P.S.Kultūra

Liekas, vai gan mēs vēl kaut ko par viņu nezinām? Sprīdītis tik sirsnīgi malts skolu programmās, ka savulaik pārtapis pat par konfektēm, limonādi un saldējumu, Annele smaidot raudzījusies no šokolādes tāfelīšu iepakojuma, Maija un Paija vietā un nevietā piesaukta biežāk nekā misters Propers no tīrīšanas līdzekļu reklāmām. Galu galā vai katrs no mums bijis Sprīdīšos un klausījies stāstu par Annas Brigaderes mīļo kaziņu, kuras ādiņa, iespējams, vēl šodien karājas pie rakstnieces mājas sienas. Un tomēr nezinām! Lai gan visdažādākajās toņkārtās apspēlēta, Anna Brigadere joprojām rūpīgi glabā savus noslēpumus.

3.oktobrī Mākslas muzejā "Rīgas Birža" sākas starptautiskā muzeju konference "Muzeji - Baltijas pagātnes un nākotnes vienotāji", kurā piedalās muzeju profesionāļi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Somijas, Nīderlandes un Krievijas, lai diskutētu par dažādiem muzeja ekspozīciju veidošanas aspektiem un dalītos pieredzē.

Rīgas Sv. Pētera baznīcā otrdienās jau tradicionāli notiek klasiskās mūzikas koncerti, kas turpina iepazīstināt publiku ar jauniem izpildītājmāksliniekiem un sniedz ieskatu īpaši sagatavotās koncertprogrammās.

Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs izsludina autordarbu pieteikšanu "Latvijas literatūras gada balvai 2011".

Jūrmalā – Raiņa un Aspazijas pilsētā – 6. oktobrī plkst. 11.00 sāksies ikgadējā Raiņa zinātniskā konference, kas notiks Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J.Pliekšāna ielā 5/7) un kuras nosaukums šoruden – „Rainis un teātris gadsimta pārvērtībās (1911.–2011.)”.

1.oktobrī Latvijas vēstniecībā Vācijā notiks literāli muzikāls Dzejas dienu vakars. Pasākuma atklāšanā svinīgo uzrunu teiks Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava.

Pirmdien, 3. oktobrī, Rīgā tiks atzīmēta par tradīciju kļuvusī Pasaules arhitektūras diena. Vairāki Rīgas arhitekti un biroju vadītāji vērs savu biroju durvis un iepazīstinās sabiedrību ar profesijas un uzņēmumu aktualitātēm. Tāpat kā iepriekšējos gados notiks arī Rīgas arhitektūras gada balvas pasniegšana pašvaldības aģentūrā Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

Dailes teātra Kamerzālē no šodienas skatāms Trilleris – režisore Laura Groza iestudējusi angļu rakstnieka Entonija Šefera lugu Okšķeris, piedāvājot «trilleri ar maskarādes elementiem». Latvijas publikai tā ir iespēja redzēt, ko uz Holivudas grandu fona spēj Dailes teātra aktieri.

Ir klāt rudens un daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir tradīcija doties uz dabas dailes apveltīto vietu – Turaidu, lai iepazītu vēstures stāstus un baudītu daudzkrāsaino ainavu, kas paveras no Turaidas pils galvenā torņa skatu laukuma.

Par godu populārās latviešu literatūras klasiķes Annas Brigaderes 150.gadadienai, Latvijas Pasts laidis klajā speciālu aploksni, kurā attēlota izcilā personība. Aploksnes pirmās dienas zīmogošana norisināsies rakstnieces dzimšanas dienā, 1.oktobrī, pasta centrā Sakta, Brīvības bulvārī 32, Rīgā, no plkst. 8.00 līdz 18.

