«Mēs gribam būt mīlēti Mājās un atpazīti Eiropā» - tā savu vīziju definējis Liepājas teātris, kas uzsācis 103. sezonu. Un pievienojies to Latvijas repertuārteātru skaitam, kas strādā bez mākslinieciskā vadītāja, jo augusta beigās Mārtiņš Eihe šo amatu atstāja.
Kāpēc aizgāja Eihe
Tas gan šīs sezonas teātra radošos plānus nemaina un Mārtiņš Eihe iestudēs trīs izrādes. Ēriha Kestnera Mazais cilvēks Centra sākumskolā pirmizrādi piedzīvos jau 15. oktobrī, bet 23. oktobrī skatītāju vērtējumam tiks nodots sadarbībā ar Kristu Burāni pēc Gunāra Priedes lugas Trīspadsmitā motīviem veidotais iestudējums Citi balti krekli.
Preses konferencē skaidrojot, kāpēc izlēmis aiziet no teātra mākslinieciskā vadītāja posteņa, kurā, starp citu, bijis pusgadu, Mārtiņš Eihe sacīja, ka nav apmierināts ar situāciju, kad mākslinieciskais vadītājs no juridiskā viedokļa nav līdzvērtīgs direktoram. «Šobrīd teātra galvenais cilvēks ir direktors. To respektējot, lai nerastos pārpratumi vai nenotiktu kādas muļķības no manas puses, es izvēlējos uzrakstīt atlūgumu. Manuprāt, tas bija godīgs gājiens, jo tad visiem ir skaidrs, kā sadarbojamies», savas rīcības iemeslus skaidroja režisors un piebilda, ka šis jautājums ir diskusijas vērts ne tikai Liepājas teātra, bet visas Latvijas kontekstā.
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins papildināja, ka līdzīgas problēmas sastopamas arī pasaules pieredzē. «Grāmatās par Strēleru ir ļoti labi aprakstīts šis konflikts starp direktoru un māksliniecisko vadītāju. Tādu gadījumu ir daudz un ir teātra neatņemama sastāvdaļa.» Viens no Klaipēdas universitātē studējošo Liepājas teātra aktieru kursa audzinātājiem, pedagogs un aktieris Vitauts Anužs apstiprināja: «Teātra menedžmenta problēmas, kādas radās starp Herbertu un Mārtiņu – tās ir ļoti pazīstamas. Tas tikai parāda, ka teātris ir dzīvs. Un teātris tagad ir labās rokās, ir kas par to rūpējas.»
Pagaidām Liepājas teātris iztiks bez mākslinieciskā vadītāja – izveidota repertuāra padome, kuras sastāvā ir Liepājas teātra direktors, mārketinga direktore Kristīne Valdovska, tehniskā direktore Aurika Feldmane, trupas vadītāja Rita Krodere, literārā padomniece Zanda Borga, aktieri Leons Leščinskis, Egons Dombrovskis, režisors Rolands Atkočūns, aktieris un režisors Juris Bartkevičs, Liepājas universitātes lektore Sandra Okuņeva, kā arī konsultanti – režisors Dž. Dž. Džilindžers un teātra zinātniece Ingrīda Vilkārse.
Dzīve ir mīlestība
Stāstot par sezonas repertuāra veidošanu, Mārtiņš Eihe skaidroja, ka domājis par to, kā «nebraukt iekšā krīzes melnumā, bet domāt par gaišākām lietām. Iet ar skatītājiem ar mīlestību un runāties par to.» Tāpēc arī šai Liepājas teātra sezonai izvēlēta devīze – «Dzīve ir mīlestība».
