TŪRISMS: Taizemē, Šaizemē – II
Katru gadu atgriežoties Taizemē, arvien spēcīgāka kļūst sajūta, ka esi atgriezies mājās. Kaut kas pirmatnējs un pazīstams ir mirklī, kad atkal nonāc pie Andamanu jūras un kad atkal redzi dūmakaino saulrietu, kas desmit minūtēs vakaru pārvērš naktī.
Bet sentimentālās atmiņas, kuras ikkatru ziemu sadala divās daļās - pirms un pēc Taizemes -, reizēm tiek iezīmētas ar kaut ko neierastu, varbūt pat nepatīkamu... Tā bija šoreiz. Bet viss pārgāja. Kā pāriet viss, ko mūsu apziņa nepieņem.
NAV NEKĀ GARŠĪGĀKA. Papaijas salāti un tom yum zupa. Turklāt maksā kapeikas. / Elita Veidemane
Plastikāta jūrā
Baltsmilšu pludmale Mae Phim ciematiņā Andamanu jūras krastā šoziem izskatījās tāda pati kā vienmēr. Zivju tirgus, saulessargu raibais jūklis, sauļošanās krēsli, zaļganzilais ūdens, klinšainā sala kilometra attālumā... Domās jau baudīju savu pirmo ēdienreizi - kilograms grilētu tīģergarneļu, un tad viss, gadu vairs tās neēdīšu. Piegājām pie brīnišķīgās jūras un... apstulbām. Tajā, laiski gozēdamies, peldēja simti plastmasas plēvju, pudeļu, glāžu, karotīšu... Nē, ne gluži tā kā Indijas vai Klusā okeāna ūdeņos, kur laiku pa laikam tiek uzietas plastikāta atkritumu «salas», tomēr - Mae Phim kūrortā nekas tāds iepriekš nebija redzēts: tu peldi, bet tev maigi pieglaužas plastmasas maisa fragments ar uzrakstu Sugar...
Tās bija divas dienas, kad «baudījām» plastikāta jūru. Mēs, nākdami ārā pēc peldēšanās, līdzi nesām tik atkritumu vienību, cik varējām paņemt divās rokās. Krāvām tos maisos. Redzot mūsu aktivitātes, mums pievienojās citu valstu tūristi. Pats ūdens nebija netīrs, tas joprojām bija dzidrs, nekādas acīm saskatāmas sīkas plastmasas daļas tajā nemanīja. Vēlāk vēja virziens mazliet mainījās - no dienvidu uz dienvidaustrumu - un atkritumi vairs nepeldēja uz mūsu pludmali. Varam tikai minēt, uz kurieni tos novirzīja vējš.
Šīs divas dienas mūs satrauca ne pa jokam. Izrādījās, ka plastmasas atkritumu daudzums pasaules okeānā pēdējo 40 gadu laikā palielinājies aptuveni simt reižu. Diemžēl ūdenī ir nonākušas arī plastmasas mikrodaļiņas, kas okeāna dabisko vidi izmaina daudz vairāk nekā lielie plastikāta gabali. Šos toksiskos mēslus norij jūras dzīvnieki un zivis, ko cilvēki lieto pārtikā.
PALMU IELOKĀ. Aktrisei Raimondai Vazdikai prātā jauns Marlēnas Dītrihas lomas traktējums... / Elita Veidemane
Atkritumu salas visbiežāk veidojas Klusā okeāna ziemeļos, taču tās jau sāk «uznirt» arī Indijas okeānā. Dienvidu vēji tās atpūš līdz pat Taizemei. Pagājušajā ziemā zvejnieku kuģa kapteinis tādu «salu» nofotografēja pie Čhumphonas provinces krastiem. Tās garums bija desmit kilometru. Taizemes mediji informēja, ka šī briesmīgā plastikāta mēslu čupa tuvojas Talu salai, kas ir populāra daiveru vidū. Nav zināms, vai šie ceļojošie mēsli ieskaloti jūrā pēc janvāra plūdiem, vai arī tie atpūsti no Indijas okeāna, pateicoties valdošajiem dienvidu vējiem. Acīmredzot Mae Phim atkritumu invāzija bija «atskaņa» no Indijas okeānā peldošās lielās «salas». Mums laimējās: nelaimīgi bijām tikai divas dienas. Ļoti skaudri izjutām cilvēku cūcisko izturēšanos pret dabu, un it kā vientiesīgais aicinājums «Saudzēsim dabu!» kļuva tik aktuāls kā vēl nekad... Tieši tikpat aktuāls kā Latvijā: gan Taizemē, gan Šaizemē arvien smagākas kļūst problēmas ar plastmasas mēsliem. Mēs atrodamies uz vienas planētas, un mūsu nelaimes ir līdzīgas.
