ASV prezidenta Donalda Trampa mierizlīguma nosacījumi Ukrainai pamazām atklāj patiesos Baltā nama mērķus. Kā ierasts, ārvalstu mediju vidē izplatās atšķirīgi, pretrunīgi vērtējumi par sarunu gaitu un perspektīvām, tomēr informatīvo fonu nosaka galvenokārt pašu sarunu dalībnieku komentāri.
“Neatkarīgā”, citējot ārvalstu ziņu avotus par Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa 11. aprīļa vizīti Sanktpēterburgā Krievijā, rakstīja: “(..) pēc Vitkofa atgriešanās Tramps ticis informēts, ka “Putins mierizlīgumam Ukrainā nav noskaņots” un ar to saistīts ASV sankciju pagarinājums Krievijai. Atbildes vietā un acīmredzot lai “uzmundrinātu” KF iedzīvotājus, Krievijas armija pastrādāja kārtējo kara noziegumu, veicot raķešu triecienus Ukrainas Sumu pilsētai, noslepkavojot vairākus desmitus cilvēku”.
14. aprīļa vakarā Vitkofs komentēja sarunas ar Putinu publiski: “Mierizlīguma darījums attiecas uz tā sauktajām piecām teritorijām (acīmredzot tiek runāts par Krimu, Donecku, Luhansku, Zaporižjas un Hersonas reģioniem, par kuru aneksiju paziņoja Krievijas Federācija - red.). Bet patiesībā sarunu formāts ir daudz plašāks. Runa ir par drošības protokoliem, NATO, par NATO piekto pantu, ļoti daudz detaļu (..) Man šķiet, ka esam netālu no visai pasaulei kā ļoti svarīga. Turklāt es uzskatu, ka pastāv iespēja pārformatēt ASV - Krievijas attiecības, piedāvājot Krievijai pievilcīgas komerciālas iespējas, kas, manuprāt, spēj nodrošināt reālu stabilitāti reģionā. Partnerība rada stabilitāti," sacīja Vitkofs.
“Bloomberg” ziņo, ka ASV atteicās parakstīt G7 valstu rezolūciju, kas nosoda Krievijas raķešu triecienu Ukrainas Sumu pilsētai. Par iemeslu tam ir Trampa vēlme saglabāt diplomātiskā manevra iespējas Ukrainas mierizlīguma sarunās ar Krieviju. Kopumā, spriežot pēc Vitkofa komentāriem, Krievija un ASV apspriež ne tik daudz pamieru kā pastāvīgu mierizlīgumu, kas it kā formāli atbilst Kremļa regulārajiem paziņojumiem, ka Krievijai ir nepieciešams miers, nevis kārtējā aktīvās karadarbības apturēšana. Zīmīgs ir Vitkofa sacītais, ka miers attieksies uz “piecām tā sauktajām teritorijām”, - agrāk viņš izteicās, ka ātrākais veids, kā panākt mieru, ir atzīt Krievijas teritoriālās tiesības (okupētajās) Ukrainas teritorijās. Vitkofs intervijā “Fox News” pēc tikšanās ar Putinu Sanktpēterburgā: “Tuvinās noslēgumam Ukrainas mierizlīguma darījums ar Krieviju, pusēm veidojas sapratne.”
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite vizītē Odesā: “Ukrainas dalība NATO nebūs miera līguma sastāvdaļa.” Jautāts, vai dalība Ukrainā NATO paliek darba kārtībā, Rite atbildēja: "Jā, protams." Šeit jāatceras, ka Ukraina ārpus NATO ir viens no Krievijas nosacījumiem mierizlīgumam, un Tramps to atbalsta. Rite arī sacīja, ka neplāno komentēt miera sarunu gaitu par mierizlīgumu Ukrainā: "(..) nolēma neapspriest sarunu procesa starpposmus, lai neiejauktos (..) šajā jautājumā tiek veiktas pēc iespējas diskrētas NATO darbības.”
