Jau sen ir skaidrs, ka patriotisma vārdā šogad nekur nav jābrauc, jo Rīga taču ir Eiropas kultūras galvaspilsēta un tepat ir visa kā, ko baudīt, bet, ja nu tomēr gribas izkustēties mazliet tālāk, tad jādodas aplūkot citu šā paša titula nēsātāju – Zviedrijas pilsētu Ūmeo.
Valdošie vēji, protams, ir spēcīgi, tomēr ne visvareni, un kāre baudīt brīvdienas aizved uz Stokholmu, kas šoreiz šķiet kā miglu autos satīta.
2014. gada brīnums
Kāda prātīga atziņa vēsta – uz veikalu ir jāiet tad, kad ēst negribas un roku kustības virzienā no plauktiem uz iepirkšanās grozu nediktē izsalkums, kad teju vai izmisumā nedzen nepieciešamība iegādāties tieši to, kas iztēlē formulēts. Iespējams, šo pašu prātulu reizēm var izmantot, dodoties īsā ceļojumā uz vietu, kas zināma ja ne gluži kā paša pieci pirksti, bet apmēram kā personiskā rokassomiņa, kuras saturs labi zināms, bet iespējami arī pārsteigumi sīkumu veidolā. Stokholma ir tepat blakus, aizkļūšana arī ērta, un, ja negribas lauzīt galvu par brīvdienu pavadīšanas ēdienkarti, tad šī nav tā sliktākā izvēle.
Biznesa cilvēki to pat varētu uzskatīt par labu izvēli, jo saskaņā ar ietekmīgā laikraksta Financial Times aptaujātajiem ekspertiem tūrisma jomā 2014. gadā Stokholma atzīta par vienu no tūrisma pasaules brīnumiem, kas pat obligāti apmeklējama. Obligāto iespēju sarakstā eksperti ielikuši Sēdermalmes salu, kurā, kā zināms, risinājušies rakstnieka Stīga Larsona pasaulslavenā romāna Millenium notikumi, bet vienmēr jau viss nav jāņem galvā. Tieši tāpat kā iepriekšminēto ekspertu ieteikumi iegriezties SoFo kvartālā jeb modīgu veikaliņu, mākslas galeriju, kafejnīcu un bāriņu citadelē. Protams, var likt aiz auss, ka laikraksts Financial Times nevienu citu Eiropas pilsētu šogad nav izcēlis, jo pārējo obligāti apmeklējamo vietu sarakstā atrodama Irāna, Patagonija, Japāna, Mongolija un Zimbabve.
Mums ir savs plāns – darīt to, ko līdz šim nav gribējies vai vienkārši nav sanācis – izbraukt ar autobusu pilsētas apskates tūrē un kā ogu kūkai uzlikt kaut ko ekstrēmu, un tad jau varēs baudīt laisku pēcpusdienu. Ekstrēmajā sadaļā izvēle krīt uz ekskursiju ar kuģīti, kas atšķirībā no Rīgas peldlīdzekļiem tūristus vizina arī ziemā. Labi, visas 14 salas neapbraukt un neapskatīt, visu 57 tiltu apakšas pār galvu nepārlaist, tomēr izbrauciens ar kuģīti ziemā šķiet gana ekstrēma izvēle. Un tā arī ir.
Drosminieki briežādās
Ekstrēmistu Stokholmā, iespējams, ir daudz, bet tūristu vidū to ir krietni maz – uz reisu ierodas padsmit cilvēku, kas, tik tikko uzkāpuši uz kuģīša, bezbailīgi ieņem vietas uz klāja, lai gan silto drēbju bruņojumu uzreiz pastiprina ar pledu. Kad aiz muguras paliek ne tikai Stokholmas visprestižākais bulvāris, Modernās mākslas muzejs un Vāsas muzejs, kas ir tūres pašā sākumā, bet arī atrakciju parks, klājs paliek arvien tukšāks, jo brāzmas daudzus nopūš zem klāja – no vējiem aizsargātā vietā. Tie, kas nolēmuši nepadoties, muguru aizsardzībai talkā ņem briežādas, kas saliktas uz beņķiem, un, protams, noder ne tikai sēžamvietas neapsaldēšanai.
Kuģis kursē pa Saltšēnu, kam vienā pusē ir sala Jūrgordena. Kā mēs jau zinām no masu produkcijas gida jeb pilsētas apskates autobusos ierunātās informācijas, šajā salā nu vairs mītot vien apmēram 800 iedzīvotāju. Jau 16. gadsimtā daļā šīs salas bija ierīkots karaļa dzīvnieku rezervāts, mantinieki turpināja ar šīs vietas pārvēršanu par medību zonu, bet nākamgad zviedri varēs svinēt pasaulē vienīgā Ekoparka jeb nacionālā pilsētas parka divdesmitgadi, jo 1995. gadā to izveidoja Zviedrijas parlaments, parūpējoties par Stokholmas «zaļo plaušu» saglabāšanu. Siltākā un zaļākā laikā Jūrgordena ir kā sava republika, kurā var nozust uz visu dienu, jo uz salas sakoncentrēti daudzi muzeji, kurus var baudīt, klāt piekožot zaļu mieru un gaisu.
