Pie lasītājiem nonāk režisoram Oļģertam Kroderam veltīta grāmata

HAMLETA VĀRDI. Olģertam Kroderam veltītās monogrāfijas autore Vēsma Lēvalde grāmatas atvēršanas svētkos © Ģirts GERTSONS

Režisors Oļģerts Kroders ir viens no latviešu teātra klasiķiem, kura garais radošais mūžs ieminis neizdzēšamas pēdas Latvijas kultūras vēsturē.

Tā kā Kroders strādāja dažādos laikmetos un vairākos teātros, katrā no tiem var runāt par Krodera laiku. Šis koncepts ar mazliet atšķirīgu saturu tiek lietots gan Rīgā, gan Liepājā, gan Valmierā. Vienu no pasaules populārākajām lugām - V. Šekspīra Hamletu - Kroders iestudējis četras reizes, ciklā ik pēc 12 gadiem, padarot to par savu laika un radošās biogrāfijas marķieri.

Šoruden iznākusi teātra zinātnieces Vēsmas Lēvaldes monogrāfija Hamleta vārdi par klasikas un teksta attiecībām Krodera interpretācijā. Tajā uzmanības centrā ir Hamleta iestudējumi un refleksijas par Hamleta tēmu citos klasikas iestudējumos - R. Blaumaņa Pazudušajā dēlā, F. Dostojevska Noziegumā un sodā, J. Jaunsudrabiņa Aijas dramatizējumā, A. Ostrovska Līgavā bez pūra un A. Čehova Kaijā. Lugu teksta radoša interpretācija ir kā instruments, kā laikmeta izjūtas izteicējs, režisora aktuālo postulātu un pārdomu publiska platforma. Grāmatas pamatā ir autores promocijas darbs teātra zinātnē, aizstāvēts šī gada februārī Latvijas Universitātē, un tā tapusi ar Liepājas Kultūras pārvaldes un Valsts pētījumu programmas Letonika - Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības projekta Nr. 4 Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse atbalstu.

Hamleta vārdi iezīmē Kroderu kā unikālu režisoru arī plašākā mērogā. Teātra zinātniece un Šekspīra daiļrades speciāliste Guna Zeltiņa grāmatas atvēršanas svētkos Rīgas Centrālajā bibliotēkā 18. septembrī uzsvēra, ka pat britu režisoru vidū būtu jāpameklē kāds, kas «lugu numur viens pasaulē» iestudējis četras reizes, dažādos teātros un ar dažādiem aktieriem, konceptuāli atšķirīgās versijās. Baltijā Kroders tāds noteikti ir vienīgais. Par Hamleta tēmu Krodera radošajā biogrāfijā daļa no Vēsmas Lēvaldes pētījuma publicēta arī zinātniskā rakstā angļu valodā, kas iekļauts britu izdevniecības Cambridge Scholars Publishing 2016. gadā publicētajā rakstu krājumā Old Masters in New Interpretations, pasvītrojot Krodera novatora ampluā, adaptējot Šekspīra lugu iestudējumiem, kuri tapuši ideoloģiski ļoti atšķirīgos laikmetos, pie dažādām varām un dažādos sociālvēsturiskajos kontekstos.

Vēsmas Lēvaldes attiecības ar teātri un Kroderu ir īpašas, jo viņa burtiski uzaugusi Liepājas teātrī. Būdama aktiera Edgara Pujēna meita, autore bērnībā un pusaudzes gados daudz laika pavadījusi teātrī, piedalījusies izrādēs, vēlāk no 1979. līdz 1992. gadam strādājusi par suflieri un izrāžu vadītāju, likumsakarīgi daudz laika pavadot arī Krodera mēģinājumos viņa otrajā Liepājas periodā (1974-1990). Viņa pavadījusi Liepājas teātra trupu arī uz Šekspīra festivālu Erevānā 1984. gadā, kur Krodera Hamlets, dāņu princis ieguva festivāla godalgu. Pēc ilgiem gadiem žurnālistikā un darba Dienas Biznesā Vēsma caur doktorantūras studijām atkal atgriezusies sev tuvajā teātra vidē pētnieces lomā. Tādēļ pētījums, lai arī ar akadēmisku ievirzi, ir aizraujošs un personisks ieskats Krodera režijas laboratorijā, kas varētu būt interesants gan teātra nozares profesionāļiem, gan tiem, kas aizraujas ar teātra un kultūras vēsturi vispār, sevišķi mākslas kā laikmeta un sabiedrības spoguļa funkciju. Pievienoto vērtību grāmatai sniedz pielikumā atrodamie izejmateriāli - intervijas ar pašu Kroderu un diviem viņa Hamletiem - Jāni Makovski un Rihardu Rudāku, kā arī lielisks fotomateriāls, tostarp daudzas iepriekš nepublicētas fotogrāfijas, kuru autors ir mākslas fotogrāfs Laimonis Stīpnieks - Hamleta vārdu vāka dizaina autors.

Jāpiebilst, ka līdz 30. septembrim vēl Rīgas Centrālās bibliotēkas otrajā stāvā apskatāma unikāla Laimoņa Stīpnieka fotoizstāde ar Krodera un aktieru portretiem. Oktobrī fotogrāfijas plānots izstādīt arī Liepājā.

Svarīgākais