Vilnītis neiebilstu pret pašvaldībai piederošā Liepājas teātra atdošanu valstij

© f64

Ja pašvaldības kapitālsabiedrības statuss ir pamatā nevienlīdzīgai attieksmei pret Liepājas teātri Covid-19 krīzes laikā, tad pilsētas domei vajadzētu pieņemt lēmumu jautājumā par tā nodošanu vai nenodošanu valsts paspārnē, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Viņš pats uzskata, ka visiem Latvijā esošajiem teātriem vajadzētu darboties valsts paspārnē. Tomēr iespējamā Liepājas teātra nodošana valstij vispirms būtu risināma sarunu ceļā.

"Ja tas [pašvaldības kapitālsabiedrības statuss] ir iemesls, kura dēļ uz Liepājas teātri skatās atšķirīgi, tad noteikti domei būtu jāpieņem lēmums. Es varu paust savu viedokli: manuprāt, visiem teātriem ir jābūt valsts teātriem," sacīja Vilnītis.

Vienlaikus Liepājas mērs atzina, ka pašvaldība ir pienācīgi rūpējusies par teātri vairāk nekā desmit gadus, palielinot tam sniegto finansiālo atbalstu, tomēr šogad ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi visu kultūras nozari nostādīja ļoti smagā situācijā, tāpēc bija ļoti svarīgi, lai visi nozares spēlētāji arī saņemtu vienlīdzīgu atbalstu, jo "starp vienlīdzīgiem karš neizceļas".

Kā ziņots, šodien gaidāmajās sarunās ar Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem finansiālajās grūtībās nonākušā Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins mēģinās rosināt teātra atgriešanos valsts paspārnē. Otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Laukšteins atzina, ka jau vairākus gadus ar vairākiem kultūras ministriem centies pārrunāt pašvaldības īpašumā esošā teātra iespējas atgriezties KM paspārnē, taču vienmēr šī jautājuma izskatīšana esot atlikta.

Vaicāts, kāpēc KM jau līdz šim nav pārņēmusi atpakaļ savulaik Liepājas pašvaldībai atdoto teātri, Laukšteins minēja, ka tie, visticamāk, ir finansiāli apsvērumi. Lūgts precizēt, vai tas ir vienīgais iemesls, viņš atbildēja: "Gribētos ticēt, ka jā."

LETA jau ziņoja, ka Liepājas domes un Liepājas teātra vadība šodien plkst.13 tiksies ar kultūras ministru Nauri Puntuli (VL- TB/LNNK), lai pārrunātu konkrētu iespējamo atbalstu Liepājas teātrim Covid-19 seku pārvarēšanai, aģentūru LETA informēja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Kļaviņa.

Savukārt plkst.15 domes vadība šo jautājumu apspriedīs ar Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru.

Kļaviņa stāstīja, ka Liepājas teātris ir sagatavojis visu pieprasīto informāciju, lai saruna būtu konkrēta un nebūtu liekas diskusijas par informācijas trūkumu lēmumu pieņemšanā.

Savukārt, saprotot, ka KM nav vienīgā ministrija, kas ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu Liepājas teātrim un ka finanšu ministrs nevarēs pievienoties sanāksmei, kas norisināsies KM, Liepājas domes vadība pieteica tikšanos FM, kurā tikšanās notiks ar valsts sekretāru, lai kopīgi saprastu FM nostāju attiecībā uz vienlīdzīgu atbalstu visiem Latvijas profesionālajiem teātriem, tajā skaitā, arī Liepājas, sacīja Kļaviņa.

Viņa skaidroja, ka pašlaik domes vadība, kā alternatīvu trūkstošo līdzekļu segšanai redz trīs iesaistīto pušu sadarbību - Liepājas pašvaldības, FM un KM. Ir svarīgi saprast, cik un kādu atbalstu ir gatavas sniegt abas ministrijas, lai pašvaldībā saprastu kāda ir atlikusī trūkstošā finansējuma daļa, norādīja Kļaviņa.

Vilnītis iepriekš norādījis, ka Liepājā ārkārtējās situācijas dēļ ir cietušas vairākas kapitālsabiedrības, piemēram, Liepājas olimpiskais centrs (LOC) un Liepājas lidosta un vairākas nozares, piemēram, tūrisms un kultūra, un visam ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai izdzīvotu un turpinātu darbu.

"Man kā pašvaldības vadītājam ir jāskatās uz visu ģimenes budžetu un lietderīgu tā izmantošanu - būtu pilnīgi nepareizi novirzīt budžeta līdzekļus vienai nozarei, kapitālsabiedrībai, otru atstājot vispār bez atbalsta, jo ir skaidrs, ka jebkura atbalsta pozīcija kapitālsabiedrībām, nozarei naudas izteiksmē ir izdevumi, kas nav iepriekš plānoti," sacīja Vilnītis, uzsverot, ka pašvaldības pozīcija ir stingra - atbalstu Liepājas teātrim ir jārod visām pusēm sadarbojoties.

LETA jau vēstīja, ka gadījumā, ja Liepājas teātris nesaņems finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes seku novēršanai, jau oktobrī var nākties apturēt tā darbību. Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tādēļ tas neguva valdības finansiālu atbalstu Covid-19 radītās krīzes seku novēršanai.

Lai arī KM tiešā veidā nav iespēju no valsts aizņemtajiem līdzekļiem Covid-19 negatīvo seku mazināšanai kultūras nozarē atbalstīt pašvaldības kapitālsabiedrību, kāda ir Liepājas teātris, un sniegt līdzvērtīgu atbalstu tam, kādu saņems valsts īpašumā esošie teātri, KM ir nosūtījusi teātrim aizpildīšanai tādu pašu finanšu tabulu, kādas aizpildīja visi valsts teātri, nolūkā precīzi saprast, kādas grūtības Liepājas teātrim izraisījusi Covid-19 ietekme.

"Pēc finanšu datu saņemšanas un izvērtēšanas augusta pirmajā pusē sēdīsimies pie viena galda ar teātra īpašnieku - Liepājas pašvaldību - un meklēsim risinājumu," iepriekš informēja KM pārstāve Lita Kokale.

Tāpat Kultūras un Finanšu ministrijas ir aicinājušas Liepājas domi izskatīt un nepieciešamības gadījumā izmantot likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredzētās atbalsta iespējas pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas ļauj pašvaldībām saņemt valsts budžeta aizdevumu, lai palielinātu Covid-19 krīzes skarto kapitālsabiedrību pamatkapitālu, tādējādi nodrošinot finanšu resursus to uzturēšanas izdevumiem, iepriekš klāstīja Kokale.

Liepājā darbojas divi profesionālie kolektīvi - Liepājas teātris, kura juridiskais statuss ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un valsts kapitālsabiedrības statusā esošais VSIA "Liepājas Simfoniskais orķestris." Ekonomikas krīzē, kas Latviju skāra 2009.gadā, valsts KM personā uzņēmās atbildību par Liepājas Simfoniskā orķestra turpmāko darbību, savukārt Liepājas pašvaldība - par Liepājas teātri, atgādināja KM pārstāve.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais