«Šekspīra mantojums ir tik liels un neaptverams, tā nozīme uz personību ir milzīga, jo ikviens cilvēks kādā brīdī sastopas ar hamletisko – būt vai nebūt, kas ir pamatjautājums katrai dzīvai būtnei. Vienu tas vajā agrīnā vecumā, citu – jau gados, citu – pirms nāves, bet, manuprāt, uz to jāatbild ikvienam,» saka Šekspīra festivāla producente Leonarda Ķestere.
Tas norisināsies no 16. līdz 20. maijam.
Latviskais Šekspīrs
Kā zināms, šogad pasaulē vērienīgi atzīmē angļu renesanses dramaturga un dzejnieka Viljama Šekspīra 450. dzimšanas dienu. Producente Leonarda Ķestere stāsta, ka Šekspīra festivāls Rīgā izaudzis pakāpeniski, tas radies kā Shakespeare’s Globe teātra pasaules turnejas satelīta projekts. Sākotnēji viņa uzaicināta būt par producenti šā teātra viesizrādei Latvijā, un, meklējot tam papildu finansējumu, lai biļetes būtu pieejamas daudz plašākai sabiedrības daļai, ne tikai elitārai publikai, galvenais produkts apaudzis. Un laikam jau likumsakarīgi, jo finansiālā atbalsta meklējumi aizveduši līdz NORVIK bankai, kuras valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels gan piekritis atbalstīt Shakespeare’s Globe viesizrādes Rīgā, gan arī uzdevis jautājumu: «Tikai viena izrāde? Vairāk nekā nebūs?» Rezultātā tapis festivāls, kura ietvaros rīt notiek Viljama Šekspīra (1564–1616) traģēdijas Ričards III iestudējuma Dailes teātrī pirmizrāde, sestdien Kalnciema kvartālā notiks Šekspīra laika tirgus, 19. maijā Shakespeare’s Globe teātra pasaules turnejas Globe to Globe ietvaros traģēdijas Hamlets viesizrāde, savukārt 20. maijā paredzēta konference Šekspīrs: autentiskais un mūsdienīgais.
Kā unikālu notikumu Leonarda Ķestere min Shakespeare’s Globe viesizrādes Rīgā. Kā zināms, Shakespeare’s Globe izrādes tiek iestudētas, atdarinot Šekspīra teātra oriģinālo vidi – netiek izmantoti prožektori, mikrofoni, skaļruņi, pastiprinātāji vai mūzikas ieraksti. «Tas ir milzīgs projekts – Šekspīra dzimšanas dienā aprīlī teātris uzsāka divus gadus ilgo turneju pa pasauli, visos kontinentos izrādot Hamletu. Dažās vietās, piemēram, Nauru salās, kur ir desmit tūkstoši iedzīvotāju, Hamlets nekad nav spēlēts, bet, teiksim, Vācijā tam iznākuši 60 tulkojumu, nemaz nerunājot par iestudējumu skaitu. Latvijā biļetes uz šo izrādi izpirka zibenīgi, tas liecina, ka cilvēki grib baudīt Šekspīru oriģinālvalodā,» uzskata Leonarda Ķestere.
Savukārt Šekspīra laika tirgū viss notikšot Tjūdora laika izpriecu garā. Būs izklaides – ēšana un dzeršana, florešu cīņas, bērnu spīdzināšana siekstā, jāšana ar ponijiem, muzikāli priekšnesumi. «Jāsaprot, ka Šekspīra laika tirgus arī bija tā vieta, kur vakarā tika spēlētas izrādes. Jo visas izrādes spēlēja tirgus plačos, uz sastatnēm un nemitīgi ceļojot apkārt,» atgādina Leonarda Ķestere. Arī Kalnciema kvartālā vakarā tiks spēlēta izrāde Perikls, pēc tās – britu indie-rock grupas Jakarta Club uzstāšanās un kulturālas sarunas vasaras naktī.
Kā savdabīgu projektu šā festivāla ietvaros producente izceļ Satori.lv literāro leģendu konkursu Šekspīrs bija latvietis, kurā ar leģendu, mītu, konspirāciju teoriju, anekdošu, tautas pasaku, reliģisku vai antireliģisku sacerējumu palīdzību vajadzēja pierādīt pasaulslavenā autora saistību ar Latviju. Kā zināms, precīzu ziņu nav ne par Šekspīra dzimšanas datumu, ne par viņa nāves apstākļiem, turklāt par viņa darbu patieso autoru dažādos laikos ir uzskatīti aptuveni astoņdesmit cilvēki. «Kā teica šā konkursa galvenais ideologs Ilmārs Šlāpins, Šekspīrs ir ļoti latvisks, jo ar savu būt vai nebūt atbilst latviskajam neizlēmīgumam,» saka Leonarda Ķestere.