Neiegrimt rutīnā
Tā kā Taizemi baudu jau vairākus gadus pēc kārtas, zinu, ka lielākā kļūda ir iegrimt rutīnā: apmeklēt vienus un tos pašus krodziņus, doties vienās un tajās pašās ekskursijās, ēst vienu un to pašu ēdienu... Protams, ir patīkami, ka tu labi pazīsti vidi, tomēr ir vērts izbaudīt arī ko pirms tam nepazītu. Piemēram, aizbraukt līdz Kambodžai. Protams, triju dienu brauciens izmaksās no 300 līdz 400 eiro, tās būs apnicīgas neērtības, turp un atpakaļ šķērsojot Taizemes/Kambodžas robežu, tomēr Angkoras templis, citādā pilsētas naktsdzīve, atšķirīgie ēdieni - tas viss būs tā vērts, lai jūs saprastu, ka ceļojums uz blakus valsti tomēr ir vērtīgs.
Neaizmirstiet apmeklēt nakts tirgu, tas ir atrodams ikvienā sevi cienošā pilsētā. Nakts tirgi ir paredzēti tieši tūristiem, tur jūs sajutīsiet, ko nozīmē - tirgoties un kaulēties. Savukārt nacionālais kolorīts šajos tirgos būs nojaušams un izbaudāms ēstuvēs, kas atvērtas visu nakti. Ir vērts nogaršot grauzdētos kukaiņus (tīrs proteīns!), olu zupu, neskaitāmās zivju vai gaļas zupas, kas ir tik biezas kā mērces. Kad ir apnikusi citronzāles specifiskā garša un smarža, var aiziet uz kādu amerikāņu vai zviedru krogu, kurā būs iespēja nobaudīt īstu steiku ar frī kartupeļiem.
PA TAISNO. Rīta loms pa taisno nonāk zivju tirgus toveros / Elita Veidemane
Ko vairs neieteikšu nevienam - doties uz delfīnu tā dēvēto šovu, pēc kura ir iespēja peldēt kopā ar delfīniem. Tieši tāpat kā sauszemes dzīvnieku cirks, šis izklaides veids, manuprāt, ir tikpat amorāls: lai izdresētu delfīnus taisīt trikus, viņus pavisam maziņus atņem mātēm un ievieto baseinos. Kad delfīni noveco, viņus turpina izmantot citiem mērķiem: ļauj tiem peldēt kopā ar sajūsmas pilnajiem tūristiem. Kādam delfīnam, ar kuru mums tika ļauts papeldēt, uz sāna ieraudzīju dziļu, iekaisušu rētu. Pajautāju: ko tas nozīmē? Man atbildēja, ka viņam esot stalaža virsū uzgāzusies... Bet kāpēc viņš netiek ārstēts? Ak, sadzīs tāpat! - skanēja atbilde. Šis incidents bija mana pirmā brauciena sastāvdaļa, vairs neesmu mēģinājusi «baudīt» šo izklaidi. Un neiesaku to arī citiem.
Divu veidu atpūta
Taizemē faktiski ir iespējama divu veidu atpūta: aktīva un neaktīva. Var dusēt liedagā, pēc tam - pie viesnīcas baseina sūkt tradicionālo kokteili mai tai un gaidīt, kad noplok karstums, lai ietu vakariņās. Var ceļoti apkārt, izmantojot neskaitāmos ekskursiju piedāvājumus. Var izvēlēties divu veidu apmešanās vietas, piemēram, Pataiju vai Kočangas salu.
Aplūkosim vispirms Pataiju. Centrālā pludmale ir visai netīra, tajā labāk neatpūsties. Daudz labākas ir pludmales, kas atrodas tālāk no centra. Var braukt uz Džomtjenu, tur dzīvot un atpūsties. Līdz Pataijas centram iespējams aizbraukt ar tuktuku, un tas izmaksās no trīs līdz pieciem eiro. Pataija ir liela pilsēta, un tajā nav Taizemei raksturīgās dabas eksotikas. Pasakainajās reklāmbildēs redzamos dabas brīnumus tur neieraudzīsiet. Par šīs pilsētas mīnusu var uzskatīt cilvēku burzmu, nelāgo smaku no kanalizācijas un visai kriminogēno situāciju. Bet ja jūs nebāzīsieties aizdomīgās vietās, nekas ļauns ar jums arī nenotiks. Satiksiet ļoti daudz krievu tūristu. Atradīsiet arī krievu virtuves restorānus.
