Arī šogad rudens brīvlaika nedēļu daudzas ģimenes plāno izmantot atpūtai kopā ar bērniem. Nopietns izaicinājums ceļojumiem kopā ar bērniem ir arī lidostu un lielpilsētu drūzma, kurā apmulst var pat pieaugušais, kur nu vēl bērns. Vēl jo vairāk tajos gadījumos, ja bērnam tas ir pirmais ceļojums, kas nāk ar viņam neierastu dienas kārtību un neskaitāmiem jauniem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
Radiet savas ģimenes noteikumus!
Katrā ģimenē, atkarībā no bērnu vecuma, kā arī rakstura un temperamenta, var izveidot savus īpašos drošības noteikumus un pirms ceļojuma vēl papildus tos pārrunāt.
Mazam bērnam ir jāpiekodina, ka, dodoties pastaigā, viņam visu laiku jāturas līdzās, neskrienot projām. Visdrošāk jau būtu, ja bērns cieši turētos un neatlaistu pieaugušā roku, taču tādas prasības konsekventa ievērošana, visticamāk, būs gandrīz neiespējamā misija.
Vecākiem savā starpā jāvienojas, kā pieskatīt bērnu. Kļūmīgi ir domāt, ka, piemēram, tajā brīdī, kad mamma novērš skatienu no mazuļa, viņa pieskatīšanai automātiski pieslēdzas tēvs. Tas ir tikai viens mirklis - izlaist bērnu no acīm. Tāpēc pieaugušajiem noteikti skaidri un nepārprotami ir jāpainformē vienam otrs par atvases pieskatīšanas “stafetes” nodošanu, lai visu laiku viņu paturētu redzeslokā. Īpaša piesardzība ir jāievēro baseinu un atklātu ūdeņu tuvumā.
Taču reizēm, pat neraugoties uz cītīgu pieskatīšanu, bērni mēdz noklīst - lielveikalos, pludmalēs, ielu drūzmā, lidostā... Diez vai būs iespējams atrast kādu tēti vai mammu, kas nebūtu pārdzīvojis šo asinis stindzinošo brīdi, atskāršot, ka “bērns ir pazudis”.
Nenovēlot nevienam piedzīvot šo nepatīkamo stresa situāciju, pieaugušajiem tomēr ir jārēķinās arī ar tādu varbūtību. Tāpēc ir lietderīgi pārrunāt ar bērnu jau divu trīs gadu vecumā, ka tajā brīdī, kad viņš pēkšņi attopas viens un blakus neredz ne mammu, ne tēti, nevajag nekur skriet, bet ir jāpaliek tajā pašā vietā, kur viņš atrodas. Jo vecāki vienmēr viņu meklēs un noteikti arī atradīs.
Ja bērnam rodas jebkādi jautājumi, ir svarīgi atbildēt uz tiem vienkārši un skaidri - vecākiem situācijas jāmēģina iedomāties un izskaidrot no bērna skatpunkta. Un ikdienā reizēm var uzspēlēt šo “spēli ar noteikumiem”, palīdzot bērnam apgūt noteiktu uzvedības modeli. Tas nav vienkārši, bet tas ir iespējami.
Bērniem patīk piedzīvojumi
Jā, bērniem patīk piedzīvojumi! Un katrs lielāks vai mazāks ceļojums kopā ar ģimeni var kļūt par neaizmirstamu un izcilu piedzīvojumu šo vārdu vislabākajā nozīmē. Protams, ja visi kopā domājam par drošību un stingri ievērojam noteikumus.
Ja dodaties uz bērnu rotaļlaukumu, kur ir daudz citu bērnu, noteikti ģērbiet bērnu spilgtās drēbēs, lai varētu viņu skaidri saredzēt arī no lielāka attāluma.
Pēc iespējas centieties izvairīties no lielas ļaužu drūzmas.
