TŪRISMS: Piza, Fiesole un citi labumi

BAPTISTĒRIJA. Šajā apaļajā celtnē valda unikāla akustika, bet no tās augšas pa logiem paveras lielisks skats © Arno Jundze

4.lapa

Galvenais pilsētas apskates objekts Piazza dei Miracoli jeb Brīnumu lauks atrodas pastaigas attālumā no stacijas. Var, protams, braukt arī ar taksometru (10 eiro). Reizi mūžā tas ir jāredz, un ne jau tāpēc, ka pamuļķi teroristi pērn dzīrās šķībo torni uzspert gaisā, lai tādējādi kārtīgi sariebtu kristīgajai pasaulei. Vieta ir tiešām skaista, kaut lietas tur tiek organizētas klasiskā itāļu stilā - kāšot naudu no tūristiem, cik tik jaudas. Ņemiet vērā, ka līdzīgi kā Florencē, lai apskatītu ar tā Domu saistītos objektus, arī Pizas Brīnumu laukā eksistē dažādas biļešu kategorijas, kas šeit, par laimi, vismaz nav kaut kur jāskrien reģistrēt. Atbilde uz jautājumu, kura biļete domāta, lai uzkāptu Campanile - pasaulslavenajā šķībajā zvanu tornī, tālu nav jāmeklē. Visdārgākā! Interesanti, ka paši pizieši, kas vēsturē iegājuši kā visai kauslīgi un lepni ļaudis, savulaik ātrās dusmās par torņa nosvēršanos sodīja ar nāvi tā cēlāju, toties tagad šo būvniecības misēkli ir pratuši pasniegt kā pasaules nozīmes atrakciju un plēš par tā apskati baltu naudu. Kāpt Campanile vai nekāpt, tas ir gaumes jautājums, tomēr, ja reiz esat šeit un maciņš ļauj, Piazza dei Miracoli izvietotos objektus der aplūkot pamatīgāk, jo katru dienu kaut ko tādu redzēt nevar pat Itālijā. Tāpēc arī paši itāļi šurp brauc un to visu labprāt skatās. Kopš internetu apceļoja dažas asprātīgas fotogrāfijas, saistītas ar vizuālo torņa pieturēšanas efektu, pūtinot nostaigātās kājas, var arī pavērot to, kā ļautiņi mērkaķojas, cenšoties iespējami smalkāk nobildēties pie šķībā torņa. No malas tas nedaudz atgādināja zooloģiskā dārza atrakciju.

Apskati sāciet ar mazo apaļo baptistēriju, kas izceļas ar izcilu akustiku. Mums laimējās te nonākt brīdī, kad tās darbiniece nostājās apļveida celtnes centrā un nodziedāja kādu garīgu dziesmu. Iespaidīgi! No baptistērijas augšas paveras labs skats uz tuvāko apkārtni. Savukārt Pizas katedrāli ir vērts rūpīgi aplūkot gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Te nu gan būtu vēlams pirms došanās uz šejieni palasīt internetā pieejamos celtnes aprakstus, pievēršot uzmanību interjera detaļām, jo tad skatīšanās būs aizraujošāka. Vienā Brīnumu laukuma malā izvietota Camposanto Vecchio - vecā kapsēta, vēl viens apbrīnas cienīgs objekts, kas pa gabalu drīzāk atgādina tādu kā klostera pagalmu.

Bijušajā hospitāļa ēkā - Ospedale Nuovo di Santo Spirito - tagad apskatāmi divi muzeji. Tajos aplūkojams Itālijai parastais komplekts - restaurēti sienu gleznojumi, seni plāni un tamlīdzīgas lietas. Protams, arī katedrālei piederošie dārgumi un relikvijas. Piazza dei Miracoli piedāvātos labumus, neapšaubāmi, var aplūkot gida pavadībā, drošā grupā, bet apmaldīties šeit būtu pagrūti. Arī jautājums par teroristiem te ir atrisināts - daži armijas auto, dāmas un kungi bruņuvestēs un automātiskajiem šaujamieročiem pār plecu, policisti, karabinieri un video novērošanas kameras apgrūtina dzīvi pat saulainās Āfrikas dēliem, kuri, kā jau pie visiem slavenākajiem Itālijas objektiem, mēģina uzmākties tūristiem ar saviem izstrādājumiem.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.