Daži Trampa paziņojumi 14. aprīļa preses konferencē Baltā nama Ovālajā kabinetā saistībā ar Ukrainas mierizlīguma sarunām: “Putinam tika noteikts termiņš pamiera noslēgšanai (..) raķešu trieciens Sumu pilsētai bija kļūda (..) pie visa vainīgs Baidens, kurš pieļāva šo karu (..) Zelenskim nevajadzēja sākt karu, ko pats saviem spēkiem nespēj uzvarēt (..) drīz tiks izvirzīti ļoti labi priekšlikumi mierizlīgumam (..)” Savukārt Džo Baidens pirmoreiz pēc Trampa inaugurācijas publiski uzstājās, piedaloties ASV Nacionālajā advokātu konferencē. Bijušais ASV prezidents kritizēja sava pēcteča darbu. Viņš paziņoja, ka “mazāk nekā 100 dienu laikā izraisīts un nodarīts tik liels un iznīcinošs kaitējums, ka aizrauj elpu” (“It's kind of breathtaking” (“elpu aizraujošs”, kaut Baidens skaidri norādīja uz negatīvu kontekstu - red.).
“Wall Street Journal” raksta, ka Ukrainas sarunu sakarā Baltajā namā notikusi šķelšanās. Vitkofs, spriežot pēc viņa komentāriem, sliecas Kremlim piekāpties, savukārt Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs un ASV valsts sekretārs Marko Rubio mudina Trampu ieņemt daudz stingrāku pozīciju pret Kremli. Bet Tramps pašlaik vairāk uzticas Vitkofam un uzklausa viņa viedokli.
Saistībā ar ASV - Krievijas piesaukto abpusēji izdevīgo partnerību uzmanību piesaista tēze "Partnerība rada stabilitāti". Iepriekš pat Putina ārlietu ministrs Lavrovs apstiprināja, ka ASV risina sarunas par gāzes cauruļvada “Nord Stream” iegādi, bet tikko arī ārvalstu medijos parādījusies informācija, ka t.s. ASV - Ukrainas resursu darījums paredz, ka ASV pārņems Ukrainas gāzes transporta sistēmu. Tas ir jautājums par ASV plāniem atjaunot Krievijas gāzes piegādes. ASV jau šobrīd kontrolē sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes Eiropai, un, spriežot pēc Vitkofa izteikumiem, uzskata tās par vienu no nākotnes stabilitātes garantijām. Tas arī izskaidro Baltā nama sarunu gaitas loģiku, jo viens no kara sākuma iemesliem bija fakts, ka “Nord Stream-2” netika nodots ekspluatācijā. Jāatgādina, ka tieši Tramps savulaik bija lielākais “Nord Stream” (NS) projekta pretinieks un arī tagad turpina atgādināt, ka tieši viņš piemēroja sankcijas cauruļvada būvei, kamēr Baidens to būvēt atļāva (2019. gada decembrī ASV Kongress sankcijas pret cauruļvada būvniekiem pieņēma, Tramps tās apstiprināja; 2021. gada maijā sankcijas Baidens atcēla, 2022. gada februārī atjaunoja - pret NS operatoru “Nord Stream 2 AG” - red.). Tomēr tagad attieksme ir mainījusies, un acīmredzot Vašingtonā nolēma, ka labāk Krievija piegādās gāzi ar “Nord Stream-2” Vācijai nekā ar gāzes cauruļvadu “Sila Sibiri-2” (“Power of Siberia”) Ķīnai. Taču Baltais nams turpina ignorēt Ukrainas faktoru. Okupēto Ukrainas teritoriju atzīšana KF sastāvā ir “sarkanā līnija” ne tikai Volodimira Zelenska komandai, bet arī Ukrainas sabiedrībai, tāpēc pat Kijevas politiskā griba un piekāpšanās negarantēs ASV plāna izdošanos.
