Kāds kolekcionārs nodevis Florences Zinātnes vēstures muzeja rīcībā nenovērtējamas relikvijas - divus pirkstus un zobu, kas piederējuši slavenajam Galileo Galilejam. Kopš 1905. gada šķirstiņš ar šīm relikvijām klīdis pa dažādām privātām kolekcijām un vienubrīd pat bijušas bažas, ka tās pazudušas. Paredzēts, ka relikvijas Florences Zinātnes vēstures muzejā tiks izstādītas pēc tā rekonstrukcijas pabeigšanas nākamgad un zīmīgi, ka muzejam tad tiks piešķirts arī G. Galileja vārds.
«Viss organiskais materiāls, kas tika izņemts no Galileja kapavietas, tagad identificēts un nokļuvis drošās rokās,» sacīts muzeja paziņojumā, kuru citē Reuters. Jāatgādina, ka Zinātnes vēstures muzeja ekspozīcijā jau ir viens Galileja pirksts, bet viņa piektais mugurkaula skriemelis glabājas Padujas pilsētas universitātē, kurā G. Galilejs savulaik 20 gadu garumā lasīja lekcijas.
Zinātnes vēstures muzeja direktors Paolo Galluci sarunā ar AFP atgādinājis, ka G. Galilejs bija aktīvs heliocentriskā pasaules uzskata piekritējs un šā iemesla dēļ krita baznīcas nežēlastībā. Pēc viņa nāves 1642. gada 8. janvārī Romas pāvests Urbans VIII aizliedza G. Galileja mirstīgās atliekas apglabāt viņa ģimenes kapličā Santakročes bazilikā Florencē un slaveno astronomu, fiziķi un mehānikas speciālistu nācās apglabāt Toskānas pilsētā Arčetri. Tikai 1737. gadā tika saņemta atļauja G. Galileja pīšļus, saskaņā ar viņa testamentā izteikto vēlmi, pārvietot uz ģimenes kapenēm. Līķa ekshumācijas laikā zinātnes vēsturnieks Džovanni Tardžoni Toccetti, kā piemiņu no kapa paņēmis trīs labās rokas pirkstus, mugurkaula skriemeli un zobu, turklāt atzinies, ka viņam bijis liels kārdinājums pievākt arī zinātnieka galvaskausu.
Divas no šīm relikvijām jau pēc zināma laika nokļuvušas muzeja rīcībā, bet pārējās glabājušās kāda itāliešu marķīza privātajā kolekcijā un tikušas nodotas no paaudzes paaudzē, stāstījis P. Galluci. «Ar laiku šīs ģimenes locekļi vairs neatcerējās, kas īsti glabājas mazajā koka kārbiņā, uz kuras redzams Galileja attēls,» stāstījis muzeja direktors, piebilstot, ka pēdējās ticamās ziņas par šo relikviju atrašanās vietu bija datējamas ar 1905. gadu, kad tās iegādājās kāds kolekcionārs. «Vēlāk nekādas informācijas nebija un zinātniskajās aprindās valdīja uzskats, ka relikvijas ir pazudušas,» viņš uzsvēris. Taču šogad ar muzeju sazinājies kāds vēstures entuziasts, stāstot, ka izsolē iegādājies kārbiņu ar relikvijām, kuras, spriežot pēc apraksta, varētu būt pazudušie G. Galileja pīšļu fragmenti. Izpētot dažādus dokumentus, arī ģimenes, kas ilgāku laiku bija relikviju īpašniece, arhīvus, zinātnieki secinājuši, ka nozaudētie G. Galileja pīšļi patiešām atrasti. «Mums nav šaubu par to autentiskumu,» sacījis P. Galluci, kurš gan atteicies nosaukt summu par kādu relikvijas atpirktas no to pēdējā īpašnieka.