KULTŪRA: JRT jaunā sezona
Jaunais Rīgas teātris (JRT) jaunajā sezonā plāno deviņus jauniestudējumus, no tiem viens būs teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa darbs. No iepriekšējām sezonām JRT repertuārā tiks saglabāti 47 iestudējumi. Ilgi gaidītā teātra rekonstrukcija varētu sākties nākamgad, vasarā JRT pārcelsies uz Tabakas fabriku, Miera ielā 58a.
Sezonu 16. septembrī Lielajā zālē atklās Gata Šmita iestudējums Farjatjeva fantāzijas. Tā pamatā ir Allas Sokolovas 1974. gadā sarakstītā luga – traģikomēdija par mīlestību un cilvēka dzīves lielajiem jautājumiem. 1979. gadā pēc šīs lugas studijā Ļenfilm uzņemta Iļjas Averbuha filma ar Andreju Mironovu zobārsta Farjatjeva lomā un Marinu Ņejolovu mūzikas skolotājas Aleksandras lomā. JRT izrādē piedalās īstena sapņu komanda – Dailes teātra aktieri Artūrs Skrastiņš un Lidija Pupure, JRT aktrises Baiba Broka, Iveta Pole un Lāsma Kugrēna no Nacionālā teātra.
Vēl Gatis Šmits jaunajā sezonā Mazajā zālē iestudēs izrādi skolēniem un viņu vecākiem par fundamentāliem dabaszinātnes jautājumiem, tās nosaukums pagaidām ir Grūtie vienkāršie jautājumi. Tādējādi teātris nāks talkā vecākiem, kuriem ir grūtības rast viegli saprotamas atbildes uz bērnu šķietami vienkāršajiem jautājumiem. Turklāt arī pieaugušajiem nereti ir tikai vispārīgs priekšstats par kosmosu, evolūciju un apziņu. Izrāde centīsies atrast veidu, kā šos jēdzienus padarīt bērniem saprotamus – nevis sniegs zinātnisku izskaidrojumu, bet ar aktierspēles un priekšmetu teātra palīdzību radīs asociatīvu priekšstatu par šīm parādībām. Darba procesā tiks noformulēti pieci jautājumi un tiks uzdoti kompetentiem pieaugušajiem – zinātniekiem, folkloristiem un dažādu ticību pārstāvjiem. No iegūtajām atbildēm tiks veidotas piecas izrādes ainas, kuru mērķis būs iespējami kodolīgi radīt vizuālu priekšstatu par šiem jēdzieniem.
15. oktobrī Lielajā zālē pirmizrāde būs notikumam, kas par tādu kļuvis jau krietnu laiku, pirms vēries priekškars. Režisors Alvis Hermanis sadarbojas ar leģendāro dejotāju Mihailu Barišņikovu, veidojot izrādi Brodskis/Barišņikovs. Nobela prēmijas laureātu dzejnieku Josifu Brodski un Mihailu Barišņikovu saistīja cieša draudzība, kas ilga 22 gadus līdz pat Brodska nāvei 1996. gadā. Dzejai skanot dzejnieka dzimtajā valodā, iestudējums Brodskis/Barišņikovs ar tekstu un kustību atklās dzejnieka pasauli. Jau tagad ir zināms, ka nākamā gada janvārī Brodskis/Barišņikovs viesosies Suzannas Delalas centrā (Suzanne Delal Center) Telavivā, Izraēlā, bet martā – Barišņikova Mākslas centrā (Baryshnikov Arts Center) Ņujorkā, ASV.
Divas izrādes JRT iestudēs Ģirts Ēcis. Vēl šogad Mazajā zālē taps Kunio Simidzu Grimētava, kas stāsta par četrām aktrisēm, kuras gatavojas iziešanai uz skatuves, sapņo par neizspēlētām lomām, ķildojas, aprunā cita citu un skaidro attiecības.
Bet nākamā gada 23. martā Lielajā zālē plānota viņa iestudētā Dona Kihota pirmizrāde. Izrādē, kas veidota pēc Migela de Servantesa Saavedras romāna Dons Kihots motīviem, darbība pārnesta uz 1916. gada pavasari, rietumu fronti – skarbu vīriešu pasauli, kur izdzīvošanas pamatā ir asprātīgs neprāts.
Šogad JRT Lielajā zālē izrādi iestudēs filozofs Uldis Tīrons. Viņš pēc Platona dialoga Simpozijs motīviem veidojis dramatizējumu un iestudēs izrādi Mielasts.
Filozofu un aktieru izrāde Mielasts veltīta kādai svinīgai iedzeršanai par godu dzejnieka Agatona uzvarai teātra festivālā 416. g. p.m.ē. Lai gan šī vēsturiskā iedzeršana tika pavadīta nevainīgās draugu sarunās par mīlestību, visus tajā iesaistītos pilsoņus drīz vien saistīja ar Atēnu demokrātijas galu.
Decembrī Mazajā zālē iecerēts Henrika Ibsena lugas Spoki iestudējums Māras Ķimeles režijā, par ko plašāka informācija patlaban nav pieejama.
Nākamā gada janvārī Lielajā zālē notiks Māras Zālītes dramatiskās poēmas Pilna Māras istabiņa iestudējuma pirmizrāde, ko veidos režisore Inese Mičule kopā ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Katrīnu Neiburgu. Kopš lugas uzrakstīšanas pagājuši 34 gadi, 1983. gada septembrī tā piedzīvoja pirmizrādi Jaunatnes teātrī Pētera Pētersona režijā ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju. Saistot lugu ar šodienu, izrādes veidotāji uzsver –pēckara laikā bērni uzauga bez tēviem, jo tie bija krituši karā, šodien bērni izaug bez vecākiem, jo viņi visu laiku ir darbā.
Vēl sezonas otrajā pusē Mazajā zālē Māra Lāča režijā taps Jāņa Joņeva Rīgas urbānie mīti – daži baisi stāsti par Rīgas tumšo pusi, par spokiem, nelaimi nesošām vietām, nenotveramiem slepkavām.
Bet 2014./2015. gada sezonas populārākās Lielās zāles izrādes bijušas Alvja Hermaņa Divpadsmit krēsli, kas kopš pirmizrādes 7. decembrī nospēlētas 39 reizes (18 176 skatītāji), kā arī Māras Ķimeles Aspazija. Personīgi (kopš pirmizrādes 18. martā notikušas 16 izrādes, ko apmeklējuši 7466 skatītāji).
Visvairāk spēlētā Mazās zāles izrāde ir Ģirta Ēča iestudētais Kontrabass – Gata Gāgas monoizrāde kopš pirmizrādes 12. decembrī notikusi 27 reizes, to noskatījušies 2363 skatītāji. Otra skatītākā izrāde Mazajā zālē ir Skolotājs Jāps un klase. Tā JRT repertuārā ir kopš 2010. gada maija, un pagājušajā sezonā iestudējums rādīts 27 reizes, to noskatījušies 2610 skatītāji. JRT zālē Talsu ielā līderis ir Gata Šmita 2013. gada iestudējums Dukši – nospēlētas 22 izrādes, kas pulcējušas 2867 skatītājus.