CEĻOJUMS: Karlovi Varu reģiona piedāvājums – kūrorti un noslēpumainas pilis

ELKOŅPILS jeb Loketas pils ir viena no senākajām un varenākajām pilīm Rietumčehijā un Karlovi Varu reģionā © Anita Daukšte

Karlovi Varu reģions Čehijas rietumos ir īsta dabas dziednīca – Karlovi Vari pilsēta ar termālajiem minerālūdens avotiem ir pazīstamākā no reģiona kūrortiem.

Taču vēsturiskais Bohēmijas novads, kur ietilpst arī Karlovi Vari reģions, ir labi pazīstams ar trim citām kūrortpilsētām - Marianske Lazņe (Marienbad), Františkovi Lazņe (Franzenbad) un Jahimovu (Joacimstal). Ne velti iekavās čehiskajam nosaukumam pielikts vietu nosaukums vācu valodā - Karlovi Varu reģiona kūrorti atrodas ļoti tuvu Vācijai un ir ar to saistīti vēsturiski, kulturāli un mentāli.

Arī citas pilsētas novadā - Heba (Eger) un Ostrava, kas nevar palepoties ar kurortoloģiju, toties ar vācisku sakoptību un viduslaiku un baroka arhitektūras pērlēm gan. Turklāt reģionā ir vairākas krāšņas un senas pilis ar savu aizraujošu vēsturi, kas zinātkāram tūristam noteikti būtu jāizpēta.

Cienīgi, kā uzposta kundze

Marianske Lazņe kūrorta vēsture aizsākas 1808. gadā, kad šeit salīdzinoši nelielā teritorijā atklāti aptuveni 100 minerālūdens avoti un tiek izpētīts to veselībai svētīgais sastāvs. Tobrīd Austrijas impērijas un vēlāk Austroungārijas sastāvā esošajā Čehijas mazpilsētā sākās vērienīga būvniecība, kas vēl tagad priecē ar sakoptām un krāšņām klasicisma stilā būvētām ēkām. Jauna kūrorta statuss tolaik vilināja Eiropas karaļnamu pārstāvjus, un tieši šo kūrortu bija iemīļojis gan Austroungārijas ķeizars Francis Jozefs I, gan arī Lielbritānijas karalis Edvards VII. Pēdējam Marianske Lazņe var pateikties arī par Čehijā vecākā golfa laukuma izbūvi, gan arī par īpaši viņam izstrādātām novājēšanas kūrēm. Britu ķēniņš esot bijis visai kupls miesās, tāpēc braucis vājēt uz šo kūrortu. Kā vēsta zinātāji, diez kā novājēt viņam neesot sanācis, jo līdztekus ārstnieciskajām procedūrām Edvards VII esot mīlējis arī labi paēst, un Austroungārijas virtuves tradīcijas to lieliski pieļauj.

Austroungārijas impērijas ziedu laikos šo kūrortu bija apmeklējis gan vācu dižgars Gēte, gan poļu komponists Frideriks Šopens, kur abi nodevās platoniskas mīlas mokām katrs ar savu iemīļoto. Gētes stāsts šajā jomā ir populārāks - Marienbādē, kā toreiz dēvēja Marianske Lazņe, viņš, 72 gadus vecs būdams, bildināja 17 gadus veco Ulriku, kura viņam savas mātes spiediena rezultātā precības atteica. Gēte tā arī palika neprecējies līdz sava mūža galam. Neprecējusies līdz sava 93 gadus ilgā mūža galam palika arī Ulrika, glabājot dižgara mīļotās tēlu.

Kūrortpilsētas centrā netipiski atrodas nevis laukums, bet gan parks, kuram ir vairāk nekā 140 gadu, un blakus tam izbūvētas promenādes un paviljoni, kur atpūtnieki veldzējas no minerālūdens avotiem. Apstaigāt Marianske Lazņe var sešus avotus, kuru ūdens ir ar dziednieciskām īpašībām, un starplaikos veldzēt acis un ausis ar dziedošo strūklaku pilsētas parka centrā. Lai novājēšanas efekts no minerālūdens dzeršanas nebūtu pārspīlēts, atpūtnieki uzkož vietējo gardumu - plānās vafeles, kas atgādina oblātas (dievmaizītes) ar krēma pildījumu. Vislabāk tās garšo siltas.

