Purvīša balvas trešā ceturkšņa nominanti - Gints Gabrāns, Katrīna Neiburga un Andris Eglītis
Izvērtējot 2014. gada trešā ceturkšņa (jūlijs–septembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa nominējusi trīs māksliniekus Gintu Gabrānu, Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti.
Gints Gabrāns nominēts par darbu „Ne no kurienes” izstādē „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
"Ginta Gabrāna māksla ir pierādījums tam, ka ekstrēms naturālisms var tikt akceptēts kā estētiski izsmalcināta forma un intelektuāla metafora. Gabrāns nestrādā ar materiālu ierastā izpratnē, bet izmanto kādas substances spēju noteiktos apstākļos pašorganizēties. Tieši tāpat viņš strādā ar kultūras spēju pašorganizēties, izraisot datu un ideju hibrīdus skatītāju galvās. Ar prieku vērojam šo kultūras metabolismu," nomināciju pamato mākslas kuratore un zinātniece Inga Šteimane.
„Gints Gabrāns pārliecinoši turpina mākslas valodas novatora darbu. Viņa māksla plašākā uzlūkojumā iezīmē cilvēka spēju amplitūdu līdzdarboties Dieva noteiktajos procesos – no novērošanas līdz iejaukšanās mēģinājumam. Gabrāna daiļrade atgādina, ka mūsu spējas ir neaptveramas, bet mūs ierobežo apstākļi un zināšanu trūkums. Dabas formveides un spontanitātes manifestācija darbā „Ne no kurienes” kļūst par tikšanās vietu cilvēka izziņas kārei un liktenīgai nolemtībai,” papildina mākslas zinātniece, kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.
Katrīna Neiburga un Andris Eglītis nominēti par darbu "Bez nosaukuma" festivālā Survival Kit 6. Utopiskā pilsētabijušajā tekstilfabrikā Boļševička.
"Pieticīgās garāžās savu brīvo laiku pavada ar „trakā izgudrotāja gēnu” apveltīti vīrieši. Videostāsti parāda viņu radošumu, tehniskās prasmes, to, kā viņi fantazē un arī relaksējas. Eglītis un Neiburga cilvēku ikdienas hobijus interpretē, izmantojot sakrālās arhitektūras vizuālo kodu. Padomju laika kooperatīva garāža kļūst par templi, kurā tu esi Pats Radītājs. Varbūt tieši tie ir sabiedrības vitālākie eksemplāri, kas mācējuši piepildīt psihoemocionālu vajadzību pašrealizēties. Utopiskais Laimes projekts te ir ieviests dzīvē,” vērtējot savu viedokli pauž mākslas zinātniece, LNMM nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja vienpadsmit vizuālās mākslas notikumus. Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.