Latvijas Nacionālā teātra jaunais direktors Māris Vītols atklāj teātra nākotnes plānus

© Ģirts Ozoliņš/ F64

Šodien Latvijas Nacionālajam teātrim liela diena - tika atklāta 105. sezona.

Nacionālā teātra vadītāja amata pienākumus no 24.jūlija sāka pildīt kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktors Māris Vītols. Viņš amatā nomainīja līdzšinējo Latvijas Nacionālā teātra direktoru Jāni Vimbu, kurš šos amata pienākumus pildīja no 2018.gada 27. jūnija.

Pirms svinīgās sapulces Latvijas Nacionālā teātra personālam notika preses konference, kuras laikā jaunais teātra direktors stāstija par pārmaiņām, kas sagaidāmas jaunajā 105. sezonā.

Viena no apspriestākajām tēmām bija režisora Elmāra Seņkova lēmums neturpināt Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskā vadītāja pienākumus, jo viņš, kā pats atzina, vairs neredz iespēju, kā viņš spētu strādāt šajā jaunajā mākslinieciskās padomes modelī.

Vītols šo lēmumu komentēja pozitīvi, uzsverot, ka ir pateicīgs Seņkovam par paveikto līdz šim, uzsverot, ka labprāt turpinātu sadarbību arī nākotnē.

Es pilnībā uzticos Seņkovam un labprāt turpinātu sadarbību. Mūsu līdzšinējās sarunās par 95% ir sakritis redzējums par teātra māksliniecisko darbību. Kopumā mūsu sarunas beigušās pozitīvi, manuprāt, uz labas nots. Tilti nav sadedzināti un vēl joprojām visas iespējas sadarbību turpināt.

Preses konferencē Vītols arī pauda savu nākotnes redzējumu:

Uzskatu, ka ir jāvirzās laikmetīgās teātra formas virzienā, jāmeklē mūsdienīgāka teātra valoda. Manuprāt, direktoram ir jābūt iesaistītam visos ar teātri saistītajos jautājumos. Kā galvenās prioritātes esmu izvirzījis Latvijas kultūridentitātes saglabāšanu un jaunu Nacionālo kultūras vērtību radīšanu.

Sarunas laikā Vītols pieskārās vēl vienam sāpīgam tematam.

Teātrim nav fiziski lielas zāles, kurā ietilptu vismaz 350 skatītāji, tāpēc viens no svarīgākajiem mērķiem ir sākt teātra piebūvi. Projekts ir iesākts, tas ir apjomīgs un nopietns, taču pagaidām bez rezultātiem. Tāpat mēģinājuma zāle. Aktierim fiziski trūkst vēl vienas lielas zāles, kur gatavoties. Tas ir jāmaina.

Arī Seņkovs cer, ka šajā sezonā tiks sākta piebūves būvniecība un novēlēja jaunajam direktoram šo ieceri pabeigt.

Tāpat Latvijas Nacionālais teātris šodien svinīgi pasniedza ceļojošās teātra balvas - Kārļa Sebra gredzens, Elzas Radziņas kulons, Veltas Līnes balva "Antas Klints gredzens", kā arī Ieviņas un Kārlēna šķiltavas.

Veltas Līnes ceļojošo balvu “Antas Klints gredzenu” par Violetas lomu izrādē “La KRITUSĪ” saņēma Dita Lūriņa.

Elzas Radziņas kulons par Elizabetas lomu nonāca izrādē “Debesjums” - Maijas Doveikas rokās.

Kārļa Sebra gredzens par Ričarda lomu izrādē “Ričards. Nekā personīga” - Arturam Krūzkopam.

Ieviņas un Kārlēna šķiltavas kā labākā jaunā aktrise saņēma Elizabete Skrastiņa.

Nodarbinātākie aktieri, kas 104. sezonā piedalījušies visvairāk iestudējumos - Ieva Aniņa un Ainārs Ančevskis.

Izklaide

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir saņēmusi apliecinājumu no Patentu valdes par apbalvojuma GAMMA preču zīmes reģistrāciju. Preču zīmes īpašnieks ir biedrība, kura ir izpildītāju un fonogrammu producentu dibināta bezpeļņas organizācija, un Latvijā veic pašmāju un ārvalstu tiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu.

Svarīgākais