Atklās izstādi "Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20.gadsimts"

© F64

Rīgas pilsētas izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa"26.janvārī tiks atklāta izstāde "Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts", kas sniegs ieskatu viena no Latvijas modernās arhitektūras pionieriem Modra Ģelža, radošajā mantojumā.

Dzīves laikā arhitekts radījis ne tikai interesantus arhitektūras darbus, bet izveidojis radošo darbu arhīvu,kurā rūpīgi sakārtojis skices, fotogrāfijas, piezīmes, maketus. 2009. gada janvārī Modris Ģelzis novēlēja visu savu arhīvu Latvijas Arhitektūras muzejam - viņa mantojums satur unikālas un ne tikai sabiedrībai, bet arī speciālistiem nezināmas vērtības.

Izstādē "Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts" būs redzamas nozīmīgākās Modra Ģelža projektētās ēkas, kas daudziem labi pazīstamas - Dzintaru koncertzāle (1959), Valmieras teātris (1961-2004), Filharmonijas koncertzāle (1964), Aeroflot centrālā aģentūra (1984-1991).

Izstāde centrēsies ap meistara projektēto un būvēto ģimenes vasarnīcu Pabažos (1959). Ar to arhitekts reabilitēja moderno mājokli pēckara Latvijas sabiedrībā. Tikpat smalka ir arī viņa projektēto savrupmāju arhitektūra septiņdesmitajos un villas mūža pēdējā desmitgadē Rīgā, Baltezerā, Jūrmalā un Ventspilī.

Šī būs iespēja redzēt arī zudušos darbus - piemēram, veikala Mākslas grāmata interjeru (1958). Savukārt no radītajiem, bet nerealizētajiem projektiem izstāde analizēs Mākslinieku namu Rīgā (1971-1976), baznīcu un kultūras centru Gaujienā (1989-1992, 2006), Latvijas kristīgo akadēmiju Jūrmalā (2000) un Lielās ģildes rekonstrukciju (2003).

Izstāde "Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts" būs apskatāma līdz 2011.gada 27.martam.

Izstādes kuratori - Dr. arch. Jānis Lejnieks, žurnāla "Latvijas Architektūra" galvenais redaktors, un Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja. Ekspozīcijas mākslinieks - Kristaps Ģelzis.

Saistītās ziņas

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais