Ebreju kopiena atklāj Latvijas mākslinieka izstādi

Godinot Latvijas ebreju kopienas 450 gadu jubileju un 70 gadus kopš Holokausta notikumiem, Ebreju kultūras trešā ikgadēja festivāla „5772” ietvaros 3. februārī Rīgas domē atklāja Iosifa Elgurta memoriālo izstādi.

Izstādes mērķis ir iepazīstināt Rīgas iedzīvotājus un Latvijas viesus ar 20. gadsimta pasaules kultūras spilgto parādību. I. Elgurts bija runājis par pasaules burvību un skaistumu. Projekta īstenotāji cer, ka meistara darbu ekspozīcija katra dvēselē atstās pozitīvu iespaidu un cerības labākai nākotnei. Izstādē pārsvarā iekļauti mākslinieka darbi no privātām kolekcijām.

Iosifs Elgurts, Šmula-Arona dēls (dzimis 1924. gadā Kišiņeva, Besarābija – miris 2007. gadā Rīgā) – Latvijas mākslinieks, sietspiedes meistars. Dzimis Kišiņevā, graviera ģimenē. Saņēmis tradicionālo ebreju izglītību; vēlāk, 1934.— 1938. g. mācījies Rumānijas ģimnāzijā, 1939.—41. gg. – Kišiņevas mākslas arodvidusskolā pie Š. Kogana.

1941. g. kopā ar ģimeni pēc Rumānijas okupācijas armijas norīkojuma bija deportēts uz Transnistrijas geto, kur bojā gājuši visi Iosifa radinieki. Pēc atbrīvošanas, 1944. g. atgriezies Kišiņevā, 1951. g. absolvējis pilsētas mākslas arodvidusskolu. Kopš 1952. g. dzīvojis Rīgā. 1958. g. absolvējis Valsts Latvijas mākslas akadēmiju (grafikas nodaļa).

Latvijas mākslinieku savienības biedrs kopš 1964. gada. No 1959. gada Elgurta darbi bija iekļauti vairākās izstādēs, kas notikušas Latvijā, Krievijā, Izraēlā, Bulgārijā, Dienvidslāvijā, Grieķijā, Polijā, Nīderlandē, Itālijā, Japānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, ASV. Savā darbā, izmantojis dažādas drukas tehnikas (litogrāfija, linogravīra, oforts, monotipija); vairāk pazīstams kā sietspiedes tehnikas meistars. Elgurta darbiem raksturīgas bagātīga faktūra un tonalitātes dažādība.

Izstāde apskatāma līdz 18. februārim.

Svarīgākais