PERFEKTI. Mūsu džungļu pavadonis Džeks - tajietes un amerikāņa dēls, perfekts angļu valodā un perfekts aizraujošos stāstījumos par Taizemi / Elita Veidemane
Pataijā ir ļoti plašas iespējas doties ekskursijās uz visām pusēm - uz Koraļļu salu, uz Čantaburī, kas ir Taizemes austrumu province, kuras teritorijā atrodas viens no lielākajiem reliģiskajiem centriem - Kao Sukim templis, kristāldzidrs ūdenskritums, kā arī pērtiķu templis. Var apmeklēt tropisko dabas parku Nong Nooch Village ar ziloņu šovu. Salīdzinoši tuvu atrodas Bangkoka: līdz galvaspilsētai brauciens tikai pāris stundas. Pataijā ir attīstīta infrastruktūra: lielveikali, restorāni, izklaides vietas. Burzmas cienītājiem - slavenā Walking Street, kas līdz ar tumsas iestāšanos pārvēršas par transvestītu šovu un seksšovu paradīzi. Neskaitāms daudzums smalku restorānu un lētu ieskrietuvju: jūs divatā varēsiet paēst gan par četriem eiro, gan par 100 eiro. Sabiedriskā auto cenas ļoti zemas: noīrējiet taksometru uz visu vakaru, un tas jums izmaksās smieklīgi mazas naudiņas.
Pataijā nekad nebūs ne zemestrīču, ne cunami viļņu, pateicoties ģeogrāfiskajam izvietojumam.
PARADĪZES PLUDMALE. Taizemē vispatīkamāk tomēr atrasties baltsmilšu pludmalēs, nevis ļaužu pārblīvētās pilsētās / Foto: Vitaliy ANKOV
Un pavisam cita veida atpūtas vieta - Kočangas sala. Tā atrodas diezgan tālu no Bangkokas lidotas: līdz tai jābrauc aptuveni piecas stundas, plus vēl pusstunda ar prāmi. Salā nav lielu tirdzniecības centru, kādi ir lielākajās pilsētās. Tāpat nav daudz naktsklubu vai transvestītu šovu. Toties ir pietiekami daudz kafejnīcu un restorānu. Ekskursijas iespējamas uz džungļiem, ūdenskritumiem, uz dzīvnieku fermām. Krastā jūs gaidīs ātrgaitas kuteri un ūdens motocikli. Kočanga ir neliela, klusa un omulīga sala, ideāli piemērota romantiskai, mierīgai atpūtai, tā ir viena no pēdējām «paradīzes salām», kas vēl nav civilizācijas sabojāta. Baltsmilšu pludmales gaida saules pelžu cienītājus un snorkelētājus.
Garšu un baudu zeme
Mazliet par Taizemes virtuvi. Tās pamatgaršas ir salds, skābs, ass, rūgts un sāļš. Interesanti, ka sāļums nav no sāls, bet gan no pastām un mērcēm. Piemēram, mērce nam pla ir gatavota no fermentētas zivs, savukārt kapi ir garneļu pastas mērce, bet ir arī mums zināmās austeru un sojas mērces, kas dod sāļumu. Sausā garšviela ir gatavota no kaltētas, sasmalcinātas zivs vai garnelēm.
TRIJOTNE. Sarmītes pusdienu trofeja ar mūsu tirgus pavāra palīdzību tūdaļ nonāks zivju zupā... / Elita Veidemane
Saldumu dod kokosriekstu vai palmu cukurs, brūno rīsu sīrups vai medus. Skābā garša rodas no laima sulas, kokosriekstu etiķa vai tamarinda. Rūgtenumu dod garšaugi un zaļie dārzeņi. Tradicionālais hot (asums) rodas no pipariem, kas ēdienā ir lielos daudzumos. Neaizmirstiet aizvest uz Latviju dažādās asās pastas un mērces, kādas atrodamas tikai un vienīgi Taizemē. Protams, asumam netiek žēloti nedz ķiploki, nedz sīpoli, nedz ingvers. Ja zupa jums šķiet par asu, palūdziet, lai atnes rīsus: tie mazinās trako uguni, kas degs jums mutē...
Blakus rīsiem populāras ir arī nūdeles, kas tiek piedāvātas dažādos veidos. Ļoti populāri ir dārzeņi - kāposti, selerijas, baltie redīsi, burkāni, pupiņas un to asni, kukurūza. Lielā cieņā ir augļi: mango, arbūzi, ananasi, ličijas, rambutāni... Augļi ir tik saldi un gatavi, ka burtiski izkūst rokās. Kad pajautājām: kad ienākas mango raža, mums ar izbrīnu atjautāja: tas ir kā - kad? Raža mums ir visu gadu.
Neatņemama ēdienu sastāvdaļa ir kokosriekstu piens. Zupa nav iedomājama bez tā. To pievieno arī dažādiem karijiem un pat desertiem. Kopā ar asajām garšvielām kokosriekstu piens rada fantastisku kombināciju. Zivis un citas jūras veltes - kā jau jūras valstī - ir lielā cieņā, un tās tiek gatavotas visdažādākajos veidos: gan ceptas uz grila, gan ietītas banānu lapās un sautētas laima mērcē kopā ar ķiplokiem un garšvielām. Ļoti populāra ir vistas gaļa, un katrā Taizemes reģionā ir sava recepte, kā gatavot vistas kariju. Ai, man jau atkal gribas uz Taizemi... garšu un baudu zemi.