Elīna Garanča un LNSO Vecgada koncertos

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) Vecgada koncerti Operā un Lielajā ģildē klausītājiem nesa gaidītu tikšanos ar mecosoprānu Elīnu Garanču spilgtā un daudzveidīgā programmā, kurā bija iekļautas gan ārijas no lomām, no kurām dziedātāja atvadās, gan nākotnes repertuārs, kas daļēji iekļauts jaunajā soloalbumā Romantique, kuru The New York Times jau paspējuši nodēvēt par sensacionālāko gada albumu klasiskajā mūzikā.

Spožais galā koncerts atklāja jaunas krāsas dziedātājas balsī – jutekliskajā Dalilas ārijā Ma coeur s’ouvre a ta voix, Žannas ārijā no Čaikovska operas Orleānas jaunava un sarežģītajā plaša diapazona Sābas ķēniņienes ārijā no Guno operas Sābas ķēniņiene –, gan arī sniedza patīkamas reminiscences par Garančas Mocarta repertuāru tradicionālajās bikšu lomās – Kerubīno un Sesto.

Par spīti Karela Marka Šišona paziņojumam par aiziešanu no LNSO galvenā diriģenta amata, orķestris abos Vecgada koncertos pierādīja, ka ir īsti profesionāļi un «izrādei jāturpinās», jo koncertā nebija jaušama spriedze starp diriģentu un mūziķiem, drīzāk atdevīga tiekšanās pēc interpretācijas kvalitātes, īpaši Rosīni Vilhelma Tella temperamentīgajā uvertīrā. Atskaitot dažas intonatīvas ķibeles metālpūtēju rindās (28. decembra koncertā), ko droši vien pamanīja gan tikai piekasīgākās ausis, koncerts bija spraigs ceļojums operu repertuārā, kas LNSO izpildījumā allaž skan īpaši krāšņi, vai tas būtu stilistiski prasīgais Mocarts, smeldzīgie franču romantiķi, vai pat monumentālais Vāgners, kas gan neattiecas uz šo programmu. Jāizceļ solistu, īpaši klarnetista Gunta Kuzmas, starojošie solo, kā arī Ievas Puriņas pārliecinošais sniegums čellu grupas koncertmeistares ampluā. Savukārt Sandis Šteinbergs spēja saviļņot pat tik hrestomātiskā skaņdarbā kā Masnē Meditācijā no operas Taīda. Publikas nerimstošās stāvovācijas izvilināja no mūziķiem pat veselas četras (!) piedevas, tostarp klausītāju iecienīto spāniski temperamentīgo sarsuelu no Ruperto Čapi Cebedeja meitas un Elīnas Garančas pārsteigumu publikai – tradicionālo soprānu piedevu Lauretas ārijas no Pučīni Džanni Skiki veidolā. Ja tās būtu atvadas šādā galā koncerta sastāvā, skaistākas ardievas grūti vēlēties. Tomēr, cerams, ka Jaungada pilnmēness viļņošanās LNSO pierims, neizraisot orkānu, un 2013. gadā tiks sasniegtas jaunas muzikālās virsotnes. Varbūt pat kopā ar jaunu galveno diriģentu? Šis jautājums gan pagaidām ir atklāts.

Svarīgākais