Herberts Laukšteins atgādināja, ka šā gada laikā teātra budžets samazināts divas reizes, tāpēc «vajadzēja domāt, lai, iestudējot izrādes, iekļautos finansiālās iespējās, kādas paredzētas 2009. gadam un vēl nav zināms, kādas būs 2010. gadā.» Neraugoties uz to, plānoti 11 jauniestudējumi. Mārtiņš Eihe uzskata: «Lai teātris varētu ļoti labi funkcionēt, tam, manuprāt, nepieciešamas vismaz 30 aktīvas, repertuārā esošas izrādes, lai noklātu visu mēnesi, neatkārtojoties.» Viņš atzina, ka ar esošo Liepājas teātra aktieru resursu (patlaban štatā ir 13 aktieri, Liepājas teātra trupa ir mazākā Latvijā), to nevarēja panākt un patlaban Liepājas teātra repertuārā izrāžu ir par maz, taču ar jaunā aktieru kursa ienākšanu teātrī situācija var uzlaboties. Veidojot repertuāru, domāts par to, lai katram aktierim būtu viena – ja ne gluži galvenā loma, tad apjomīga balstošā aktiera loma un izvairītos no pārāk lieli caurumiem starp mēģinājumiem, stāstīja bijušais Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs.
Zīmīgi, ka līdzās Liepājas teātrī regulāri strādājošajiem režisoriem –Rolandam Atkočūnam, Dž. Dž. Džilindžeram un Jurim Rijniekam –, šosezon viesosies vairāki jaunie režisori – Kārlis Krūmiņš, Andrejs Jarovojs, Valters Sīlis, Inese Mičule. «Nākamsezon teātrī ienāks jaunais kurss un jau tagad jāmēģina runāties ar jaunākiem cilvēkiem» – tā jauno režisoru piesaisti Liepājas teātrim argumentēja Mārtiņš Eihe. Jāpiebilst, Kārļa Krūmiņa iestudējums – Patrika Mārbera Vēl tuvāk pirmizrādi piedzīvoja jau pagājušonedēļ. Andrejs Jarovojs pēc brāļu Grimmu pasaku motīviem veidos izrādi Brāļi (pirmizrāde 27. novembrī), Valters Sīlis strādās ar Antonija Nelsona Cenzoru (pirmizrāde plānota nākamā gada februārī), Inese Mičule sezonas izskaņā piedāvās savu versiju par Edvarda Olbija darbu Kaza jeb Kas ir Silvija.
Rolands Atkočūns iestudēs Nikolaja Erdmana Finito la comedia (pirmizrāde 11. decembrī), Dž. Dž. Džilindžers – Germana Grekova Hanana (pirmizrāde plānota februārī), bet Juris Rijnieks – Pāvila Rozīša Cepli (pirmizrāde gaidāma aprīlī). Mārtiņš Eihe iecerējis iestudēt Aleksandra Volodina lugu Pieci vakari. Jāpiebilst, ka šo pašu darbu Jaunajā Rīgas teātrī iestudē Māra Ķimele, pirmizrāde jau 24. oktobrī. Pagājušajā sezonā iestudējusi izrādi bērniem Kā brālītis Trusītis uzvarēja lauvu, aktrise Lelde Kaupuža-Eglinska arī šajā sezonā nodarbosies ar režiju, iestudējot izrādi Diegabundža, kam pirmizrāde plānota nākamā gada janvārī.
Jaunie nāk
Nākamgad studijas Klaipēdas Universitātē beigs pedagogu Veltas un Vitauta Anužu audzinātais Liepājas teātra aktieru kurss. Topošos aktierus skatītājiem jau bijusi iespēja redzēt Mārtiņa Eihes izrādē Kauja pie..., kas bija iekļauta šā gada festivāla Homo Novus programmā, kā arī Antona Čehova viencēlienu iestudējumā Divi A. Čehova joki. Aprīlī un maijā tiks atrādīti pārējie diplomdarbi – Joza Gruša Mīla, džezs un velns un Karlo Goldoni Kjodžas skandāls.
