Pirmizrādi piedzīvos Gundara Silakaktiņa izrāde "Neglītenis"
«Šis ir stāsts par cilvēka izskata vērtību, varētu teikt, ka šī ir luga ar dubulto dibenu, kur skatītājs aicināts rūpīgi sekot notikumiem, vērot, domāt un analizēt,» saka aktieris un režisors Gundars Silakaktiņš (40). Svētdien, 31. martā, pulksten 19 Dailes teātra Kamerzālē pirmizrāde viņa jauniestudējumam Neglītenis.
Neglītenis ir izcilā mūsdienu vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga (1972) 2007. gadā sarakstīta komiska drāma - asprātīga groteska metafora par mūsdienu sabiedrību, kurā valda apsēstība ar iedomātiem skaistuma standartiem. Cilvēki, tiecoties pēc tādiem ārējiem kvalitātes apliecinājumiem kā ārējais skaistums, nauda un popularitāte, ir spiesti pielāgoties vairākumam, aizstāt savu patieso es un tādā veidā zaudēt cilvēciskās kvalitātes.
Lētes seja ir nepieņemama. Katastrofāla. Viņš ir neizsakāmi neglīts. Ar tādu seju neko nevar pārdot. Bet mūsdienās visu var atrisināt ar ķirurģisku iejaukšanos. Tad Lēte iegūst nevainojamu seju. Satriecošu. Viņa pārdošanas rādītāji pieaug, sievietes stāv rindā aiz viņa durvīm. Diemžēl šī slava neturpinās ilgi, Lētes tirgus vērtība drīz vien krīt, un viņš vairs nav drošs par to, ka viņš ir viņš pats.
«Mariuss fon Maienburgs ir viens no vadošajiem mūsdienu vācu dramaturgiem, un, manuprāt, viņa Neglītenis šodien, 21. gadsimtā, Eiropā ir ļoti aktuāla luga. Autors rotaļājas ar jautājumiem: vai es joprojām esmu es arī tad, ja izskatos tāpat kā visi citi? Kāda jēga no mūsu iekšējām vērtībām, ja tās nav autentificējuši citi? Vai individualitāte, pēc kuras visi tiecamies, patiesībā nav milzīgs šķērslis ceļā uz panākumiem?...» stāsta jauniestudējuma režisors Gundars Silakaktiņš. Viņaprāt, no aktieriem šis darbs prasa ļoti lielu meistarību, jo katram, izņemot galveno varoni Lēti, nemainīgā ārējā tēlā ir jāatveido divas lomas. «Aktieriem ir interesanti, un skatītājiem aizraujoši vērot šos pārslēgšanās mirkļus, kas notiek, nemainot kostīmus un grimu, tikai izmantojot aktiera meistarību,» domā režisors, paskaidrojot, ka dramaturgs tādējādi vēlas parādīt cilvēka duālo dabu.
Lomās: Aldis Siliņš, Ērika Eglija, Lauris Subatnieks un Niklāvs Kurpnieks. Scenogrāfs Aigars Ozoliņš, horeogrāfe - Inga Krasovska, kostīmus veidojusi Jurate Silakaktiņa, skaņu mākslinieks - Edgars Skrāģis, mūzikas konsultants - Rihards T. Endriksons, lugu tulkojis Vents Vīnbergs.
«Domāju, šo izrādi būs vērts redzēt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, izrādes pamatā ir laba, asprātīga mūsdienu dramaturģija, otrkārt, lieliska aktieru komanda un, treškārt, ļoti aktuāla tēma,» uzskata jauniestudējuma režisors, piebilstot, ka tā noteikti nav domāta bērniem. Viņaprāt, lugas galvenais varonis - neglītenis Lēte - ir līdzīgs Georga Bīhnera Voicekam. «Abi ir šīs pasaules simulakru apdullināti «mazie cilvēki», kuriem nav ne teikšanas, ne arī sapratnes par sava likteņa virzību. Lai arī luga ir pilna komisma, patiesībā tajā iekļauta spēcīga kritika mūsdienu sabiedrības ārišķīgajām izpausmēm,» piebilst Gundars Silakaktiņš.
Neglītenis jau iegājis finiša taisnē, un režisors atklāj, ka jau vāc materiālus un intensīvi domā arī par savu nākamo izrādi, kas Dailes teātrī ieplānota jaunajā teātra sezonā. «Nākamajā sezonā kopā ar aktieriem Daini Grūbi un Lauri Subatnieku pētīsim mūsdienu Donu Kihotu. Lugu, iedvesmojoties no slavenā Servantesa romāna, raksta dramaturgs Arturs Dīcis. Lēte un Dons Kihots, lai arī abi ir galvenie varoņi, kardināli atšķiras. Dons Kihots personificē konfliktu starp ideāliem un realitāti, savukārt Lētem nav ideālu, nav lielu mērķu, principā viņš dzīvo citu cilvēku dzīvi,» stāsta režisors.
Bet vēl pirms tam Gundara Silakaktiņa radošajā plānā ir režija koncertam Es rakstu tavu vārdu - Brīvība, kas gaidāms 23. augustā. «Šajā koncertā Nacionālā teātra aktieri un mūziķu grupa Raimonda Macata vadībā izpildīs leģendāro Nika Matvejeva dziesmu ciklu ar Vizmas Belševicas vārdiem Piezīmes uz Indriķa hronikas malām, ar kuru grupa Sīpoli uzvarēja 1988. gada konkursā Pūt, vējiņi, un ciklu Brīvība ar Pola Eliāra vārdiem,» atklāj režisors, nosakot, ka vēl līdz svētdien gaidāmajai pirmizrādei ir jātiek vaļā no nevēlamajiem pavasara saaukstēšanās simptomiem. «Kamēr mēs ar Jurati un Lauri Subatnieku intensīvi ārstējamies, lai piedzīvotu pirmizrādi, Niklāvs Kurpnieks ik rītu iesāk ar ledus aukstu dušu vai - vēl labāk - peldi brīvā dabā. Cerēsim, ka līdz pirmizrādei visi būsim veseli.»