Visticamāk, Ukraina atteiksies no šādas vienošanās, un būtu dīvaini, ja Vitkofs to nesaprot. Bet ja tā nav politiskā tuvredzība, tad ir kāds aprēķins. Pastāv iespēja, ka Kijivai vispirms apzināti izvirzīs neizpildāmu prasību par atteikšanos no teritorijām, lai vēlāk to iemainītu pret kādiem mērenākiem, bet tikpat nepieņemamiem Ukrainai priekšlikumiem, piemēram, “resursu darījumu” vai atteikšanos no dalības NATO. Otra iespēja: Trampa aprēķins balstās cerībā, ka Ukraina no visiem priekšlikumiem atteiksies un ASV to varēs izmantot kā ieganstu, lai sarunu procesu pamestu novārtā. Arī sarunu gaita un amatpersonu paziņojumi liecina, ka viss virzās tuvāk otrajam jeb "Vjetnamas scenārijam", kad ASV pārtrauks palīdzību Ukrainai un sāks sadarboties ar Krieviju, it kā nekāda kara nav.
Izskan arī apgalvojumi par Londonas plašsaziņas līdzekļu manipulācijām ar Vitkofa vizītes Krievijā rezultātu atspoguļojumu. To pamato ar Marko Rubio un Īlona Maska taisnošanos soctīklos - “Twitter” platformā abi bijuši spiesti atspēkot britu ziņu aģentūras “Reuters” publikācijā anonīmu avotu minētos apgalvojumus par Vitkofa un Kelloga nesaskaņām, “šķiršanos” un ASV Republikāņu partijas un eiropiešu neapmierinātību ar faktu, ka Tramps “padevies Putina spiedienam”, piekrītot Kremļa prasībām. Kīta Kelloga intervija laikrakstam “Times” par “Ukrainas pārdali” pēc 1945. gada Vācijas parauga “buferzonās” utt., ko Kellogs arī bija spiests atspēkot, vispār neesot pat nopietnas izpētes vērta. Protams, ka visa šī tematika par “Ukrainas sadali”, kuru Kellogs jau skaidri noraidījis, tiek nopietni apspriesta Krievijas plašsaziņas līdzekļos.
Arī ES saprot, uz kuru pusi pūš vējš - “Politico” publicējis materiālu, kur tiek stāstīts par Ukrainas “B plānu” gadījumā, ja Ungārija nenobalsos par sankciju pagarināšanu Krievijai. Te uzreiz jāatgādina, ka Ungārija jau skrēja pa priekšu lokomotīvei, kamēr ASV to apturēja un pieprasīja balsot “par” un sankcijas pagarināt. “B plāna” būtība: ES var noteikt sankcijas nevis visas savienības, bet atsevišķu dalībvalstu līmenī. Tādā gadījumā var aizmirst par vienotu ES politiku Krievijas virzienā un sankciju spiediens Krievijai nopietni vājināsies. Tomēr ir vēl viens notikumu scenārijs, līdzīgi kā ar Trampa tarifiem. Ja Tramps nolemj, ka Vitkofa stratēģija nav izdevusies, viņu no sarunām atstādinās un Vitkofa vietā atgriezīsies Marks Rubio ar Kītu Kellogu.
Tikmēr pieejamā informācija par Vitkofa sarunām ar Putinu Krievijas un ārvalstu politiskajos medijos pamatā apstiprina, ka to galvenais mērķis bijusi nevis Ukraina, bet Krievijas sarunas ar Irānu. Šī ir Trampa komandas “tehniskā” komunikācija ar Kremli, un tai noteikti būs turpinājums. Līdz ar to nav pārsteidzoši, ka Vitkofa tikšanās ar Putinu iztika bez abu pušu komentāriem, to vietā medijus pārpludināja spekulatīvi pieņēmumi.
