TŪRISMS: Svanetija – kalnu dailes zeme

Govis, suņi un lāčuks

Gar jebkuru ceļu Svanetijā, tāpat kā citur Gruzijā, jūs redzēsiet divu veidu dzīvniekus: govis un suņus. Aizmirstiet, ko jūs Latvijā zināt par lopkopību - govis un cūkas braši soļos gar ceļa malām pārtikas meklējumos un vakarā pašas dosies uz savu sētu, lai tiktu uz nakti ievestas kūtī. Ja liellopu nav žēl - kalnos un pļavās tomēr zāles un krūmu diezgan, lai barotos, tad par suņiem ir cits stāsts. Suņi būs katrā ceļmalā, kur tūristi mēdz piestāt. Daži vairāk, daži mazāk izsalkuši, atkarībā no tā, vai tūristiem ienācis prātā ko sataupīt no bagātīgajām gruzīnu maltītēm, ar kurām mielojušies, lai pacienātu sunīšus. Uzreiz jāpiebilst, ka neviens no sastaptajiem suņiem nebija agresīvs - viņi atļaujas tikai naski vēdināt asti, lai izlūgtos pārtiku.

MĪĻO LĀCĪT, KAS TEV KAIŠ, NĀC AR MANI DANCOT! Lāču mazulis esot iznācis no meža un piesities vietējiem, kuri kopā ar to staigā pa ceļa malu, uzjautrinot tūristus / Anita DAUKŠTE

Kādus dzīvniekus vēl slēpj meži kalnos? Protams, arī plēsīgus. Mazais lācēns, kurš kopā ar jautrā prātā esošiem gruzīniem dauzās gar ceļa malu, ir it kā nevainīga izklaide tūristiem, kas piestāj, lai viņu aplūkotu. Pagaidām. Negribas pat domāt, kas notiks ar lācēnu, kad viņš pieaugs - visticamāk, stāsta beigas būs bēdīgas.

Lai kā arī nebūtu - tādu dabas skaistuma un skarbuma kokteili kā Svanetijā reti kur var izbaudīt. Tā savienojums ar vietējo cilvēku sirdssiltumu ir nepārvarams vilinājums katram, kas nolēmis apmeklēt šo zemi.