Mazā Františeka noslēpums

Nedaudz mazākā kūrortpilsēta Františkovi Lazņe izceļas ar vēl sterilāku tēlu nekā Marianske Lazņe, lai gan kūrorts ir par pāris gadiem vecāks - tā pirmsākumi ir 1793. gadā. Pilsētiņas ieliņas ir taisnas kā nogriežņi, nami perfekti restaurēti un minerālūdens dzeršanas paviljoni - cēli un tīri. Šeit minerālūdens un dūņu dziedniecībai ir labi panākumi ne vien gremošanas un zarnu trakta, kā arī kustību traucējumu, bet arī sieviešu neauglības ārstēšanā. Tāpēc pat pilsētas parkā ir mazā Františeka skulptūra, kura pēdiņas vai citu neauglības ārstēšanā cienījamu vietu parīvējot var papildus palūgt bērniņu. Panākumi esot, stāsta vietējie gidi. Vēl gan vēsturē atrodamas ziņas, ka neauglības ārstēšana Františkovi Lazņe padevusies īpaši labi, kad netālu no pilsētas atradies armijas garnizons.

Greznākā pilsētas viesnīca Imperial izskatās pēc pils un tāda arī ir - piedāvājot pieczvaigžņu dzīvi un ārstēšanos. Tā atrodas pretim akvaparkam Aquaforum - kurš, starp citu, ir lielākais akvaparks Latvijas ļaužu izpratnē Karlovi Varu apkārtnē, lai cik jocīgi tas arī būtu. Jo pārsvarā ūdensdziedniecība šeit tiek izprasta tiešām kā medicīniska manipulācija, nevis kā jautra šļakstīšanās pa baseinu. Aquaforum šo mums nepierasto situāciju nedaudz glābj - šeit var parasti plunčāties baseinos un burbuļvannās.

Netālu no Františkovi Lazņe atrodas dabas rezervāts Soos - purva tīrelis, kura pastaigu takās var vērot, ar kādām dabas bagātībām ārstē kūrortos un no kurienes ved ārstnieciskās dūņas. Šeit no zemes burbuļo nelieli geizeri un zemes sastāvs ir bagāts ar sāļiem un minerālvielām tik ļoti, ka vietumis pat koki un zāle neaug. Soos tīrelī joprojām notiek dabas dzīļu izpēte - pie daudziem avotiem, kas burbuļo akačos, var novērot zinātnieku pieliktas zīmītes - piemēram, Uni Leipzig - kas nozīmē Leipcigas universitāte.

Nobela prēmijas laureāte un kūrorts

Uz kalnu ielejā izvietojušos kūrortpilsētu Jahimovu var nokļūt, izbraucot cauri daudz lielākajai Ostravai. Kādreiz Ostrava bija čehu mašīnbūves flagmanis, ražoja trolejbusus Austrumeiropai un Padomju Savienībai. Taču pirms 20 gadiem ražotne tika iznīcināta, varām mainoties, un Ostrava kļuva par panīkušu Čehijas nomales pilsētu ar milzīgu bezdarba līmeni - toreiz darbu zaudēja 15 tūkstoši cilvēku, kas bija nodarbināti trolejbusu ražošanā. Tagad Ostrava un apkārtējās pilsētas nedaudz atžirgušas - Ostravas vēsturiskais centrs ir sakopts, lielās Habsburgu dinastijas pilis - restaurētas (tajās izvietojusies pilsētas pašvaldība).

Pāris kilometru attālā Jahimova savulaik bija jaunražoto trolejbusu pēdējais kontrolpunkts - pa pilsētas centrālo ielu, kas ved kalnā, trolejbusiem bija jāuzbrauc un jāiztur slodzes testi. To, ka čehu trolejbusi slodzi turēja un pat dažās pilsētās Kazahstānā vēl tur, apliecina gan pašu redzētais padomju laikā Latvijā, gan gidu stāstītais. Tagad Jahimova no rūpniecības pilsētas pārtapusi par kūrortu, kas piedāvā ārstēšanos un rehabilitāciju cilvēkiem pēc insultiem, kustību traucējumiem un locītavu slimībām ar radona minerālūdens vannām. Kalnos Jahimovas apkārtnē ir ar radonu bagātināti minerālūdens avoti, kas tiek izmantoti cilvēku ārstēšanā un rehabilitācijā. Jābūt mediķim, lai novērtētu šīs ārstniecības efektivitāti, bet, visticamāk, tā ir laba, jo tieši Jahimovas sanatorijās rehabilitācijas kursu iziet arī tie cilvēki, kuriem to apmaksā Čehijas valsts. Valsts jau diez vai ar naudu šķiedīsies velti, ja runa ir nevis par naudas likšanu ierēdņu kabatās, bet ārstniecību.