Igauņu rakstnieku Jāku Jērītu latviešu lasītāji, iespējams, iepazinuši no Guntara Godiņa atdzejotā dzejoļu krājuma CD, Maimas Grīnbergas tulkotās noveļu grāmatas Ziņas par nāvi vai klausoties autora tekstus viņa izpildījumā pirms trim gadiem Prozas lasījumos. Četrus gadus Jāks Jērīts bija Igaunijas vēstnieks Latvijā.

Nākamo otrdien, 4. oktobrī, Mākslas muzejā Rīgas birža pulksten 19.30 muzicēs Ķīnas Aizliegtās pilsētas kamerorķestris.

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) izplatījusi vēstuli, kas adresēta visām Saeimā ievēlētajām partijām.

Raiņa luga Spēlēju, dancoju pieder pie latviešu dramaturģijas spilgtākajiem darbiem, arhetipiskais sižets piedzīvojis vairākas interpretācijas, tās savukārt veido latviešu teātra mākslas zelta fondu un tīri antropoloģiski sniegušas būtisku ieguldījumu latviešu kolektīvās pašapziņas periodiskā reanimēšanā un dažādu laikmetu skarbas realitātes mākoņu kliedēšanā.

Izdevniecība Jāņa sēta ir laidusi klajā divus jaunus karšu apkopojumus – Latvijas vēstures atlantu un Pasaules izziņu atlanta tulkojumu angļu valodā. Jaunu redakciju ir ieguvis Latvijas vēstures atlants. Tā priekštecis iznāca 1998. gadā un bija morāli novecojis.

Dailes teātra oktobra viesizrādes aptvers divus ģeogrāfiski pretējus mūsu valsts punktus. Izrāde Noslēpumainā zvaigzne tiks rādīta Ventspilī, savukārt Zagļi tiks piedāvāti Alūksnes publikai.

Ivana Gončarova romāna Oblomovs pirmizrādē 30. augustā Jaunajā Rīgas teātrī titulvaroņa lomā bija Gundars Āboliņš; 14. septembrī debitēja Ģirts Krūmiņš. Aktieru tēlojums ir tik atšķirīgs, ka lielā mērā mainās visa izrāde.

Talantīgā latviešu vijolniece Vineta Sareika saņēmusi visnotaļ iepriecinošas ziņas no Londonas - starptautiskā britu mūzikas mēnešraksta Grammophone. Ietekmīgā mūzikas žurnāla uzmanības lokā nonākuši divi vijolnieces ieraksti, kuri ne tikai iekļauti ikmēneša jaunāko ierakstu apskatā, bet arī saņēmuši atzinīgu vērtējumu žurnāla oktobra numurā. Disku izdevējs ir mūzikas izdevniecība Fuga Libera.

Atzīmējot Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 90 gadu jubileju, ar Teterevu fonda atbalstu ir radīts jauns mākslas apbalvojums. LMA balva tiek piešķirta trīs paaudžu akadēmijas absolventiem – māksliniekiem vecumā līdz 35 gadiem, no 35 līdz 65 gadiem un no 65 gadiem. Pirmos Mākslas akadēmijas Zelta kroņus un prēmijas 1500 latu apmērā saņēma Džemma Skulme, Laima Slava un Jānis Avotiņš.

Festivāls Homo novus nedēļas laikā ļāva piedzīvot ļoti blīvu laikmetīgā teātra programmu. Turpinājumā daži iespaidi, kas gandarīja.

Sestdien, 17. septembrī, Liepājas teātrī priekškars vērās 105. sezonas pirmajam jauniestudējumam – Rolanda Augustina (Atkočūna) iestudētajai Reja Kūnija komēdijai Ģimenes lietas. Šosezon plānotas vēl sešas pirmizrādes.

3.oktobrī plkst.19:00 Liepājā, Promenade Hotel Hika zālē savas Eiropas tūres ietvaros ar Liepājas Simfoniskā orķestra starpniecību koncertu ar nosaukumu Aizliegtās pilsētas mūzika sniegs Ķīnas Aizliegtās pilsētas kamerorķestris un izcilākie Ķīnas solisti.