No 18. aprīļa Dailes teātris un t/c „Galerija Centrs” aicina uz izstādi „Sapnis par ģēniju”, kurā būs apskatāmas Ilzes Vītoliņas kostīmu skices topošajai izrādei „Amadejs”, kā arī Māra Lapiņa foto no izrādes kostīmu tapšanas procesa.
Izstāde būs atvērta līdz 18. maijam t/c „Galerija Centrs” 1. stāvā Rīdzenes ielā.
Ilzes Vītoliņas kostīmu skices izrādei „Amadejs”, kas būs viens no šīs teātra sezonas vērienīgākajiem iestudējumiem, ir vizuāli skaistas un skatītāja uzmanību saistošas mākslas vērtības, tāpēc kopā ar fotomirkļiem no kostīmu tapšanas procesa tām rasta vieta īpašā izstādē t/c „Galerija Centrs”.
Mocarts un Saljēri. Leģendām apvītais stāsts par diviem sava laika mūzikas pasaules varenajiem ir arī Pītera Šefera drāmas „Amadejs” pamatā. Dailes teātrī to iestudē viesrežisors Jans Villems van den Boss (Lielbritānija). Pirmizrāde, kas gaidāma 11. maijā, sola vizuālus svētkus, kur savdabīgi krāšņa un negaidīti risināta būs kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas skatuves tērpu palete. Izrādes „Amadejs” kostīmi top, pateicoties t/c „Galerija Centrs” finansiālajam atbalstam.
„Teātris – tas, kas notiek uz skatuves un aizkulisēs, lielākajai daļai no mums ir kā mistērija. Ar šīs izstādes palīdzību mēs dodam iespēju ieskatīties un būt klāt radīšanas procesā, redzēt, kā no skices top tēls, un kā tas kopā ar aktieri iegūst savu raksturu. Tērpiem, tāpat kā to valkātājiem, ir savas lomas un reizēm tie pasaka pat vairāk, kā mums šķiet – tādēļ aicinām iepazīt izrādes „Amadejs” kostīmus t/c „Galerija Centrs” un uzklausīt, ko tie mums vēlas pateikt,” par izstādi „Sapnis par ģēniju” saka Lelde Gangnuse, t/c „Galerija Centrs” menedžere.
Kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa par darbu pie kostīmu skicēm un skatuves tērpu tapšanas stāsta: „Darba process, strādājot pie izrādes „Amadejs”, ir neparasts un aizraujošs, kā rezultātā pirmizrādē ceram ieraudzīt ļoti īpašu un oriģinālu vizuālo risinājumu. Pēc režisora ieceres kostīmos ļoti būtiska ir faktūra, ko diktē burzīta papīra iespaids un dažādi papīra izstrādājumi. Papīrs ir tas, kurš nes visu informāciju – nošu rakstu, vēstules... Tāpēc top vīzija par radošo darbu, kurā vizuālais tēls nebūs vis sadzīvisks, bet specifisks un savdabīgs, nedaudz atgādinot 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma siluetu stilizāciju apvienojumā ar moderno un šodienīgo. Šo ideju īstenošana prasa arī jaunu tehnoloģiju izmantošanu – daudz strādājam ar faktūrām, radot materiālu, no kā kostīmi tiek šūti. Līmējam, burzām, šujam, pārbaudām ekspluatācijā, ķīmiski tīrām, mazgājam...”.