VAKARA ZIŅAS: Slovēņa lielākais lāsts – pamosties un ieraudzīt kalnus!
«Nesiet šo globusu prom, jo te es visur jau esmu bijis. Dodiet man, lūdzu, citu globusu!» Šāda pārliecība ir daudzos no mums. Vēl jo vairāk, ja runājam par veco, labo Eiropu. Un tomēr priekš manis šajā globusā vēl atradās balts plankums – Slovēnija.
Nešiko ar zīmolu apģērbiem un prestižiem limuzīniem
Iespējams, šis plankums tā arī paliktu balts, ja vien autoražotājs «Ford» neuzaicinātu uz sava jaunā pikapa prezentāciju. No redzētā skaistuma pikaps palika teju vai otrā plānā. Nokļūt Slovēnijā var divējādi - teju divas diennaktis vienā virzienā ar automobili vai dažās stundās ar lidmašīnu. Pirmajā gadījumā jāsamierinās ar dažām neērtībām, taču tiec pie iespējas daudz vairāk redzēt. Otrā - līdz pat galamērķim redzi vien baltos mākoņu putukrējuma kalnus, toties viena izlasīta žurnāla garumā esi ieplānotajā vietā.
Mūsu ceļš veda pa gaisu un ar pieturvietu Vīnē. Pilnīgi iespējams, ka var pieskaņot lētākus un taisnākus lidojumus, taču četras stundas ar visu pārsēšanos nav pārlieku ilgi, lai jau lidostā ieraudzītu sniegotas Alpu kalnu virsotnes.
Ja vien nebrauc ar konkrētu mērķi, parasti svešu zemju aplūkošana sākas ar galvaspilsētu. Šajā gadījumā tā ir Ļubļana. Pilsēta, kurā no visiem nepilniem diviem miljoniem Slovēnijas iedzīvotāju dzīvo apmēram 400 tūkstoši. Tā ir ne tikai galvaspilsēta, bet arī valsts lielākā pilsēta. Caurbraucot gan tā šķiet nedaudz mazāka par jau tā mazo Rīgu.
Ļubļana ir tradicionāla Centrāleiropas dienvidu daļas pilsēta ar senatnīgām un nelielām mājelēm vai modernām un lielām ēkām. Gājēju iela, iepirkšanās centri, vecpilsēta. Kā jau visur. Lai gan nē... Cilvēki šeit īpaši labsirdīgi, atsaucīgi, smaidīgi un ne tik izlepuši kā daudzviet citur Eiropā. Pārticība ir acīm redzama, taču tā neizpaužas zīmolu apģērbos un prestižos limuzīnos. Drīzāk gan sakārtotībā, tīrībā un saimnieciskumā.
Eiropas augstākais tramplīns
Pēc pirmā lielā pārsteiguma Ļubļanas lidostas skrejceļā un Alpu virsotnēm iluminatorā nākamais «wow» seko slēpošanas kompleksā Planicā. Par nošļūkšanu no kalna nav vērts runāt. To te var darīt teju vai katrā nogāzē, kur vien nav stāvas klintis vai mežu masīvi. Planica ir Eiropas vērienīgākais tramplīnlēkšanas komplekss ar astoņiem dažādu izmēru tramplīniem. Viens no tiem ir Eiropas augstākais tramplīns, kur vidējais sportista ātrums sasniedz 126 kilometrus stundā. Un tas ar noteikumu, ka starp kalnu grēdām gandrīz vienmēr svilpo sānvējš!
Pieci tramplīni ir klasiskie - ar sniegu. Atlikušie ar mākslīgo plastmasas zāli, kur treniņi var notikt cauru gadu. Tiesa gan, aprīlī parasti ir pīppauze, lai kompleksa saimnieki pagūtu sakārtot savu saimniecību pēc neskaitāmiem čempionātiem, treniņiem un ļaužu pūļiem.
Izmantojam gadījumu, ka aktīva sportiska darbība nenotika, un ar pacēlāju dodamies pretim virsotnei un mākoņiem, pa ceļam ēdelveisus skaitot. Turp, no kurienes sākas tramplīnlēcēju starts pirms tālā lidojuma. Prāva un moderna piecstāvu ēka tramplīna kājgalī šķiet ne lielāka par bikšu pogu. Pats trases saimnieks un kādreizējais tramplīnlēcējs apgalvo, ka cilvēkam jābūt pilnīgi trakam, lai kaut ko tādu dabūtu gatavu. Un tomēr šo «trako» sezonas laikā te ir tūkstošiem.