Savukārt Krievijas propagandas mediji pludina “Kremlim pietuvinātu un anonīmu avotu” komentārus, kas liktu nojaust par Putina plāniem un noskaņojumu: “Avoti Putina administrācijā (PA) apgalvo: Putins pēc tikšanās ar Vitkofu privātā sarunā apstiprinājis, ka drīzumā tiks izpildītas visas Kremļa sarunu gaitā virzītās prasības, ieskaitot Ukrainas reģionu atzīšanu KF sastāvā un Ukrainas demilitarizāciju - bruņoto spēku samazināšanu.” Avoti Krievijas Ārlietu ministrijā apstiprina, ka Krievija piekritīs tikai sarunām par Ukrainas kapitulāciju vai Ukrainas piekrišanu Krievijas okupēto teritoriju to robežās atzīšanu KF konstitūcijā, ieskaitot četrus reģionus, kas tajā jau ir formāli iekļauti (Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabali. Piektais reģions - acīmredzot bija domāta Krima, kā minēts iepriekš, komentāros parādījās tikai Vitkofa komentāros pēc tikšanās ar Putinu - red.).
Pēc Putina teiktā, Vitkofam ticis izskaidrots, ka Kremlis citiem kompromisiem nepiekritīs un ka atkāpšanās no šīm prasībām nav pieņemams risinājums, jo tas konfliktu atstātu mantojumā nākamajām paaudzēm. Bet ko Tramps par to prasīs pretī, vēl nav pat skaidrs - īstās sarunas joprojām esot priekšā. Turpinās aktīvas diplomātiskās sarunas un aizkulišu procesi, par kuriem plašākai sabiedrībai zināms ļoti maz: kā piemin anonīmie “sarunu biedri”, Putinam un viņa ieceltajam speciālajam pārstāvim Kirilam Dmitrijevam izdevies “Vitkofam savu gribu uzspiest” (“удалось продавить”). Tagad Vitkofs acīmredzami nostājies Kremļa pozīcijās. Un tāpēc pret viņu “tiek vērptas intrigas un sazvērējušies gan Eiropas Savienībā, gan ASV”.
Kremlī Baltā nama virzienā izskan arī pārmetumi - tiek norādīts, ka, “pēc Kremļa ieskatiem, līdz šim Tramps nav darījis neko reālu pamieram Ukrainā - nav atslēdzis “Starlink” vai apturējis bruņojuma piegādes un izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu. Viss līdz šim paveiktais ir tikai mēģinājums apvārdot Krievijas vadību ar skaistiem paziņojumiem.
Toties pašlaik Vašingtona izvirzīja nosacījumu par KF - ES dabasgāzes tranzīta cauruļvada Ukrainas teritorijā kontroli, kas jāiestrādā jaunajā mierizlīguma versijā, jūsmo propagandisti. Tas “uz visiem laikiem var mainīt varas konfigurāciju Kijivā. Ukrainas valsts par 90% vienmēr bijusi atkarīga no tranzīta gāzes vada, pateicoties tā darbībai, veidojās Ukrainas politiskā elite, ārējie vektori, ekonomika un viss, ko var saukt par "Ukrainas valstiskumu". Galīgajā mierizlīguma tekstā cauruļvads nonāks ASV kontrolē, ko Kijiva, neskatoties uz visiem pretestības mēģinājumiem, parakstīs. Ukraina zaudēs suverenitāti, jo tai atliks vien tehniskās administrēšanas funkcija uzdevumu izpildei. Ukraina zaudē pēdējo atlikušo vērtīgo resursu, par ko būtībā notiek īstā cīņa”.