Līdz rudenim ar Rotko
Pēc šā festivāla Leonarda Ķestere ar pilnu jaudu pieslēgsies nākamajam vērienīgajam kultūras projektam. No 23. līdz 25. septembrim Rīgā un Daugavpilī noritēs projekts, veltīts Marka Rotko 111. dzimšanas dienai. Projekta ietvaros notiks starptautiska konference Abstraktais ekspresionisms: emociju valoda, īpašais Rotko vilciens maršrutā Rīga–Daugavpils Klusuma laboratorija ar multimediālu Rotko drāmu, kinolektorijs par Marku Rotko, izstāde Digitālais un drukātais Rotko fenomens, ko varēs redzēt Eiropas Savienības mājā, un vēl citi pasākumi.
«Pasaules kartē tiek atzīmētas vietas, kurās ir viesojies Romas pāvests. Tāpat pasaules kartē tiek atzīmētas vietas, kur ir Rotko darbu ekspozīcijas, un tas nav pārspīlējums. Mums jāapzinās, ka Rotko darbu pētniekiem Rīga būs tikai starpstacija, ceļā no Parīzes, Londonas, Sidnejas vai Ņujorkas uz Daugavpili. Ir pēdējais laiks Rīgai uztaisīt ne tikai Laikmetīgās mākslas muzeju, bet arī tādu ekspozīciju, kas apmeklēšanas vērta. Šobrīd Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī ir liels izaicinājums Rīgai,» ir pārliecināta Leonarda Ķestere.
«Zinu, ka arī šis projekts man būs milzīga garīga un fiziska slodze. Gatavojoties multimediālas Rotko drāmas radīšanai, man daudz nācās lasīt abstraktā ekspresionisma iespaidā radītu dzeju. Es to darīju lidostā Stambulā, un lidosta arī ir vislabākā vieta šādu darbu lasīšanai, jo lidostā nekas arī neesi – sīks pārvietojams elements. Nesen biju Kiprā, skatījos brīnišķīgos arheoloģiskos izrakumus, grieķu zemgrīdas apkures sistēmas un domāju – vairāk nekā 2000 gadu pagājis, un nekas nav mainījies... Gan Sofokls, gan Šekspīrs runā par to pašu... Mēs te pagrābstāmies gadus 80, kāds mēģina uztaisīt sev impēriju, bet pa lielam nekas nemainās – viss jau kādreiz ir uzrakstīts, cilvēks ir tikpat ļauns un stulbs, un reizē tik laimīgs un nelaimīgs, kāds viņš bijis pirms mūsu ēras un kāds ir tagad. Starp citu, Kiprā visvairāk man patīk tas, ka citronu un apelsīnu koki vienlaikus zied un vienlaikus nes augļus. Turpināmība un nebeidzamība. Forša sajūta...»
Vieta, kur radīt
Ik pa laikam viņa brauc uz savām lauku mājām Gaujmalā. Pēc mammas nāves Leonarda mantojumā saņēmusi sava vecātēva žurnālista Haralda Vecvagara rakstāmgaldu, un pie tā tagad arī tiekot rakstīti jauni projekti. «Es visu laiku skrienu pa pasākumiem, kultūras jomā man gribas daudz redzēt un izbaudīt, bet man vajag arī vietu, kur radīt. Un Gaujmala tam ir vislabākā vieta,» atzīst Leonarda Ķestere. Lai nepārdegtu, cilvēki šobrīd ķeroties pie dažādiem salmiņiem, arī jogas, meditācijas un zaļa dzīvesveida, un tie ir arī Leonardas uzmanības lokā. «Jā, esmu atteikusies no visa liekā. Nevajag pārspīlēt savas personas nozīmību, bet vajag ielikt sevi savas dzīves centrā. Katram ir izvēles. Kāds visu laiku domā, ka viņam dzīvē ir baigi daudz laika, ka notiks brīnumi, bet laiks iet un brīnumi nenotiek, un nākas vien pašam ar sevi ņemties. Pirmais noteikums – sākt pašam nopietni pret sevi attiekties, un šajā viens no galvenajiem aspektiem ir – nedot sev atlaides. Rezultātā mainos es, mainās pasaule ap mani. Cilvēkam vajag būt lokanam, ne stīvam, un tad dzīve rit pavisam citādi,» saka Leonarda Ķestere. «Cilvēks šai pasaulē nācis, lai justos labi. Ja viss ir dots – talants, darbspējas, valsts, draugi un ģimene, tad cilvēkam nav tiesības visu sabojāt ar slinkumu un bezatbildību, un ņemšanos ap niekiem. Ja Šekspīrs būtu līdzīgi attiecies pret dzīvi, nebūtu tik daudz radījis, tad ko mēs šobrīd darītu? Iedomājies, visa pasaule netiek galā ar viena džeka radošo mantojumu.»