Ievērojamais gruzīnu režisors Roberts Sturuā (1938) kritis nežēlastībā – viņš padzīts no Tbilisi Šotas Rustaveli teātra, kurā strādājis kopš 1962. gada, no 1980. gada pildot mākslinieciskā vadītāja pienākumus, un ar savām izrādēm nodrošinājis teātrim starptautisku atpazīstamību. Par atlaišanu viņš paziņojis sociālajā tīklā Facebook, publicējot arī Gruzijas Kultūras ministrijas izdoto pavēli.
Kultūras ministrs Nika Ruruā par režisora atlaišanas iemeslu nosaucis viņa ksenofobisko nostāju, kādai demokrātiskā valstī dot zaļo gaismu nedrīkstot un ko finansēt negrasās.
Roberts Sturuā ne reizi vien kritizējis Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili autoritārismu un valdošo politiku, piedaloties arī opozīcijas rīkotajos mītiņos. Pēdējais piliens varas pārstāvju pacietības kausā bija Sturuā intervija šā gada jūlijā, kurā sacījis, ka gruzīnu tautai ir jāatsakās no tās vadības, tāpat kā vācieši atteicās no Hitlera, norādot, ka nedrīkst būt valdībā tikai tamdēļ, lai nodrošinātu sev labu dzīvi, nedomājot par valsti. Viņš arī izteicies par prezidentu kā Amerikas ielikteni un viņa armēņu izcelsmi, kādēļ tas vāji saprotot, ko grib gruzīni. Pēc tam Sturuā taisnojās, ka tieši tāpat kā Larss fon Trīrs Kannu kinofestivālā ir pārprasts – neesot runa par nacionālismu, tikai gribējis pateikt, ka Saakašvili armēņu asinis velk viņu pie armēņu nācijas, ja ir runa par robežām un teritoriāliem jautājumiem.
Drīz vien Sturuā saņēma darba piedāvājumu Gruzijai nedraudzīgajā valstī – Krievijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētājs un teātra Et Cetera mākslinieciskais vadītājs Aleksandrs Kaļagins nosodīja Sturuā atlaišanu un aicināja viņu uz savu teātri, lai kļūtu par tā galveno režisoru. Sturuā jau iepriekš strādājis šajā teātrī, un Kaļagins sen esot aicinājis viņu pie sevis, tiesa gan, štata režisora postenī. Tagad piedāvājums ir labāks, un Sturuā medijiem sacījis, ka visticamāk to pieņems. «Nevaru un man nepatīk pieņemt lēmumus. Esmu fatālists, nepeldu pret straumi un pakļaujos liktenim kā sievietei, kas ņem mani aiz rokas un ved turp, kur uzskata par vajadzīgu. Turklāt nevajag aizmirst, ka mūsu teātrī vienmēr visi ir padzīti – izdzina Tumanišvili, Aleksidzi, bet vienu – Ahmeteli – vispār Lavrentijs Berija nošāva. Tāpēc, ja zini, kādas traģiskas personības šeit strādājušas, saproti, ka tradīcijas ir jāturpina,» Sturuā atzinis intervijā Moskovskij Komsomoļec.
Atsaucoties uz avotu Krievijas Teātra darbinieku savienībā, šīs valsts medijos izplatījās ziņa, ka Sturuā varētu kļūt par Tagankas teātra māksliniecisko vadītāju, jo tā dibinātājs un ilggadējais vadītājs Jurijs Ļubimovs pēc konflikta ar trupu šovasar iesniedza atlūgumu. Pilsētas dome atzina, ka būtu priecīgi par teātra un Sturuā sadarbību. Pats režisors gan bildis, ka Ļubimova vietā nestāsies, pat ja šādu piedāvājumu saņems: «Esmu ļoti mīlējis un mīlu šo teātri, taču tā vēsture ir galā. Jāceļ jauns teātris, un tam man vairs nav spēka,» viņš sacījis aģentūrai Interfaks, uzsverot, ka nespēs ieņemt Ļubimova vietu, jo viņus saista sena draudzība.