skaidrojumiem un kultūras nozarē atbalstītiem lēmumiem. Tas, ko gaida visu nozaru kultūras cilvēki, ir VKKF atgriešanās pie finansējuma modeļa, kad fonds līdzekļus guva no akcīzes nodokļa atskaitījumiem. Ar to ir jārēķinās ne vien šai ministrei, bet arī Saeimai un partijām, kuras pirms vēlēšanām solīja šādu finansējuma kārtību atjaunot.