Atklās Ginta Gabrāna personālizstādi "Fotosintēzes kapsula"

7. februārī "Māksla XO" galerijā tiks atklāta jauna Ginta Gabrāna personālizstāde "Fotosintēzes kapsula".

Jaunākā Ginta Gabrāna personālizstādē, gluži tāpat kā iepriekš,māksla jauksies ar zinātni.

Izstāžu zālē tiks  eksponēta gaisa necaurlaidīga, izolēta telpa, kurā ievietota aļģu kolonija. Tās fotosintēzei un augšanai izmanto apmeklētāju izelpoto ogļskābo gāzi, kā blakusproduktu radot skatītājiem nepieciešamo skābekli. Instalācija ir veidota kā dzīva sistēma starp aļģēm un apmeklētājiem.

Telpā cikliski mainīsies gaisma, kā ieelpa un izelpa spoži balto gaismu nomaina ultravioletais spektrs. Dzīvas zaļās aļģes ultravioletā gaismā fluoriscē sarkanas.

Sarkano fluoriscenci rada zaļais pigments hlorofils, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās. Hlorofils piedalās fotosintēzes procesā - organisko vielu radīšanā no neorganiskajām vielām gaismas ietekmē.

Jo vairāk skatītāju, jo vairāk tie piegādā aļģu dzīvībai nepieciešamo ogļskābo gāzi, tās vairojas un sarkanā fuoriscense kļūst spēcīgāka. Ja skatītāju nav, tās izolētā telpā nosmok un mirusī zaļā aļģu masa UV gaismā pārstāj fluoriscēt sarkana.

"Izstādē situācija ir mākslīgi konstruēta, jo dabā augi mums ir vairāk vajadzīgi nekā mēs viņiem. Augi, aļģes, baktērijas ir vienīgās dzīvības formas uz zemes, kas prot ņemt enerģiju no ārpuses - tālas zvaigznes - Saules, un fotosintēzes procesā radīt pārtiku un energoresursus uz planētas Zeme. Augi rada dzīvību no gaismas.

Instalācijā izmantotās vienšūnu aļģes ir radniecīgas tiem zaļās augu valsts priekštečiem, kas pirms 2,5 miljardiem gadu, saražojot skābekli, radīja uz zemes atmosfēru - zilās debesis, un iespēju attīstīties citām dzīvības formām," stāsta mākslinieks Gints Gabrāns.

Ginta Gabrāna personālizstāde tapusi sadarbībā ar mikrobiologu M. Sc. Jāni Liepiņu, konsultēja hidrobioloģe M. Sc. Mārīte Pfeifere, grafiskais dizains - Kirils Kirasirovs, atbalstija firma Neonita un Latvijas universitāte.

Gints Gabrāns dzimis Latvijā un beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1994). Popularitāti ieguva ar starpdisciplinārā projekta - realitātes TV "Starix" izpildījumu, par kuru saņēma Hansabankas grupas prēmiju par izcilu sniegumu laikmetīgajā mākslā (2004).

Ar darbu "Paraspoguļi" Gints Gabrāns ieguva gan vietējo, gan starptautiska mēroga atzinību, piedaloties 52. Venēcijas mākslas biennālē (2007) un kļūstot par Purvīšu Balvas 2009 skatītāju balsojuma uzvarētāju.

Svarīgākais