Antīkā pasaule – no Maskavas uz Rīgu

© publicitātes

Ukrainas un Krievijas konflikts šopavasar radīja spriedzi arī kultūras telpā, jo līdz šim draudzīgajos starpkultūru sakaros ienāca politika.

Karsto politisko notikumu fonā laikus plānotās Latvijas Nacionālā teātra un Kirila Serebreņņikova vadītā Maskavas Gogoļa centra apmaiņas viesizrādes raisīja skaļu publisku diskusiju. Pēc tam kad Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis aicināja boikotēt Krieviju un paziņoja par šogad Krievijas teritorijā paredzēto JRT viesizrāžu atcelšanu, daļa uzskatīja, ka Nacionālajam teātrim vajadzētu rīkoties tāpat. Aktieru un darbinieku sanāksmē tomēr tika pieņemts lēmums doties viesizrādēs uz Krieviju, Kirila Serebreņņikova iestudētais Voiceks un Vladislava Nastavševa Vecene aprīļa sākumā viesojās Maskavā. Septembrī divi Gogoļa centra iestudējumi būs Rīgā.

Martā plānotajās Maskavas Gogoļa centra Mēdejas izrādēs atteicās piedalīties titullomas atveidotāja, JRT aktrise Guna Zariņa, taču viņa ir piekritusi spēlēt Rīgā. Vladislava Nastavševa Mēdeja 19. un 20. septembrī būs skatāma Rīgā, visas biļetes jau pārdotas.

16., 17. septembrī šeit tiks rādīts franču režisora Dāvida Bobē un Kirila Serebreņņikova kopdarbs Metamorfozes, kurā Ovīdija pierakstītie antīkie mīti maksimāli pietuvināti mūsdienām. Tas ir daudzslāņains multimediāls priekšnesums, kurā dramatiskais teātris savienojas ar videomākslu, laikmetīgo deju un elektronisko mūziku.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais