Niklāvs Kurpnieks. Par tēvu, par dēlu, bez labirinta

© Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency

Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde – Gerija Ouvena lugu Brutāls un dēls iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko. «Man patīk, ka tas ir ļoti mūsdienīgs materiāls, bez sarežģītām tēmām, kuras šķetinot jālien cauri labirintam. Šis ir darbs par tēva un dēla attiecībām,» saka Niklāvs Kurpnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas 4. kursa students, kuram šajā iestudējumā ir pirmā lielā loma profesionālāteātrī.

Nesaprašanās starp veco un jauno

«Man ļoti patīk strādāt kopā ar profesionāļiem, tā ir pavisam cita pasaule. Jo mācību process skolā, protams, ir daudz citādāks, pedagogi ne tikai aizrāda, bet arī daudz paskaidro, bet teātrī pašam ir daudz vairāk jādomā un jāstrādā,» saka Niklāvs Kurpnieks. Topošais aktieris atzīst, ka tēma - nesaprašanās starp veco un jauno paaudzi - vienmēr ir bijusi un arī šobrīd ir aktuāla. «Ar manu varoni Liamu dzīve visādas spēles ir izspēlējusi. Lielās līnijās - puisis ir dzīvojis ar mammu līdz padsmit gadu vecumam, tad zaudējis mammu. Viņš dzīvojis savā mierīgā un ērtā pasaulē, ko nu ir pazaudējis. Un tad svarīgs ir jautā-

jums - kā adaptēties. Lielākā daļa, lai iedzīvotos jaunajos apstākļos, dara tā, kā vairums, pielāgojas, bet Liams pieturas pie saviem uzskatiem, un, kad tie nelīmējas kopā ar apkārtējiem, rodas konflikts,» Niklāvs Kurpnieks kodolīgi raksturo savu lomu. Topošais aktieris atzīst, ka dzīvē viņš ir pilnīgi pretējs paša atveidotajam varonim, jo ir «ekspresīvs cilvēks, patīk komunicēt, patīk integrēties dažādās sabiedrībās. Ja es būtu spiests būt ar kādu kopā, es mēģinātu darīt visu, lai attiecības izveidotu, bet viņam neko nevajag».

Ilgais ceļš uz studijām

Izrādes iestudēšanas process ildzis divus mēnešus, to laikā nedaudz nācies upurēt mācības Latvijas Kultūras akadēmijā. «Vienalga - finālā būs teātris, un mazliet iekavēto gan jau atgūšu, obligātās grāmatas izlasīšu, eksāmenus nolikšu. Kultūras akadēmijas pasniedzēji regulāri saskaras ar to, ka studentiem rodas iespējas sevi pierādīt izvēlētajā profesijā, tāpēc lielākoties vairums ir saprotoši,» topošais aktieris ir optimistiski noskaņots par to, ka izdosies nokārtot visus robus mācībās.

To, ka savulaik nokļuvis Kultūras akadēmijas «aktieros», Niklāvs dēvē par lielu nejaušību. Bērnībā gājis mūzikas skolā, apmeklējis sporta dejas, nodarbojies ar regbiju, gājis datorpulciņā. Aizraušanās ar regbiju bijusi tik nopietna un ilgstoša, ka vienā brīdī pat domājis, ka ar to nodarbosies profesionāli, bet problēmas ar veselību šo ideju padarīja neiespējamu.

Skolas laikā izdomājis, ka grib kļūt par pilotu. «Izpētīju, ka tas ir dārgs prieks, tomēr atradu ceļu - mācīties Aizsardzības akadēmijā militāro gaisa vadību, tas nozīmē - četri gadi armijā, pēc tam militārās mācības, un tad pastāv iespēja, ka NATO izvēlēsies tieši mani, un tad es varēšu kļūt par militāro pilotu. Tāds man bija sapnis,» stāsta Niklāvs. Lai īstenotu savu sapni, viņš pametis mācības Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, kurā audzēkņi pastiprināti tiek mudināti izpaust savus mākslinieciskos talantus, ne tikai apgūt obligāto mācību vielu, tāpēc Niklāvs bieži tur vadījis skolas pasākumus, tajos spēlējis ksilofonu, kura spēli apguvis mūzikas skolā. Aizgājis uz Jelgavas 1. vidusskolu, kur bija iespējams pastiprināti mācīties matemātiku un fiziku, lai varētu sekmīgi nokārtot iestājeksāmenus Aizsardzības akadēmijā. Taču, kad pēc vidusskolas absolvēšanas devies tur, lai iesniegtu dokumentus, izrādījies, ka šī programma jau sen ir likvidēta, tikai šī informācija nav izlabota augstskolas mājaslapā internetā. «Es tiku audzināts, ka ir jābūt plānam dzīvē, bet pēkšņi plāna vairs nebija. Sapratu, ka man strauji jāizdomā, ko es darīšu visu dzīvi. Devos uz dzelzceļa staciju, lai brauktu atpakaļ uz Jelgavu, iekāpu autobusā, šķita, ka zinu, kur atrodos, bet, kad izkāpu, izrādījās, ka esmu apmaldījies - no Teikas esmu nokļuvis Maskavas forštatē. Gāju gar Latvijas Kultūras akadēmiju, kur bija izlikts paziņojums par aktieru kursa uzņemšanu,» Niklāvs atceras. Tā kā skolas laikā, aktīvs skolēns būdams, bija paspējis piedalīties arī dramatiskā pulciņa iestudējumā, Niklāvs nolēmis pamēģināt, radošajā eksāmenā ticis līdz pēdējai kārtai, taču to nav pārvarējis. «Un tad otro reizi mēneša laikā man bija sajūta, ka dzīvē viss beidzies. Nezināju, ko darīt, nopirku biļeti uz Angliju,» stāsta Niklāvs. Tur pastrādājis par «door to door salesman», pēc tam fabrikā un tad atgriezies mājās. «Man vajadzēja darbu, sāku strādāt Jelgavas picu darbnīcā. Toreiz mana ambīcija bija dzīvot labāk, bet drīz es sapratu, ka tā jau nav ambīcija, ka īstenībā esmu iestidzis nekurienes vidū - lai gan zinu, ka gribu kaut ko vairāk, bet nezinu, ko. Es negribēju tādu dzīvi, kad diena sākas un beidzas ar picu mīklu, un pašam visu laiku smaržot pēc picas,» atzīst Niklāvs Kurpnieks. «Es ātri iemācos lietas, man bija paveicies, ka viss, ko darīju, man sekmējās. Gan skolā, gan regbijā, gan mūzikas skolā, bet tad divi sitieni īsā laikā - gan Aizsardzības akadēmijā, gan Kultūras akadēmijā. Aplauzos. Anglijā tas notika vēlreiz.»

Kādudien nejauši viņš saticis savu kādreizējo skolasbiedru, kurš bija nolēmis stāties «aktieros», aicināja līdzi Niklāvu, un otrais piegājiens izrādījās veiksmīgs. Topošais aktieris gan atzīst, ka, mācoties pirmajā kursā, par savu nākamo profesiju domājis stereotipiski, proti, «par aktieri būt ir forši, esi slavens, tev ir viegla dzīve, visi tevi apbrīno». Studiju laikā domas mainījušās, protams, pateicoties pedagogiem, kas iemācījuši «mīlēt šo profesiju, mīlēt būšanu uz skatuves». Nākamgad ap Jāņiem Niklāvam kopā ar turpat 20 jaunajiem aktieriem un režisoriem vajag absolvēt Kultūras akadēmiju, bet pagaidām nav zināms, cik no viņiem atradīs darbu profesionālā teātrī. «Man tik ļoti patīk tas, ko es daru, ka man nav plāna B, proti, ko darīšu, ja... Pedagoģe Indra Roga nesen teica: ja tiešām būsi labs, nekur jau nepazudīsi. Es cenšos darīt tā, kā man šķiet pareizi, un domāt - ja būs lemts, tad būs lemts, ja nē, tad studijas būs bijušas kā skaists piedzīvojums četru gadu garumā. Mēs visi kursā, šķiet, mēģinām nedomāt par to, kas būs nākamajā vasarā,» atzīst topošais aktieris.

Adrenalīns brīvajā laikā

Lai arī brīvā laika pēdējā kursa studentam nav pārāk daudz, to tomēr var atrast. «Neesmu unikāls, daru apmēram to pašu, ko visi jaunieši manā vecumā,» nosaka Niklāvs. Jau piecus gadus ar pārtraukumiem viņš nodarbojas ar MMA cīņas sportu. «Tas ir pasaulē strauji augošs sporta veids, kas apvieno sevī visus cīņu veidus - boksu, karatē, džudo, brīvo cīņu... Daudziem tas asociējas ar būri un diviem vīriešiem, kas mēģina viens otru iznīcināt, bet tā tas nav, tā tikai izskatās no malas. Jau tad, kad nodarbojos ar regbiju, sapratu, ka man patīk no savas negatīvās enerģijas tikt vaļā, izmantojot spēku. Cīņu sportā man ļoti patīk adrenalīns, ļoti patīk, ka varu visu izdarīt tikai ar savu ķermeni, man nevajag ne nūju, ne bumbu, ne slidas... Tā ir laba iespēja sevi fiziski uzturēt labā formā, turklāt es nepretendēju uz sacensībām, jo nevaru ar uzsistu aci iet uz teātri...» smaidot nosaka Niklāvs.

Pārāk cītīgs grāmatu lasītājs viņš neesot, bet zina, ka tas ir jādara, tāpēc ik pa laikam piespiež sevi izlasīt kādu grāmatu. Tāpēc, ka pats ir jelgavnieks, izlasījis Jelgava 94. «Grāmatā bija pieminēts, ka Džona Lenona slepkavam kabatā bija Selindžera romāns Uz kraujas rudzu laukā. Jau kādu laiku lasu to,» saka Niklāvs.

Visu studiju laiku dzīvojis Rīgā, bet nu jau pāris mēnešus viņš ir atpakaļ pie vecākiem Jelgavā, un šajā scenārijā vienīgais trūkums ir tas, ka ceļā uz Rīgu un atpakaļ jāpavada diezgan daudz laika. «Vecāki mani ļoti lutina. Vakaros tēvs man brauc pretī uz staciju, vienmēr jau ir sagatavotas vakariņas, un esmu sapratis - tā nedrīkst ilgi dzīvot, man ir tik ērti, tāpēc pēc pirmizrādes sameklēšu sev jaunu dzīvokli.»

***

Niklāvs KURPNIEKS

• Dzimis 1992. gada 29. septembrī

• Latvijas Kultūras akadēmijas students (kopš 2013. gada)

• Mācījies Jelgavas 3. pamatskolā (1999-2003), Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā (2003-2010)

• Absolvējis Jelgavas 1. ģimnāziju (matemātikas un fizikas novirziena klase, 2011)

• Ar izcilību absolvējis Jelgavas Mūzikas skolu (sitaminstrumentu klase, 2000). Spēlējis Latvijas Jaunatnes pūtēju orķestrī

• Piedalījies un uzvarējis konkursā Superpuika 2006

• Piedalījies Eiropas U-20 čempionātā regbijā Latvijas izlases sastāvā

• Strādājis par krāvēju, automašīnu mazgātāju, viesmīli, pavāru, oficiantu, kasieri, bārmeni u.c.

• Dailes teātrī piedalās izrādēs Pīters Pens, Laulības dzīves ainas un Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu