Kultūrvietā “Hanzas perons” pagājušās nedēļas nogalē norisinājās “Austras balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kas beidzās ar nelielu (daudziem pat lielu) pārsteigumu – par prestižās balvas ieguvējiem kļuva jau daudzus gadus nepastāvošā grupa “kuba”, kura šovasar izdeva pirms diviem gadu desmitiem radītus ierakstus. Kā tā? Pavērsim priekškaru.
Lai gan pirms “Austras balvas” pasniegšanas ceremonijas par galveno favorīti uz uzvaru tika minēta elektroniskās mūzikas izpildītāja Sign Libra (īstajā vārdā Agata Meļņikova) ar savu “Hidden Beauty” vai grupa “Kautkaili” ar albumu “Personas kods” (viņi saņēma speciālbalvu), balvu no kultūras ministres Agneses Lāces rokām saņēma Jāņa Žildes, Arņa Račinska, Mārtiņa Strautnieka, Toma Ostrovska, Mikus Soloveja un Mareka Amerika grupa “kuba” par laika posmā no 2003. līdz 2006. gadam radīto, 2017. gadā ierakstīto, 2021.-2022. gadā miksēto, 2023. gada sākumā pieteikto, bet tikai 2024. gadā pirms Jāņiem izdoto albumu “Laukumi”.
Jāatzīst, ka ir mazliet dīvaini, ka Gada balvu saņem albums ar tik “garu bārdu” - sanāk, ka 2023./2024. gada sezonā nav bijis nekā labāka par ierakstu, kas radies jau gadsimta sākumā. Tiesa, “Austras balva” nepozicionē sevi par konkrēta gada labākā ieraksta noteicēju. Uz “Austras balvu 2024” varēja pretendēt albumi, kuri iznākuši periodā no pagājušā gada 1. jūlija līdz šī gada 30. jūnijam un kuri atbilda formātam un hronometrāžai, proti, to garums sasniedza vismaz 30 minūtes vai arī tajos bija vismaz astoņi skaņdarbi. Protams, tam visam “Laukumi” atbilst, turklāt uzreiz jāpiebilst, ka albums ir labs, kvalitatīvs un profesionāli iespēlēts, līdz ar to uzvara ir pelnīta, taču dīvainā sajūta, redzot kronējam pirms 20 gadiem sarakstītu skaņu materiālu par šī atskaites perioda labāko, nezūd.
Kopumā “Austras balvas” žūrija šogad izvērtēja 126 albumus, kaut vai punktu kopējā balsojumu tabulā saņemot gandrīz pusei no tiem, ja precīzāk - kopumā 61 albums tika ierindots kaut viena žūrijas locekļa Top 10. Pirmajā atlases kārtā albumus vērtēja 24 mūzikas industrijas eksperti, bet otrajā kārtā tiem pievienojās vēl virkne.
Par to, ka žūrijas pārstāvju gaume bijusi ļoti daudzkrāsaina, liecina kaut vai fakts, ka anketu pirmajos desmitniekos tika atzīmēti pat tādi daudziem droši vien neko neizsakoši vārdi kā “MenTem”, Marts Mihailovs, “Nometne”, “Zvīņas”, Ede, “Figūras”, Muuzis, Netīrais 300, Svēte u.c. - pat Raita Sameša projekts “Mūžamežs”! Tas tikai pierāda “Austras balvas” alternatīvo ievirzi, bet, vai minētie izpildītāji tiešām var pretendēt uz labāko darbu Top 10, lai paliek uz pašu žūrētāju sirdsapziņas. Jāatzīstas gan, ka arī šo rindu autors, kurš pirmoreiz bija uzaicināts šīs balvas žūrijā, nav bez grēka (ja tā to var nosaukt), desmitniekā ierindojot grupu “Withered Lines” ar tāda paša nosaukuma albumu, kurš plašākam klausītāju lokam arī, iespējams, nav dzirdēts.