Kremlī valda uzskats, ka “Trampa komanda mēģina radīt jaunu realitāti - tramponomiku. Taču problēma esot tāda, ka Tramps savas šķietami nozīmīgās personīgās problēmas attiecina uz globālajām problēmām un konfliktiem: personīgos aizvainojumus vērš pret demokrātiem, Zelenski, Baidenu utt. Attiecīgi, saistībā ar grūtībām Krievijas un Ukrainas konflikta atrisināšanā Kremlis, visticamāk, piedāvās Trampam panākt reālu rezultātu pilnīgi citā - stratēģiskās drošības jomā, “veidojot tās jauno arhitektūru”. Tam līdzās arī biznesa komunikāciju atjaunošana ar Krieviju var būt Trampam daudzsološa joma - kā tramplīns, lai aizpildītu tukšumu, ko, aizejot no Krievijas, ir atstājuši Eiropas uzņēmumi, uzskata “Kremļa aizkulišu informācijas” pludinātāji.
Kremļa propagandisti uzstāj, ka Tramps uzskata Zelenski ne tikai par savu ienaidnieku, bet arī rīku globālistu rokās, kura retorika un darbības aizkavē kara beigas. "Tramps uzskata, ka konflikta eskalācija ir Baidena administrācijas neveiksmju un Kijivas bezatbildīgās politikas rezultāts," sacījis anonīms Baltā nama avots. Pēc viņa teiktā, Tramps nesaskata jēgu turpināt finansēt konfliktu, kurā, viņaprāt, ASV cenšas sasniegt citu valstu mērķus. Vašingtonā jau tiekot apspriesta “kontrolētas izejas” iespēja no Ukrainas krīzes. Paredzams, ka ASV visu Ukrainas kara atbildības nastu deleģēs ES, koncentrējoties divpusējam dialogam ar Krieviju. Tas ļaus Trampam demonstrēt saviem vēlētājiem “mierpilnu uzvaru” un piesaistīt budžeta līdzekļus ASV iekšējām vajadzībām. Kijivā šo stratēģiju sauc par “nodevību”, bet, saskaņā ar Ukrainas finanšu ministrijas aprēķiniem, zaudējot ASV atbalstu, Eiropa spēs nosegt ne vairāk kā 40% no pašreizējām ieroču un munīcijas piegādēm Ukrainai. "Vašingtonā labi saprot: Eiropa ir pārāk atkarīga, lai rīkotos patstāvīgi. Ja ASV paies malā, Brisele apjuks un ilgu laiku ieslīgs bezgalīgā lēmumu saskaņošanas purvā."
“Bloomberg”, atsaucoties uz avotiem, kuri “pazīstami ar situāciju”, raksta: ASV ir samazinājušas “dabas resursu darījumā” iekļautās prasības Ukrainai, neatsakoties no citiem līguma nosacījumiem. “Donalds Tramps ir pazeminājis kopējā ASV palīdzības apmēra novērtējumu, ko ASV sniedza Ukrainai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma - samazinājums ir no 300 līdz 100 miljardiem USD." Bet līguma būtība nav mainījusies - "ASV joprojām uzskata darījumu par iespēju atgūt Ukrainai jau sniegto palīdzību caur šim nolūkam speciāli izveidotu fondu, kura aprēķinātais apjoms pēdējā līguma projekta variantā nav norādīts". Turklāt "Trampa administrācija turpina izvairīties no Kijivas galvenā problēmjautājuma - par fonda ieguldījumu saistībām - un atliek šo jautājumu līdz turpmākajām diskusijām. Piedevām Vašingtona pieprasa, lai visi ASV kara laika tēriņi Ukrainā tiktu uzskatīti par ieguldījumu fondā. Līguma projekts paredz “Kijivas piekāpšanos, ieskaitot jautājumos par ASV iespējamiem ienākumiem no Ukrainas investīcijām augsti rentablos aktīvos: gāzes nozarē, retzemju metālos un jūras ostās. Ukrainas sarunu dalībnieki nespēj pārliecināt ASV pusi par atteikšanos no šādas pieejas", teikts “Bloomberg” rakstā. Jāpiezīmē, ka Ukraina joprojām atsakās atzīt par parādsaistībām līdz šim no ASV saņemto palīdzību. 14. aprīlī ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka nedēļas nogalē Ukraina iesniedza savus atbildes priekšlikumus un sarunas joprojām turpinās. "Mēs esam ļoti, ļoti tuvu tam. Vienošanās var tikt parakstīta jau šonedēļ." Taču Ukraina uzskata ASV piedāvātā t.s. resursu darījuma nosacījumus par nepieņemamiem. Tramps jau ir draudējis Zelenskim ar “lielām problēmām”, ja viņš atteiksies to parakstīt. Tas vairo baumas, ka Vašingtona gatavo sankcijas pret Ukrainas prezidenta tuvākajiem līdzgaitniekiem, ieskaitot Andriju Jermaku.
