1.decembra jubilāre: aktrise Ieva Puķe
«Jaunības maksimālismā liekas, ka ir jābūt visur, ka jāķeras pie katras iespējas. Tagad man absolūti tā nešķiet. Un es izbaudu laiku, ko varu būt mājās kopā ar bērniem,» saka Valmieras Drāmas teātra aktrise Ieva Puķe. Viņu šodien suminām dzimšanas dienā!
Šovakar jubilāre būs uz Apaļās zāles skatuves – Sofijas lomā režisora Oļģerta Krodera 2011. gadā iestudētajā Evitas Sniedzes traģikomēdijā Mākoņains, iespējams, skaidrosies. Savukārt LMT Mansardā šovakar pirmizrāde Raiņa Vētras sējai Reiņa Suhanova režijā, un tas nozīmē, ka svētku noskaņa būs un ballīte arī. «Un es ar savu dzimšanas dienu tai vienkārši pievienošos,» Ieva pasmaida un teic, ka ir pateicīga teātrim par šādu repertuāra plānojumu.
«Man jau no bērnības dzimšanas diena asociējas ar to, ka sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Pirmais decembris ir savdabīga mūsu ģimenes Advente, un tad jau pēc trim nedēļām ir klāt Ziemassvētki! Dabā tas ir tāds foršs apcerīgs laiks, bet es neteiktu, ka, tuvojoties dzimšanas dienai, justos īpaši priecīgi un pacilāti,» atzīst skatītāju iemīļotā aktrise. Viņa domā, ka tas ir fizioloģisks process – ka īsi pirms savas dzimšanas dienas cilvēks īsti labi nejūtas. «Vismaz man tā ir. Laikam zvaigznēs kaut kas tā saslēdzas... Varbūt vajadzētu kādreiz par to izrunāties ar kādu īstu astrologu – kāpēc nav prieka, kāpēc ir grūtsirdība un nevajadzīgs apcerīgums par dzīves jēgu... Tāpēc labi vien ir, ka man šovakar ir jāspēlē izrāde, nebūs īsti laika pieslēgties tāda veida pārdomām.»
Ieva atklāj, ka lielas svinības savā dzimšanas dienā viņa netaisa un nekad nav taisījusi. Viss notiek darba atmosfērā – kāds atskrien, apsveic, aizskrien. «Protams, kolēģi ar kādu mazumiņu tiek pacienāti, bet tas nav nekas īpašs. Mūsdienās cilvēkiem ir aizvien mazāk laika un aizvien mazāk naudas, un bez naudas jau nekas īpašs arī nesanāk. Turklāt pirmais decembris ir dažas dienas pirms algas, tāpēc man būs ļoti pieticīgs cienasts un ļoti pieticīga svinēšana.»
Aktrise stāsta: šobrīd viņa ir brīva no mēģinājumiem, aktīvs darbs atsāksies pēc jaunā gada – pie režisores Ineses Mičules, kura iestudēs Aspazijas Vaideloti. Pirmizrāde iecerēta 24. martā. «Spēlēju savas izrādes, no kurām jaunākā ir Meistars un Margarita, tās pirmizrāde bija rudenī. No pagājušās sezonas man ir loma izrādē Nāves deja, ir vēl arī dažas vecās izrādes. Man ar to pilnīgi pietiek, par darba trūkumu nesūdzos,» apgalvo talantīgā skatuves māksliniece, uzsverot, ka ir prieks vairāk laika būt mājās kopā ar meitām Katrīnu, kurai ir 13 gadu, un Mariju Doroteju, kurai ir pusotrs gadiņš. «Mazajai nāk zobi, pa naktīm neguļam, pavadām laiku kopā... Kā jau tas ar maziem bērniem parasti mēdz būt.» Uz teātri mazulīte gan netiek ņemta līdzi. «Nav tādas vajadzības. Mums nav tik aktīvs darba periods, kāds bija, kad Kate bija maziņa. Un, kad esam teātrī, mums ir ļoti jauka auklīte. Bet – pašlaik es pati vairāk esmu mājās,» stāsta divu meitu mamma.
Kad pašai ik vakaru nav jābūt uz skatuves, ir laiks palūkot, ko dara kolēģi ne tikai savā, bet arī citos teātros. «Bijām uz brīnišķīgu Jaunā Rīgas teātra izrādi Dukši Gata Šmita režijā. Labi atpūtāmies, izsmējāmies, bija arī par ko padomāt. Tiešām jauka izrāde, prieks par kolēģiem Baibu Broku, Ģirtu Krūmiņu, Andi Strodu, Edgaru Samīti. Redzēju arī savu kolēģu izrādi Sarkanās puķes Reiņa Suhanova režijā. Bija interesanti. Ik pa laikam gribas kaut ko paskatīties, arī grāmatas gribētu palasīt, tās man sakrājušās jau vesela kaudze, bet – visam nepietiek laika. Jo bērnam gribas, lai visa mana uzmanība tagad simtprocentīgi tiktu viņam.».