TŪRISMS: Pekina pēc desmit gadiem

DEBESSKRĀPJU MEŽS. Modernā Pekina ir izpletusies desmitu kilometru attālumā. Skats pa viesnīcas logu 15 kilometru attālumā no Pekinas centra © Juris Paiders

Pirms desmit gadiem Pekina bija mosties sācis milzis. Centrālās ielas, biznesa centri un galvenās ārzemniekiem domātās takas jau bija ieguvušas lielpilsētas spožumu un laistījās debesskrāpju logu spoguļos. Ārzemnieki, kas ieraudzīja Pekinas centru un Šanhajas galvenās ielas no tūristu autobusu logiem, bija patiesi šokēti. Kā var sanākt, ka zeme, kura var atļauties tik modernas lielpilsētas, var tikt pieskaitīta pie attīstības valstīm?

Pirms desmit gadiem Ķīnas jaunatīstības daļa slēpās tikai viena kvartāla attālumā no eiropiešiem un tūristiem atvēlētajām ielām. Tikai viens kvartāls, un aiz tā jau bija pavisam cita Pekina, kurā nevienam nebija daļas, ka tu esi ārzemnieks, kur pret visiem bija vienāda attieksme, vienādas cenas un kur kvalitatīvs alus bija vismaz pieckārt lētāks nekā smalkas viesnīcas bārā. Pirms desmit gadiem «īstā Ķīna» bija kvartāla attālumā no galvenajām maģistrālēm. Tagad modernā Pekina ir izpletusies desmitu kilometru attālumā un tikai dažviet ir saglabājušies «vecās Ķīnas» anklāvi, kurus jau no visām pusēm nospiež modernie kvartāli. Protams, ka Pekinas centrālā daļa ir pasargāta no debesskrāpju invāzijas. Imperatora pils kompleksa apkārtni, Tjaņaņmeņas laukumu, Mao mauzoleju un citas vēsturiskas celtnes pārmaiņas neskar. Pekinas centrs paliek kā apliecinājums ķīniešu civilizācijas diženumam un 20. gadsimta pārmaiņām. Saglabāta tiek arī «vecā Pekina». Šičahai (Shichahai) kvartāls ir pārvērsts par savdabīgu laika mašīnu, kurā var nokļūt laikos, kad nebija debesskrāpju, bet auto bija nepieejams. Šī laikam ir vienīgā vieta, kur Pekinā var izmēģināt velorikšu pakalpojumus. Taču arī citviet vēl var pagūt nokļūt «vecajā Pekinā» ar šaurām ieliņām, pārtikas tirgotājiem, visdažādāko pakalpojumu sniedzējiem, kuras neiztrūkstoša ielu ainava ir elektrības stabi ar haotiskiem vadu mudžekļiem. Tikai šādas vecās Pekinas oāzes centrā paliek arvien mazāk.

Pekinas modernizācija notiek ar neticamu ātrumu. Milzīgs grūdiens Pekinas modernizācijai bija gatavošanās 2008. gada olimpiskajām spēlēm. Tik milzīgs pasākums ir nopietns stimuls īstenot modernizāciju. Pekina bija jāsagatavo, lai uzņemtu ārvalstu tūristu miljonus. Bija jārada transporta sistēma, lai nodrošinātu pārvietošanos sporta spēļu skatītājiem, bet grandiozā pārbūve bija jāveic tā, lai pat uz mirkli neapstātos Ķīnas galvaspilsētas saimnieciskā un administratīvā dzīve. Gatavošanās olimpiskajam spēlēm izpaudās kā drosmīga ielu tīkla un sabiedriskā transporta modernizācija. Pēc olimpiskajām spēlēm Pekina ieguva vienu no lielākajām un drošākajām metro sistēmām pasaulē.