“The Economist” raksta: Trampa administrācija neatbalsta Eiropas centienus turpināt militāro palīdzību Ukrainai un, visticamāk, jaunas palīdzības paketes neapstiprinās. "Pentagona pārstāvji nesen ar neizpratni jautāja kādam no sabiedrotajiem, kāpēc joprojām notiek ieroču piegādes Ukrainai, bet pati diskusija par šo jautājuma tikusi ignorēta. Diplomāti Vašingtonā arī ziņo, ka daži Trampa palīgi privātās sarunās izteikušies, ka viņiem ir "apnikuši Eiropas centieni stiprināt Ukrainu. Ar tik haotisku ES administrāciju ir grūti atšķirt patiesos signālus no trokšņa". Džo Baidena laikā apstiprinātā militārā palīdzība tūlīt beigsies, bet jauna nav gaidāma. ASV izvāc karaspēku un aprīkojumu no NATO lielākā loģistikas centra Eiropā Zešovā Polijā, caur kuru militārā un humānā palīdzība nonāk Ukrainā, atstājot visas rūpes par piegādēm eiropiešiem. Cerot saglabāt spēkā vismaz dažas ASV saistības, ja ne attiecībā pret Ukrainu, tad NATO, Lielbritānija un Francija uzņēmusies Eiropas “atbalsta spēku” izveides vadību, lai demonstrētu Trampam, ka tiek pārņemti ASV Eiropas drošības garanta pienākumi. Turpmāko Krievijas “atturēšanu” plānots organizēt trīs virzienos: pastiprināt Ukrainas bruņotos spēkus austrumu frontes līnijas noturēšanai, pastiprināt Eiropas spēkus Ukrainas rietumos un panākt vismaz pagaidu ASV karaspēka saglabāšanu NATO valstīs. Taču šādu spēku izveide "ir tieši pakārtota pamiera noslēgšanas gaitai", kura aprises ir joprojām neskaidras, ziņo laikraksts.
Francijas prezidents Emanuels Makrons kopā ar Lielbritāniju tagad mēģina organizēt atbalstu Ukrainai bez ASV dalības, kā arī strādā pie miera uzturēšanas misijas. Tāpēc ASV - Krievijas sarunu rezultāti var būt ļoti dažādi. Piemēram, Makrons var piekrist Trampa mierizlīguma plānam, saņemot pretī garantijas ASV miera uzturēšanas misijai Eiropā. Sarunas kopumā var ietekmēt Vitkofa acīmredzami prokremlisko nostāju, jo viņam būs divi oponenti Kelloga un Rubio personā. Tomēr var attīstīties arī pretēja situācija, kad Makrons nonāks Vitkofa promaskaviskajā ietekmē. To nav iespējams prognozēt, jāgaida sarunu rezultāti.
Šobrīd zināms, ka ASV sāk divpusējas sarunas ar ES Ukrainas jautājumā, jo tādā formātā būs iespēja apspriest daļēju ES sankciju atcelšanu Krievijai, lai noslēgtu pamieru un saskatītu mierizlīguma aprises. Jārēķinās arī ar informāciju, ka Krievija un ASV apspriež ne tikai pamieru, bet arī savu ietekmes sfēru pārdali.