Bērna īpašais “kods”
Kad bērnam ir nepieciešama lielo palīdzība, viņš mēdz saukt: “Mammu!” Vai: “Tēti!” Bet, ja bērnu rotaļlaukumā draiskojas vairāki desmiti mazu ķiparu, tad, izdzirdot šādu saucienu, vecākiem varētu būt pagrūti atšķirt, kurš no bērniem sauc palīgā - jūsējais vai kāds cits. Tāpēc ir vērts izdomāt kādu vienu īpašu “koda vārdu”, kuru jūsu bērns varētu izmantot, lai droši varētu sasaukt tieši jūs. Vārdam vajadzētu būt tādam, kas bērnam viegli izrunājams - skanīgam un divas vai trīs zilbes, bet ne vairāk kā četras zilbes garam.
Mājās varat arī “patrenēties”, kā šis kods “strādā” - norunājiet ar bērnu, ka tad, ja viņam nepieciešama jūsu palīdzība, viņš var izmantot šo “kodu”. Obligāts nosacījumus - vecākiem uz šo saucienu vienmēr arī jāreaģē. Ja bērns aizraujas ar vecāku “trenēšanu” un mēģina šo pasākumu pārvērst par pieaugušo skriešanas sacensībām, tad jāmēģina vienoties, ka koda vārds tiek izmantots tikai tad, kad bērnam patiešām ir nepieciešama palīdzība.
Kopā - jautrāk un drošāk
Ja ceļojumā dodas vairākas ģimenes ar bērniem, tad nereti var noderēt savstarpēja izpalīdzēšana, pārmaiņus uzņemoties pieskatīšanas rūpes ne tikai par savām, bet arī citu ģimeņu atvasēm. Tas ir lielisks veids, kā visiem vecākiem pārmaiņus tikt pie kāda atelpas brīža.
Uzņemoties misiju kājām pārvietoties pilsētas burzmā ar lielāku bērnu bariņu, pieaugušajiem zināms atvieglojums būs, ja katram no lielākajiem bērniem uzticēsiet pienākumu pieskatīt kādu no mazākajiem. Obligāts nosacījums - pastaigā bērniem jātur vienam otrs pie rokas.
Ja šādā grupā, kurā ir bariņš bērnu un divi pieaugušie, kājām ir jāpārvietojas lielāku ceļa gabalu, tad viens no pieaugušajiem iet grupiņai pa priekšu, bet otrs - aizmugurē. Tas ir drošākais veids, kā “nepazaudēties”.
Vērojiet apkārtni, baudiet ceļojumu, esiet uzmanīgi un lietojiet GPS!
Atrodoties svešā vietā, ne uz mirkli nezaudējiet vērību un piefiksējiet dažādus objektus kā orientierus, lai vieglāk atrastu atceļu un neapmaldītos.
Ja jūtat, ka bērni sāk pagurt no staigāšanas, padomājiet par kādu atpūtas iespēju vai nodarbes maiņu - varat piesēst uz soliņa, apēst saldējumu, pavadīt kādu brīdi omulīgā konditorejā, sarīkot improvizētu pikniku ar līdzpaņemtajām uzkodām vai mierīgi papusdienot kādā ģimenēm draudzīgā restorānā.
Atstājot savu automašīnu ielas malā vai stāvvietā, pārliecinieties, vai salonā labi redzamā vietā nav palikušas kādas svešiniekiem iekārojamas lietas - rokassoma, klēpjdators, planšete vai vēl kas cits. Nepieviliniet zagļus!
Mobilajos telefonos ir lietderīgi uzinstalēt GPS aplikāciju un, dodoties pastaigā, to ieslēgt. Šī opcija var izrādīties ļoti noderīga, lai pēc pastaigas kopā ar bērniem nekļūdīgi atgrieztos viesnīcā vai pie sava auto.
ATCERIETIES! Daudzas ģimenes, dodoties ceļojumos, sarūpē Eiropas veselības apdrošināšanas kartes (EVAK), taču jāatgādina, ka EVAK ir spēkā tikai noteiktās Eiropas valstīs, kā arī sedz tikai tos izdevumus, kurus valsts bez maksas nodrošina Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Un EVAK kartes garantētie pakalpojumi nepārklājas ar ceļojumu apdrošināšanas polises segumu, kas ir atšķirīgs.