Šādos tūristu izklaidēšanas objektos neiztrūkstošs elements ir arī izglītošana. Angļu valodā ierunātais īsais ekskurss Zviedrijas vēsturē raisa somu smieklus, vēlāk arī ironiskā tonalitātē izteiktus tekstus dzimtajā valodā. Skaidrs, ka somi domā citādāk, nekā oficiālā vēsture tiek pasniegta audio gida interpretācijā. Kaimiņu būšana... Kuģīša maršruta galamērķis ir viena no 24 tūkstošiem salu, kas veido Stokholmas arhipelāgu, un, jo tuvāk tai, jo mežonīgāka kļūst vide. Civilizācija paliek aiz muguras, un acis mēģina iestatīt asumu, jo arhipelāgs iekūņojies biezā miglā. Vientuļš. Šķiet, ka tas guļ ziemas miegu un nemaz nevēlas tikt traucēts. Pēc pusotras stundas jāatzīst, ka korekcijas redzes atmiņā ir pamatīgas. Iespējams, ziemā viss izskatās citādāk, iespējams, viss citādāk ieraugās, ja skatās no ūdens puses.
Laiskuma apogeja
Ja reiz nolemts nekur neskriet un savu tūrista pasi nepapildināt ar ierakstiem par apmeklētiem muzejiem, tad tā arī darām. Cik iedvesmojoša, izrādās, ir laiska pastaiga pa pilsētu, kurai rāmums, šķiet, ir sinonīms. Nekur nevajag paspēt, neko nevar nokavēt, turklāt vējš uz kuģīša ir tā izpurinājis gribēšanu uzvesties kā kārtīgam tūristam ierasts, ka pēcpusdienā var vienkārši pamainīt kafejnīcu interjerus. Nepieklājīgs laiskums.
Atceļā uz Rīgu kaļam plānus nākamajai reizei, kad gribēsies izkustēties ārpus dzimtenes. Iespējams, nākamreiz varēs vismaz apsvērt iespēju iegriezties slavenā pavāra un televīzijas zvaigznes Džeimija Olivera jaunākajā restorānā – viņš Stokholmā plānojot atvērt itāliešu restorānu Jamies Italian un sola kaut ko grandiozu, kaut ko episku. Restorāns orientēšoties uz organisku vietēja ražojuma produkciju. Tiek solīts, ka rudenī tas būšot jau atvērts un tajā būšot vietas ap 200 cilvēkiem. Salikums izklausās eksotisks – brits veido itāliešu virtuves restorānu ziemeļvalstī; varbūt būs jāapskata. Tieši tāpat nākotnes plānos jāieraksta leģendārās zviedru grupas ABBA muzeja apmeklējums. Vēlmju sarakstā tas bija jau šoreiz, tomēr kaut kā līdz tam netikām. Starp citu, tikai pērn pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa norises Stokholmā atklātais muzejs vairs nebūs pieejams tiem, kas par apskati gribēs maksāt skaidrā naudā. Tikai kredītkartes būs izmantojamas, iegādājoties biļeti. Izrādās, viens no muzeja dibinātājiem, grupas ABBA mūziķis Bjorns Ulveuss muzeja mājaslapā norādījis, ka tāda esot viņa principiālā nostāja. Mūziķis uzskata, ka sabiedrībā, kurā konsekventi tiks samazināta skaidras naudas esamība, būšot arī mazāk zādzību un arī zagļiem būšot mazāk iespēju pārdot tālāk nelikumīgi iegūto. Skaidras naudas neesamība sarežģīšot arī dzīvi narkotisko vielu tirgoņiem. Iespējams, ar šādu lēmumu tiek risinātas zināmas sociālas problēmas, bet tūristiem tas vienkārši rada papildu izdevumus. Labi, tas būs nākamajā reizē, kad ABBA muzeja apskatei pietiks laika un būs arī lielāka gribēšana. Iespējams, nākamajā reizē Stokholmā būs jāiekļauj arī viena no pilsētas lielākajiem tiltiem – Traneberga tilta – apmeklējums. 450 metru garo un 27 metrus plato tiltu ir piedāvāts izmantot ne tikai kā satiksmes objektu, ir idejas tur ierīkot plašu gājēju zonu un vienlaikus arī mākslas galeriju; šim projektam jau rasts nosaukums – Zem tilta. Tas arī varētu būt moto nākamajam apciemojumam, jo šoreiz sanāca uz ūdens.