Vitauts Anužs pastāstīja, ka Liepājas teātra aktieru kurss apmācīts pēc slavenās Ščukina skolas (Borisa Ščukina Teātra institūts) aktieru sagatavošanas programmas. «Ar to varam lepoties – tā ir krievu teātra skola.» Viņš arī uzsvēra, ka darbā ar studentiem svarīgākās bija divas lietas: «Lai viņi būtu labi cilvēki. Mēs daudz runājām par teātra, vispārcilvēcisko ētiku, morāles normām. Par to, ka tiem nevajag būt tukšiem vārdiem, bet pēc tiem dzīvot. Vismaz vajag censties to darīt. Otrs – profesija. Lai viņi būtu patstāvīgi. Lai nebūtu atkarīgi no režisora. Viņi vienalga būs atkarīgi no režisora – tāda profesija. Viņi būs atkarīgi no visa kā, no apstākļiem, no teātra situācijas, bet lai nebūtu tikai kā kurss, kā kolektīvs, bet katrs no viņiem zinātu profesiju tā un strādātu tajā tā, lai censtos kļūt, piedodiet par to vārdu – par mākslinieku. Lai nebaidītos no šī vārda, bet censtos to piepildīt ar īsto saturu.»
Preses konferencē piedalījās arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde. Viņa apstiprināja, ka saistībā ar jauno aktieru ienākšanu teātrī pašvaldība plāno papildu finanšu resursus. «Jo tā bija Liepājas domes izvēle šādu trupu veidot un finansiāli atbalstīt.»
Statusa maiņa notikusi
Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece arī skaidroja, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par iespējamo Liepājas teātra statusa maiņu nav precīza, jo tas ir noticis – «jau 1998. gadā radās doma reorganizēt no valsts Liepājas teātra uz pašvaldības SIA un šo gadu laikā ir saņemtas nozīmīgas valsts dotācijas.»
Vēl Silva Golde atsaucās uz valsts institūciju aizrādījumiem par to, ka nav pamata līdzfinansēt pašvaldības kapitālsabiedrības: «Mēs ļoti ceram uz veselo saprātu no valdības, tai skaitā Kultūras ministrijas, ja nav iespējams šādā veidā, tad attīstīt kādu mērķprogrammu profesionālo kolektīvu atbalstam arī pašvaldībās.»
It kā komentējot ar Daugavpils teātra statusa maiņu un likvidāciju saistīto ziņu lavīnu, kurā starp vājākajiem minēts arī Liepājas teātris, Liepājas domes pārstāve atzina: «Mums nedaudz sāp sirds par izskanējušajiem pārmetumiem saistībā ar teātra māksliniecisko līmeni. Tas, ko Liepāja gribētu sagaidīt – lai tiktu galdā likti konkrēti kritēriji, kādā veidā tiek teātri tiek novērtēti un aicinātu ikvienu cilvēku nepārsteigties ar secinājumiem un mēģināt mums visiem kopīgi arī grūtos laikos saglabāt tās kultūras vērtības, kas mūsu valstī ir. Neapšaubāmi, Liepājas teātris kā vecākais profesionālais latviešu teātris ir to vidū.»
Viesizrādes Rīgā
Ja Muhameds neiet pie kalna, tad kalns dodas pie Muhameda. Grūtajos finanšu apstākļos mērot ceļu uz Liepāju daudziem rīdziniekiem nav pa spēkam, tāpēc Liepājas teātris brauc uz Rīgu. Jau 18. oktobrī Dailes teātrī būs iespēja redzēt Aleksandra Vampilova Pīļu medības Dž. Dž. Džilindžera režijā, bet novembrī Liepājas teātris viesosies Nacionālā teātra telpās. 1. novembrī ir iespēja redzēt divas izrādes – pulksten 12 minētais iestudējums bērniem par Brālīti Trusīti, pulksten 18 – Miro Gavrana Viss par sievietēm Rolanda Atkočūna režijā. Novembra beigās būs iespēja redzēt vēl vienu Rolanda Atkočūna iestudējumu – Marka Kamoleti Pidžama sešiem.