Kalnos Jahimovas apkārtnē ir urāna rūdas iegulas, un tieši ar šeit iegūto urāna rūdu Nobela prēmijas laureāte Marija Sklodovska-Kirī veica savus radioaktivitātes pētījumus. Viņai rūda tika speciāli nosūtīta uz Parīzi no Jahimovas kalniem. Ar urāna rūdu gan saistās arī bēdīgas vēstures lappuses - kalnrači viduslaikos pilsētā dzīvojuši vien līdz 30 gadu vecumam. Toreiz neviens nevarēja saprast, kāpēc vīri spēka gados mirst jauni. Tagad jau zināms, ka radioaktivitātes dēļ, ko saņēma dzelzsrūdas raktuvēs, kur slāņiem bija arī urāna rūda. Savukārt jau apzināti uz urāna rūdas raktuvēm tika sūtīti politieslodzītie pēc Otrā pasaules kara - tas notika līdz pat pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad raktuves slēdza.

Pilis ar detektīvstāstu un pūķi

Pilis Bohēmijā būtu atsevišķa raksta vērtas - ar tik bagātīgu vēsturi un noslēpumiem tās ir, tagad restaurētas un labi uzturētas.

Bečovas pils pie Teplas upes, kas atrodas stundas braucienā no Karlovi Variem, ir kā salikta no trim daļām - viduslaiku būves, renesanses un baroka stila ēkām. Pils īpašnieki gadsimtu gaitā mainījušies, un pēdējā dzimta, kam piederēja pils, bija no Beļģijas nākušo Bofortu-Spontinū dzimta, kas to pameta 1938. gadā, baidoties no nacistu okupācijas. Laikā, kad Čehija bija sociālistiska valsts, šī pils bija pamesta novārtā, līdzīgi kā daudzas muižas Latvijā - te tajā bija skola, te vēl kāda iestāde, bet galu galā nolaista līdz beidzamajam un, iespējams, pat ar laiku nojaucama kā grausts. Ja vien 1985. gadā nenotiktu detektīvseriāla cienīgi notikumi, kas lika uz pili palūkoties citā gaismā un tā ļauj lūkoties vēl joprojām - jau atjaunotā veidolā. 1985. gadā pie Čehijas valdības vērsās kāds amerikāņu uzņēmējs, solot samaksāt 250 tūkstošus dolāru, ja varas iestādes ļaus izvest no valsts kādu vārdā nenosauktu lietu. Varas iestādes šis gadījums ieinteresēja - taču ne jau tā, kā to cerēja uzņēmējs. Čehijas valdība izveidoja kriminālpolicistu grupu, kura, izliekoties par amerikāņa palīgiem nezināmās lietas pirkšanā, mēģināja izdibināt noslēpumu. Dažādu darbību rezultātā izdevās izdibināt vien to, ka, visticamāk, mistiskā lieta glabājas 100 kilometru rādiusā no Nirnbergas un, iespējams, Bečovas pilī. Ar metāldetektora palīdzību pārbaudot pils sienas, kapelā pils tornī tika atklāta dubultā grīda... un, prieks, kur tu rodies - arī dārgumu šķirsts! Turklāt nevis šāds tāds, bet ar zeltu un dārgakmeņiem rotāts, turklāt ar lielu vērtību - tajā glabājās kristiešu Svētā Maura relikvijas. Čehijas valdība kopumā iztērēja 12 miljonus kronu, lai no laika zoba cietušo šķirstu restaurētu un izstādītu Bečovas pilī, tādējādi padarot to par nozīmīgu tūrisma objektu.

Savukārt no Karlovi Variem tikai 12 kilometru attālā Loketas (tulkojot - Elkoņa) pils pie Ogržes upes jau bez nekādiem detektīvstāstiem ir bijusi nozīmīgs objekts kā viena no vecākajām viduslaiku pilīm Čehijā. Tā ir bijusi karaļa Kārļa IV rezidence Bohēmijā. Kārlis IV bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1355. gada līdz savai nāvei 1378. gadā, kā arī Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis, un karaļi šādās tādās pilīs nedzīvo. Loketas pils šobrīd ir majestātiska viduslaiku pils - ar svinību zālēm, moku kambariem, kur parādīti moku rīki un pat veidi, kā spīdzināti upuri. Pilī ir pat sava leģenda par pūķi, kura mulāža ir uzstādīta vienā no pils pagrabiem. Vispār jau katrai pilij Čehijā esot savs pūķis, bet Loketas pils pūķis izceļoties ar savu labestību, tas ir tikai atgādinājums, ka kaut kādai bijībai pret mistisko ir jābūt.



Svarīgākais