10 miljoni metro pasažieru ik dienu

Divdesmit pirmā gadsimta sākumā Pekina bija divriteņa pilsēta. Pasaulslavenā dziedātāja Keitija Melua (Ketevan Katie Melua), dziedot There are nine million bicycles in Beijing. That’s a fact (Pekinā ir deviņi miljoni velosipēdu. Tas ir fakts), nokļuva pasaules klausītāko dziesmu topā. Tolaik Pekinā ierasta aina bija bezgalīgas velosipēdu straumes, kas pārpildīja galvaspilsētas ielas, pārspējot automašīnu plūsmu. Šodien velosipēdu plūsma ir atspiesta uz Pekinas nomalēm un pilsētas centrā tā vairāk nav nozīmīga. Pekinas metro līniju kopgarums tuvojas 500 kilometriem ar vairāk nekā 230 stacijām. Tagad Keitijai būtu jādzied «desmit miljoni metro pasažieru ik dienu», jo lielākā daļa no velosipēdistiem tagad brauc ar metro vai ir pārsēdušies auto, uz mopēdiem un motorolleriem. Romantisko velosipēdu pilsētu nomainījis globālas megapoles ritms. Jāatgādina, ka vēl 1978. gadā (atbilstoši Ķīnas statistikas pārvaldes datiem) Ķīnā tikpat kā nebija privāto vieglo auto, bet 2000. gadā savs vieglais auto piederēja tikai trīsarpus miljoniem privātpersonu. Savukārt 2013. gadā privāto vieglo auto skaits jau ir pārsniedzis 88 miljonus.

Tāpēc automašīnas ir pārblīvējušas Ķīnas galvaspilsētas platās ielas. Lai kaut cik atslogotu satiksmi, ir noteikti ierobežojumi. Vienā dienā satiksmei tiek pielaisti tikai tie privātie auto, kuru reģistrācijas numurs beidzas ar pāra skaitli, bet nākamajā dienā – ar nepāra skaitli utt.

Ievērojamas pārmaiņas ir vērojamas pekiniešu apģērbā. Pirms desmit gadiem Šanhajas ielās ļaužu apģērbs bija kā Eiropas lielpilsētās, bet Pekina izcēlās ar vienkāršību. Tagad atšķirība ir zudusi. Tagad Pekinas ielās ir redzama tāda pati nepiespiestība un vieglums kā jebkurā pasaules lielpilsētā. Liela pārmaiņa ir valodas lietojumā. Pirms desmit gadiem, ārpus tūristu kvartāliem un tūristiem domātiem veikaliem, angļu valodas pratēji bija liels retums. Šobrīd, uz Pekinas ielas vēršoties pie ķīniešiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem, angļu valoda vairāk nav nekāda problēma. Drīzāk retums būs jaunieši, kas angļu valodu vispār nesaprot. Taču šāda aina ir Pekinā, provinču centros angļu valodas izplatība vēl ir krietni mazāka.

Vēl viens liels pārsteigums bija naudas maiņas kantoru pazušana. Bija laiks, kad Pekinā uz katra stūra mainīja dolārus pret vietējo naudu. Tagad skaidras naudas apmaiņas vietas ir tikai bankās un tā pašlaik ir visai laikietilpīga procedūra. Pirms mainīt eiro pret juņiem, bankas darbinieks pārbaudīja, vai man (ārzemniekam) ir dzīvesvieta (viesnīcā) Pekinā. Ārzemnieku brīvība un visatļautība, kuru savulaik tik izjusti aprakstīja Ilona Balode grāmata Rīga–Pekina, vismaz Ķīnas galvaspilsētā, ir jūtami piegriezta. Lielāka stingrība jaušama arī citās jomās. Avīzēs bija publicēts rīkojums, kas noteica, ka ārzemnieki, kuriem nav atbilstīga sertifikāta, turpmāk nedrīkstēs ķīniešiem mācīt angļu valdu. Kā atklājās – no ārzemēm atbraukuši avantūristi, bez atbilstoša valodas līmeņa, māca, ko prot, bet ķīnieši pārliecībā, ka apguvuši kvalitatīvu angļu valdu, dodas pasaulē ar visai virspusēju valodas prasmi.