Bledas pilsētiņa ar striptīza bāru, kazino un SPA
No dziesmas vārdus neizmetīsi. It īpaši, ja runa ir par krāšņāko Slovēnijas kalnu kūrortu Bledu. Nelielu pilsētiņu Bledu ar apmēram 50 tūkstošiem iedzīvotāju. Pilsētiņu, kas atrodas Bledas ezera krastā un dižojas ar teju tūkstoš gadu seno Bledas cietoksni klints smailē. Lieki piebilst, ka mūsu reģiona ceļotāji kādu laiku mulst un naivi piesarkst, mēģinot pēc iespējas nevainīgāk izrunāt vietvārdu. Viesnīcas bārā pēc vakariņām pat sāk veidoties leģendas, kā šī apkaime tikusi pie tik daudzskanīga nosaukuma. Tika pieminēti gan mongoļu ieceļotāji, gan igauņu amizantais dialekts.
Tirkīza zaļš kalnu ezers, kura ūdenī noteikti ir vairāk minerālvielu nekā liela vairuma pārtikas piedevu. Kafejnīcas, krodziņi, striptīza bārs, kazino, SPA procedūras un desmitiem privāto pansiju un viesnīcu. Kaut kas līdzīgs tam, kā vajadzētu izskatīties mūsu Jūrmalai. Vietējiem iedzīvotājiem darbs cauru gadu, savukārt turīgiem austriešiem, itāļiem, vāciešiem un citiem tuvākās apkārtnes iemītniekiem lieliska iespēja pavadīt brīvdienas vai pat atvaļinājumu.
Ungāru gulašs, knēdeļi, dažādas pildītas, rullētas un salocītas pankūkas, pārdesmit veidi pelmeņu un ēdieni, kuriem pat grūti rast kaut aptuvenu nosaukumu. Tas viss par saprātīgu cenu, kas Eiropai ir niecīga un mums normāla. Un atkal jau cilvēku patiesais laipnums, viesmīlība un draudzīgums. Tāda nu ir tā Bleda.
Kamēr mēs ar igauņiem strīdamies, kuram no mums pirmajam bija Ziemassvētku egle, tikmēr slovēņi skaidri un gaiši zina, ka ir pilntiesīgie piparkūku pamatlicēji. Viņiem pat ir piparkūku darbnīca, kas lepojas ar 250 gadu garu pieredzi. Protams, leģendām un teikām apvīta!
Visapkārt kalni, kalni un vēl mazliet kalni. Aprīļa sākumā ar baltām sniega cepurēm. Kur vien Dievs radījis nelielu līdzenumu, tur slienas maza pilsētiņa vai ciemats. Kur vien paskaties, tur dažu kilometru attālumā milzīga klinšu siena. Slovēnis dodas pie miera ar kalniem aiz loga, pamostas ar kalniem aiz loga un... nodzīvo garu un laimīgu dzīvi ar kalniem aiz loga. Bet dvēselei taču vajadzīgs plašums.
Ko Slovēnijā darīt ziemā, ilgi minēt nenākas. Taču arī vasarā bezdarbībā nīkt nevajag. Simtiem tūristu taku ved kalnos un tieši tāpat arī atpakaļ. Vietējie gan smejas, ka grizli lāču kalnu mežos esot daudz, bet ļoti maziņi. Vai gluži grizli un vai gluži lāči, bet bez konsultēšanās ar vietējiem uz savu galvu biezoknī rāpties nav prāta darbs. Gluži tāpat kā doties izbraukumā ar auto pa sen piemirstiem kalnu serpentīniem. Mēs izmēģinājām - nepatika. Atdūrāmies svaigi nobrukušā akmens grēdā un mēģinājām apgriezt četrus metrus garu auto uz 4,20 metru platā kalnu ceļa kraujas malā.
Mēs savu globusu nu varam mainīt ar tīru sirdsapziņu, bet tiem, kas vēl nav pabijuši Slovēnijā, gan kādu brīdi vēl jāpaciešas. Tas ir ceļojums, kas neliks vilties! Kur to meklēt? Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas koordinātas ir šādas - 46°03´N 14°30´E!