Izšķirošajai kārtai jeb Top 10 bez Sign Libra, “Kautkaili” un “kubiešiem” vēl tika izvirzīti grupas “Laika suns” albums “Imitācija”, “Les Attitudes Spectrales” ar “Songs for No One”, brāļu Anša (jeb anša) un Kārļa Kolmaņu bītmeikeru dueta “Netīrās cilpas” albums “Melnezera grāmata”, “Purple Negative” ar “Megabee”, elektroniķi Ritunsiic (Aleksis Luriņš) un Ug Ug Ugg Ugg (Uģis Jansons Krastiņš) ar “Igrek”, kā arī trokšņu roka pārstāvji “Stabs” ar albumu “Sadursme” un reperi Wiesulis & sangvn ar “En Prise”. Pavisam mazliet līdz Top 10 pietrūka tādiem ierakstiem kā “Advances Blues” albumam “Svabads”, “Nostra” lieldarbam “Sea Of Fertility” un Ozola “1979”. Apskatnieka subjektīvais viedoklis: no smagākā “gala” desmitniekā drīzāk vajadzēja būt “Nostrai”, nevis juceklīgajam “Stabam”, savukārt par pārējo Top 10 nav īpašu iebildumu - līdzīgās devās pārstāvēti vairāki mūzikas stili, kas arī daļēji ir šīs balvas mērķis.
Tālākajā procesā žūrija no desmit lielāko punktu summu saņēmušajiem (un līdz ar to sev labu publicitāti garantējušajiem) un Top 10 nominētajiem albumiem nākamajā vērtēšanas kārtā izvēlējās vienu vienīgo, kas tad arī tika pasludināts par uzvarētāju. Pieslēdzoties žūrijas locekļu papildinājumam ar viņu citādo viedokli un sarūkot izvēlei, par ko balsot, tad arī izkristalizējies “kubas” triumfs.
Šogad “Austras balva” tika pasniegta jau septīto reizi, tās izveides iniciatori ir mūzikas portāla “Intro.lv” žurnālisti Lauris Anstrauts un Normunds Vucāns (visu cieņu!). Iepriekšējos gados to ir saņēmuši solo mākslinieki Alise Joste ar albumu “Hardships Are Ships”, ansis ar “Liela māksla”, kā arī grupas “Rīgas modes” ar “Fantastiski”, “Satellites LV” ar “Varavīksnes galā”, “Polifauna” ar “You Look Like A Lost Soul” un “Tribes of the City” ar “Rust And Gold”. Tātad, ja apskatnieka aprēķini ir pareizi, tad Žilde un Ostrovskis kļuvuši par divkārtējiem “Austras balvas” ieguvējiem, jo abi ir (vai bija) arī “satelītu” sastāvā, savukārt Amerikam šis ir pat trešais Austras koks, jo, papildus minētajam, viņš bungo arī “Rīgas modēs”.
Uz skatuves pēc balvas gan kāpa tikai puse no “kubiešiem” - Žilde, Solovejs un Ameriks, jo Mārtiņš Strautnieks jeb Gonzo jau ilgstoši dzīvo Britu salās, Arnis Račinskis atpūšoties kaut kur Spānijā un citās nodarbēs šajā vakarā aizņemts bija arī Ostrovskis. “Austras balvas” ieguvēji līdz ar pašu balvu koktēlnieka Daniela Vainovska radītā stilizētā Austras koka veidolā saņēma arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) stipendiju 1000 eiro apmērā turpmākajai karjeras attīstībai. “Kubas” gadījumā jautājums par “turpmāko karjeras attīstību” ir stipri diskutabls, jo šī grupa vairs nepastāv, tomēr saņemtā “Austras balva”, iespējams, stimulēs šo formāciju savākties uz kādu koncertu - tā vismaz balvu pasniegšanas ceremonijā visā nopietnībā aizprātojās Mareks Ameriks. Teorētiski tas ir iespējams, jo Mārtiņam Mielavam 2016. gadā taču viņus jau izdevās apvienot koncertam Lucavsalā rīkotajos Piena svētkos, bet… Tas ir visai šaubīgi. Ja atdabūt Gonzo no Londonas nebūt nav neiespējamā misija, tad, cik runāja aizkulisēs, uz vienas skatuves sasaukt Žildi un Ostrovski jau būtu grūtāks uzdevums. Redzēsim.