Pekinas klimatiskie apstākļi

Starptautiskajās ziņu lentēs Pekina biežāk nonāk tad, kad to pārklāj smogs, kas padara dzīvi pilsētā nepanesamu. No tā nevajag izdarīt secinājumus, ka Pekinā tā ir vienmēr. Pekina ir lielpilsēta ar miljoniem auto, miljoniem virtuvju, simtiem tūkstošu apkures iekārtu un ar daudziem rūpniecības uzņēmumiem. Kad ir viegls vējš, tad var baudīt burvīgu saulainu laiku. Kad sakrīt vairāki meteoroloģiskie apstākļi un ir ilgstošs bezvējš, tad pilsētas izplūdes gāzu un apkures iekārtu izmešu mākonim nav kur palikt un ir vērojams smogs. Ķīnas enerģētikas galvenais balsts ir akmeņogles. 2013. gadā enerģētikas bilancē akmeņogles veidoja 76%, naftas produkti – 9%, bet hidroenerģija tikai 11%. Lai gan atjaunojamo resursu izmantošana strauji palielinās, no akmeņogļu enerģētikas tuvākajā laika Ķīnai atbrīvoties nebūs iespējams. Man pašam smogu Pekinā novērot nesanāca, jo daudzajās reizes, kad sanāca tur būt, laiks bija labs.

Drošības pasākumi

Liela pārmaiņa, salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, ir drošības prasības.

Lai apmeklētu Tjaņaņmeņas laukumu, ir jāiziet tāda pati pārbaude kā pirms iekāpšanas lidmašīnā. Bez tradicionāli lidojumos aizliegtajiem priekšmetiem, lai novērstu pašaizdedzināšanos, tiek atņemtas arī šķiltavas. Drošības kontroles ir gan centrālajā dzelzceļa stacijā, gan valstiskas nozīmes tūrisma objektos un muzejos. Vieglāka kontrole bija metro stacijās. Turklāt, ja ir liels cilvēku pieplūdums, tad, lai izietu drošības pārbaudi, var gadīties, ka būs jāizstāv garas rindas. Lai nokļūtu Tjaņaņmeņas laukumā īsi pirms karoga nolaišanas ceremonijas, gaidīšanas rinda uz drošības pārbaudi ilga pusstundu.

Kā ķīnieši uztver pasauli

Rietumu skolas un augstskolas beigušie ir pārliecināti, ka Eiropa atnesa civilizāciju visām citām pasaules tautām, ka teju vai visi tehnoloģiskā progresa sasniegumi ir Eiropas produkts, ka Eiropa ir bijusi kā zināšanu un tehnoloģijas progresa bāka pārējai cilvēcei. Tomēr cilvēces vēstures zināšanu un tehnoloģijas progresa ceļš nebija tik vienkāršs. Daudzas tehnoloģijas (papīra ražošana, kompass, šaujampulveris u. c.) tika atklātas un pilnveidotas Ķīnā un no Ķīnas ar arābu vai citu tautu starpniecību nonāca Eiropā. Ķīnieši vairākus gadsimtus pirms eiropiešiem sāka lietot tipogrāfijas principu tekstu pavairošanai utt. Ķīnas Nacionālajā muzejā ir vērts iepazīties ar Ķīnas ģeogrāfiskajiem atklājumiem viduslaikos. Pirms portugāļiem, spāņiem un holandiešiem Indijas okeānu un Āzijas austrumu piekrasti apceļoja un kartēs iezīmēja ķīniešu ceļotāji. Čžen He (Zheng He) ekspedīcija 15. gadsimta sākumā sasniedza, aprakstīja un kartēs attēloja Arābijas pussalu, Indijas okeāna Āfrikas piekrasti līdz pat Madagaskarai un Indonēzijas salas.

Iesaku aplūkot, kāda izskatās pasaules karte ķīniešu skatījumā. Mums pierastās pasaules kartē Eiropa ir centrā. Kartes malās, kas izskatās kā pasaules nomales, ir Aļaska un Āzijas austrumu piekraste. Ķīniešu kartēs viss ir pretēji. Pasaules centrā ir Ķīna un Klusais okeāns, bet Skandināvija un Baltijas jūra izskatās kā pasaules tālākais nostūris. No ķīniešu skatpunkta mēs esam vistālākajā pasaules malā…

Pekinas piedāvājums nav izbaudāms vienā nedēļā. Varbūt arī nevajag pārvērst ceļojumu uz Pekinu par steigā tvertu kaleidoskopa attēlu maiņu. Atstājiet arī kaut ko nākamajām reizēm, jo Pekina ir vieta, kurā vajag laiku pa laikam atgriezties.



Svarīgākais